Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien par mēnesi atlika lēmuma pieņemšanu par iesniegto Pilsonības likuma grozījumu, kas paredz no 2014.gada piešķirt Latvijas pilsonību visiem nepilsoņiem, tālāko virzību. CVK vēlas saņemt papildu atzinumus par šo jautājumu, jo tai nav pārliecības, vai likumprojekts uzskatāms par atbilstošu Satversmei.

Papildināts viss teksts

Persona varbūt nemaz negrib pilsonību

CVK vadītājs Arnis Cimdars paskaidroja – pēc tam, kad komisija iepazinās ar ekspertu sagatavotajiem atzinumiem par to, vai likumprojekts izstrādāts pilnīgi, CVK sapratusi, ka jāizvērtē arī starptautiskā prakse šajā jomā.

«Starptautiskās normas, kuras ir saistošas Latvijai, strādā neatkarīgi ne no kā Latvijā, līdz ar to mēs nevaram pieņemt likumu, kas ir pretrunā ar to,» aģentūrai BNS sacīja Cimdars.

Viņš piebilda, ka nepieciešams arī izvērtējums, vai masveida pilsonības piešķiršana automātiski bez personas ziņas atbilst starptautiskām normām.

Savākts pietiekams skaits parakstu

Plānots, ka šajā laikā tiks prasīti papildus juristu atzinumi - arī no Ārlietu ministrijas, tiesībsarga Jura Jansona un autoritatīviem starptautisko tiesību ekspertiem. Atzinumi tiks lūgti arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedrai un starptautisko tiesību ekspertam Mārtiņam Paparinskim.

CVK ir konstatējusi, ka iesniegto grozījumu projektu Pilsonības likumā ir parakstījuši 12 686 vēlētāji. Līdz ar to ir savākts pietiekams parakstu skaits, lai varētu notikt «nepilsoņu referenduma» parakstu vākšanas otrā kārta, kurā būs jāsavāc vairāk nekā viena desmitā daļa jeb aptuveni 150 000 balsstiesīgo vēlētāju parakstu.

Nav pārliecības, vai likumprojekts atbilst Satversmei

Tomēr CVK līdz šim nav izdevies gūt pārliecību, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē un vai par to drīkst rīkot parakstu vākšanu, pauda CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

CVK ir arī saņēmusi atzinumus no Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes un Rīgas Juridiskās augstskolas. «Visos no saņemtajiem atzinumiem pausts viedoklis, ka likumprojekts «Grozījumi Pilsonības likumā» nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē,» norāda Bērziņa.

Jautājuma izskatīšanas pagarināšanu CVK sēdē atbalstīja arī tautas nobalsošanas idejas autori. Viņi gan vēlējās uzzināt konkrētu nākamās sēdes datumu. Taču CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars solīja par to viņus informēt vēlāk. Sarunā ar žurnālistiem Cimdars neizslēdza iespēju, ka nākamā CVK sēde varētu notikt nevis oktobra beigās, bet novembra sākumā. Taču viņš neatbalsta bezjēdzīgu termiņa pagarināšanu šā jautājuma vērtēšanai - tā CVK priekšsēdētājs komentēja iespēju, ka CVK varētu pagarināt šā jautājuma izskatīšanu arī nākamajā tikšanās reizē.

Cer, ka CVK gala lēmums būs pozitīvs

Kā pēc CVK sēdes žurnālistiem sacīja ar apvienību «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) saistītās kustības «Par vienlīdzīgām tiesībām» koordinators Andrejs Tolmačevs, juristu līdz šim sniegtie atzinumi ir uztverami kā interpretācija par jēdzienu «pilnīgi izstrādāts», lai gan paši šie vārdi neprasot nedz iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei, nedz lojalitāti valstij.

Viņš pauda cerību, ka CVK gala lēmums būs pozitīvs, taču, ja tautas nobalsošanu netiks atļauts rīkot, jautājuma iniciatori ir gatavi vērsties tiesā.

Savukārt Cimdars, taujāts, vai iesniedzējiem bija pienākums pirms parakstu vākšanas uzsākšanas uzzināt, kā tiek interpretēts jēdziens «pilnīgi izstrādāts likumprojekts», atbildēja, ka darba darītājam pirms rīkošanās būtu jāiepazīstas ar darba paveikšanas niansēm.

CVK ar lūgumu pēc atzinuma vērsīsies arī Iekšlietu ministrijā, piebilda CVK priekšsēdētājs.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO