Kaspara ģimene pirms trīs gadiem bija nolēmusi pievērsies vīngliemežu audzēšanai. Viņi iestājušies Vīngliemežu audzētāju biedrībā, lai gūtu zināšanas un varētu sākt šādu biznesu. Šo gadu laikā ieguldīti aptuveni trīs tūkstoši latu, taču atgūt nav izdevies ne santīma. Tādēļ Kaspars atmetis ar roku šim biznesam, savukārt biedrībā arvien cer uz kopīgiem vīngliemežu audzētāju panākumiem, vēstīja «Tautas balss».

Izdevumi tūkstošos, ienākumi - nulle

Pirms trīs gadiem Kaspara sieva bija izlasījusi informāciju, ka Latvijā ir nodibināta Vīngliemežu audzētāju biedrība, kas aicina tai pievienoties jaunus biedrus un piedalīties maksas semināros par šo uzņēmējdarbības veidu.

Kaspars nolēma izmēģināt vīngliemežu audzēšanu un kļuva par biedru. «Tika solīti faktiski zelta kalni, ka tur tiks iepirkti gliemeži, izmaksas ir minimālas, darbs minimāls, teiksim, šis ir produkts ar lielu atdevi,» tā «Tautas balsij» pastāstīja Kaspars.

Tā nu viņš izveidojis aplokus, iepircis vīngliemežu sēklu, uzstādījis ūdensapgādes sistēmu. Kopumā, viņaprāt, izmaksas nav nemaz tik mazas, lai sāktu šādu biznesu. Arī biedra nauda jāmaksā un pašam jāapmaksā izglītojošie biedrības semināri. Kopumā jau esot ieguldīti ap 2000 līdz 3000 latu.

Nav kur realizēt izaudzētos gliemežus

Kaspars sarūgtināts stāsta, ka pirmajā darbības gadā biedrība neesot iepirkusi gliemežus. Otrajā gadā tikusi piedāvāta speciāla barība, ko Kaspars arī iepircis un cerējis uz produkcijas realizāciju. Taču nekā, un atkal cerības atliktas uz trešo gadu - 2012.gadu, kad beidzot biedrība varētu iepirkt no Kaspara izaudzētos vīngliemežus.

Kopš šā gada Jāņiem uzņēmējam nav izdevies sazvanīt biedrības vadītāju, savukārt valdes locekļi pateikuši, ka it kā šogad gliemeži no kādiem cilvēkiem jau iepirkti un vairāk nevajadzēšot. «Visādas atrunas,» secina Kaspars.

Tādēļ viņš ar «Tautas balss» starpniecību brīdina citus, lai labāk šādu biznesu nesāk. Kaspars norāda: «Cik ilgi es to gliemežus marinēšu? Var redzēt, ka te viss ir nekopts, jo man vairs šogad neceļas roka te kaut ko darīt - tas viss maksā naudu! Tā atdeve pagaidām ir nulle trīs gadu laikā.»

Jaunā biedrības vadība vieš optimismu

Savukārt raidījumam izdevās sazināties ar jauno biedrības vadītāju Sanitu Rupkus. Viņa nākusi līdzšinējā biedrības priekšsēdētāja Imanta Vītoliņa vietā, kurš neesot ticis galā ar saviem pienākumiem. Arī viņa esot cietusi zaudējumus iepriekšējos gados. Pagājušajā gadā tiešām realizācija neesot notikusi, vīngliemeži netika iepirkti.

Šogad meklēti jauni gliemežu realizācijas ceļi Lietuvā. Tie audzētāji, kuri šopavasar bija pieteikušies vīngliemežus nodot biedrībai, to varējuši izdarīt. Sanita personīgi tos iepirkusi. «Nevienam netika atteikts, vēl pagājušajā nedēļā man atveda pēdējie. Šobrīd vajadzīga vēl ir tonna,» uzsvēra Sanita.

Līdz ar to arī Kaspars šonedēļ vēl varot paspēt nodot savus vīngliemežus, bet pēc tam būšot par vēlu, jo tiem vairs nebūs vajadzīgā kvalitāte. Sanita norāda, ka Kaspars acīmredzot par šo iespēju šogad neesot zinājis tāpēc, ka nepiedalījās biedrības seminārā maijā Siguldā, tādēļ viņš neesot bijis sarakstā.

Pagaidām trūkst gliemežu apjoma eksportam

Sanita raidījumam norādīja, ka lielākā šā biznesa problēma esot tā, ka arvien Latvijā trūkstot vīngliemežu audzētāju, lai kopīgiem spēkiem iegūtu nepieciešamo gliemežu daudzumu eksportam.

«Ja pavasarī audzētāji būtu pieteikušies uz 20 tonnām, tad mēs būtu sūtījuši tos uz Franciju un Grieķiju. Mēs šīm valstīm atteicām, jo lielākā daļa bija saslēguši līgumus ar Imantu Vītoliņu, un atlicis bija mazumiņš,» klāstīja Sanita.

Jau uz nākamo gadu Sanita biedrības vārdā sola vīngliemežu audzētājiem jau «zaļāku zāli».

Skatīt pievienoto video.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO