Leģendārais teātra režisors Oļģerts Kroders aizgāja mūžībā deviņdesmit viena gada vecumā un savā mūžā iestudējis neskaitāmas izrādes, tāpat kā iemantojis neskaitāmu cilvēku atzinību un mīlestību. Aktrises Diāna Zande un Ieva Puķe, kā arī teātra kritiķe Guna Zeltiņa dalās savās atmiņās par aizgājušo teātra leģendu.

Psiholoģe un aktrise Diāna Zande: «Es saņēmu traģisko ziņu šorīt, kad atgriezos no ārzemēm. Ar Oļģertu Kroderu es strādāju ļoti maz, bet biju viņa studente. Kursā mēs bijām tikai piecas studentes, tādēļ kopā pavadījām ļoti daudz laika. Kroders man uzreiz asociējas ar īstu vīrišķīgu spēku un vīrieti, kuram ir veselīga seksualitāte. Man fascinēja tas, kā viņš skatījās uz sievietēm.

Tāpat man nepatīk, ka cilvēki sēž uz flīģeļa, bet viņš to darīja eleganti. Tas bija pieņemami un dabiski. Vēl es atminos, ka Kroders bija cilvēks, kurš runāja tiešu valodu - «bez puķēm» un konkrēti. Šī rakstura īpašība mūs vienoja, jo arī es nerunāju aplinkus. Un vēl tas viņa humors! Reizēm viņš jokoja skarbi, bet vienmēr vietā.

Es atceros, ka viņš skolā mums teica: «Visu, ko es te mācu, – aizmirstiet! Dariet, kā jums šķiet pareizi!» Kroders mums iemācīja, ka cilvēks ir individualitāte. Mans lielākais guvums no šī cilvēka ir personības attīstība, kas aktiermākslā ir viena no svarīgākajām un nozīmīgākajām lietām.»

Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente, aktrise Ieva Puķe: «Kroders bija elegants, līdz pēdējam brīdim, tāpēc mūža pēdējās dienās, kad viņš vairs neizskatījās tā, kā pats sevi gribētu redzēt,

Oļģerts negribēja, lai kāds viņu redz. It īpaši sievietes.

Viņš bija vīrietis, līdz pēdējam mirklim. Kroders varēja lamāties, bet tas nekad neskanēja rupji – tas bija eleganti. Viņš bija viss – tēvs, vectēvs, mīļākais un draugs. Sievietēm Oļģerts vienmēr būs tas vīrietis, kurš prata pajokot. Viņš spēja paskatīties uz sevi no malas ar smiekliem un nelielu ironiju.

Teātra zinātniece un kritiķe Guna Zeltiņa: «Oļģerts Kroders ir pilnīgi unikāla parādība Latvijas vēsturē. Tik ražīgi un interesanti strādāt tādā vecumā ir apbrīnojami, tas ir ūnikums. Es domāju, ka ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Viņš man ir inteliģences un gudrības etalons. Viņa iestudētās izrādes ir paraugs citiem – tas, no kā ir jāmācās jaunajiem režisoriem. Tas svaigais skats un gudrība, veidojot izrādes, ir kaut kas nenovērtējams, it sevišķi viņa pēdējā laika klasikas izrādēs. Diez vai pastāv iespēja, ka radīsies kāds, kas viņam būs līdzīgs. Ar Kroderu ir aizgājis, sabrucis un pazudis vesels kultūras slānis. Viņš vienmēr ir bijis ļoti demokrātisks un uzturējis draudzīgas attiecības ar kritiķiem. Lai gan lielākā daļa viņa izrāžu tika vērtētas atzinīgi, reizēm bija arī kritika, kuru Kroders uztvēra ļoti veselīgi. Nekad nebija tā, ka nesveicinājās pēc izrādēm. Viņš nejauca profesionālo darbību ar cilvēciskumu. Oļģerts Kroders bija īsts džentlmenis un godavīrs.»

***

Atvadīšanās no izcilā režisora 18.oktobrī

Oļģerta Krodera atbalstītāji un viņa daiļrades cienītāji ir aicināti atvadīties no teātra režisora viņa bērēs, kuras notiks nākamnedēļ, 18.oktobrī. Valmieras drāmas teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Peļņika informēja, ka atvadīšanās no režisora Oļģerta Krodera Valmieras drāmas teātrī notiks no plkst.11.30 līdz 13.30. Gājiens no teātra uz Dīvala kapiem plānots plkst.14.00.

Oļģerts Kroders

Kroders dzimis Rīgā 1921.gada 9.augustā aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa un tulkotāja Roberta Krodera ģimenē. 1940.gada septembrī sācis mācības Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, bet 1941.gada 14.jūnijā kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju. Atgriezies Latvijā 1956.gadā, nodarbojies ar teātra kritiku. 1959.gadā sācis strādāt Liepājas teātrī, pirmā izrāde profesionālajā teātrī - Jāņa Kalniņa opera «Ugunī».

Kroders bija viena no erudītākajām personībām Latvijas teātra mākslā. Viņš bija Valmieras teātra režisors (no 1964. līdz 1974.gadam un kopš 2001.gada), Liepājas teātra režisors (no 1959. līdz 1964.gadam) un galvenais režisors (no 1974. līdz 1989.gadam), Nacionālā teātra galvenais režisors (no 1990. līdz 1995.gadam).

2001.gadā Kroders tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2007.gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli un saņēma Kultūras ministrijas gada balvu kultūrā «Trīs brāļi» par mūža ieguldījumu. 2009.gadā Kroderam tika pasniegta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Kroderam tika pasniegta arī Latvijas Teātra gada balva 2006./2007.gada sezonā kategorijās «Labākā dramatiskā teātra izrāde» un «Labākais režisors» par Viljama Šekspīra lugas «Karalis Līrs» iestudējumu un «Spēlmaņu nakts» balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO