No klaji ciniskas un nekaunīgas līdz rafinēti slēptai – tā desmit gadu laikā esot mainījusies korupcijas seja. Kaut arī kopumā izpratne par korupcijas jautājumiem Latvijā augusi, pilnīga korupcijas izskaušana nemaz nav reāla. Atzīmējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pastāvēšanas desmitgadi, šodien konferencē tika vērtēts biroja paveiktais un nospraustas nākotnes prioritātes.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šobrīd ir vienīgā izmeklēšanas iestāde, kurai ir pozitīvs reitings un kas bauda sabiedrības uzticību, kaut arī biroja darbība desmitgades laikā nav bijusi rozēm kaisīta un tam bijušas daudzas kļūdas. Tieši tāpēc tiek norādīts, ka institūcijai, kurai likums uztic uzraudzīt un kontrolēt valsts amatpersonu, politisko organizāciju un pašvaldību darbību, jāstrādā ar vislielāko atbildību un godaprātu, lai nepieļautu pat mazākās aizdomas, ka KNAB darbība ir politizēta.

Valsts prezidents Andris Bērziņš norāda, ka «ir sakāmvārds, ka sapieris kļūdās vienreiz. Tomēr es gribētu paplašināt šo domu, sakot, ka arī KNAB darbinieki tāpat kā mediķi nedrīkst kļūdīties nekad.»

KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks savukārt norāda: «Šaubu man par to nav, ka mēs esam neitrāli un strādājam, vērtējot politiskas personas vai valsts amatpersonas tikai pēc darbiem, nevis pēc piederības.»

Eksperti uzskata: KNAB sevi pierādījis kā veiksmīgu korupcijas apkarotāju – bijuši nopietni kriminālprocesi, tāpat partijas sodītas par pārkāpumiem pirmsvēlēšanu laikā. Kaut arī kopumā šo desmit gadu laikā izpratne par korupcijas jautājumiem Latvijā augusi, darbības lauks korupcijas apkarotājiem vēl gana plašs.

Providus pētniece Iveta Kažoka savukārt uzskata: «Medicīna, pašvaldību darbs, būvatļauju piešķiršana, robežu šķērsošanas kontrabandas jautājumi - tur joprojām ir pamats domāt, ka Latvija vēl nav skandināviska tipa valsts attiecībā uz pārvaldes tīrīguma jautājumiem, tas nozīmē, ka KNAB vēl kādu laiku eksistēs un ir pamats šādam birojam Latvijā būt..»

Desmit gadu laikā korupcijas seja esot būtiski mainījusies - no klaji ciniskas un nekaunīgas līdz rafinēti slēptai ar sarežģītām shēmām. Tas KNAB liek domāt un likt lietā jaunas cīņas metodes, kaut arī ne vienmēr.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: «Pieminot kaut vai to pašu slaveno Latvenergo lietu, kas ir Latvijas vēsturē lielākā koruptīvā lieta, tieši šīs lietas izmeklēšanas laikā veidojās jaunas metodes, jauna sadarbība ar ārvalstu partneriem, tika veidotas pirmās starptautiskās izmeklēšanas grupas, kas deva iespēju veikt izmeklēšanas un procesuālās darbības ārvalstīs, nevis strādājot ar starptautiskās sadarbības lūguma palīdzību.»

Domājot par nākotnes izaicinājumiem pretkorupcijas jomā, tiek minēta vairāku likumu pilnveidošana.

Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs, Aleksejs Loskutovs uzskata, ka «nepieciešams padarīt nepārprotamāku juridisku personu kriminālatbildību, lai gadījumos, kad cilvēks maksā kukuļus, lai panāktu labumu uzņēmumam, lai par šo rīcību atbildētu ne tikai viņš pats, bet arī uzņēmums. Un jādomā ne tikai KNAB, bet arī politiķiem - partiju finansēšana no valsts budžeta, šobrīd saņem, bet tas nav pietiekami partiju darbības nodrošināšanai un vēlēšanām, līdz ar to nav pilnā mērā nodrošināta partiju neatkarība no sponsoru interesēm.»

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir pārliecība, ka nesodāmības sajūta negodprātīgo amatpersonu vidū šobrīd ir mazinājusies un iedzīvotāji arvien vairāk savus jautājumus valsts un pašvaldību institūcijās kārto bez kukuļa došanas.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams