Tieši pirms gada šajā laikā no Krājbankas sirdsmiera procentu barankām pāri palika tikai caurumi! Turklāt finanšu caurums izrādījies tik dziļš, ka tā izmelšanai ar gadu nepietiek! Līdz ar bankas krahu iedzīvotāju, uzņēmumu un pašvaldību nauda, simtiem miljonu, pazuda vienā mirklī, bet vai šā gada laikā ir kas vērsts par labu? Vai bez iedzīvotājiem ir vēl kāds, kurš guvis labu mācību? Un vai mēs finanšu ābecē esam tikuši tālāk par pirmajiem burtiem un esam uzzinājuši ko vairāk par iemesliem šai nepatīkamajai gadadienai? Ko saka noguldītāji un ko domā iedzīvotāji tajās pašvaldībās, kur līdz ar Krājbankas galu ir beigušies arī jebkādi finanšu pakalpojumi?

«Šīs bankas piemērs bija tas, kad nostrādāja jau šīs valsts garantijas, kad noteiktu summu visi, un ļoti operatīvi, patiešām ļoti operatīvi saņēma,» atceras ekonomikas zinātņu doktore Margarita Dunska.

Tomēr šā lēmuma sekas jūtamas arī tagad – gadu pēc bankas garantēto atlīdzību izmaksas.

Banku finansētajā noguldījumu garantiju fondā bija uzkrāti 150 miljoni latu. Taču «Krājbankas» klientiem pienācās krietni lielāka summa, un 185 miljonus latu fondam aizdeva valsts. Pagaidām fonds valstij atdevis tikai 68 miljonus latu, no kuriem 50 miljonus veido bankā atgūtie līdzekļi. Tātad

fondā vēl ir vairāk nekā 100 miljonu deficīts, un cauruma aizlāpīšana prasīs vēl pāris gadu.

Ja šajā laikā kādu banku atkal piemeklētu krīze, visu nastu vajadzētu uzņemties valstij.

«Ja kaut kas tamlīdzīgs varētu notikt, ja mēs tādu varbūtību pieļaujam, risinājumi, kā redzam, ir tie paši aizņēmumi. Un no valsts puses šāda palīdzība nāk tikai par labu,» pārliecināta ir Dunska.

Palīdzība gan nepienācās visiem

Pašvaldības, kā arī valsts un pašvaldību iestādes uz garantēto atlīdzību pretendēt nevar. Pēc pašvaldību savienības sniegtās informācijas, «Krājbankas» krīze skāra 67 pašvaldības, kurām bankā palika 15 miljoni.

Absolūtajos skaitļos visvairāk zaudēja Rīga.

Tomēr lielākie cietēji ir Dagdas, Kārsavas, Rucavas, Jaunpiebalgas un Mazsalacas novads, kam iesaldētie līdzekļi ir lielāki par vidējiem viena mēneša izdevumiem.

«Protams, kaut kas no darbiem jau ir izdarīts, līdz ar to nākamgad būs nedaudz vieglāk kā šogad. Šajā ziņā es varu teikt, ka Mazsalacai krīze noteikti vēl turpinās,» pārliecināts ir Mazsalacas novada domes priekšnieks Gunārs Zunda. «Būtu jābūt tādai sistēmai, lai bankas visaugstākā vadība neko nevarētu izdarīt tā kā šajā reizē notiktu. Tur ir tā vaina. Un es tomēr uzskatu, ka banku uzraudzība nav līmenī, ja kaut ko tādu var izdarīt tieši konkrētās bankas vadība.»

Cerības naudu kādreiz atgūt Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs un citu pašvaldību vadītāji vērtē kā minimālas.

Mazsalacai nācās ņemt kredītus Valsts kasē, lai varētu turpināt jau iesāktos projektus. Savukārt no plānotajiem darbiem bija jāatsakās. Novada vadītājs aizved uz jau gadiem nedrošu viaduktu, kuru bija paredzēts salabot šogad. Tagad vienīgais risinājums ir satiksmes kustības ierobežošana.

26 km līdz bankomātam

Latvijas Krājbankai bija plašākais filiāļu tīkls valstī. Mazsalacā bankas krīzi izjuta ievērojams skaits iedzīvotāju, jo šeit naudu glabājuši daudzi, it sevišķi pensionāri. «Man bija, bet es dabūju rokā. Mani aizveda uz Valmieru, un es dabūju rokā visu, kas man bija, man nekas nav palicies,» runā Mazsalacas pensionāre. «Tad izņēmu visu laukā un tagad lieku zeķē, kad dzirdēju, ka tā ir krievu banka. Nav jau tik daudz tās naudas, zārka naglām gan iznāk,» skaita pensionāre Valentīna.

Bijušās Mazsalacas Krājbankas filiāles vietā tagad iekārtojies zooveikals. Krājbanka Mazsalacā bija vienīgā banka, un neviena cita kredītiestāde gada laikā par mazo pilsētu nav izrādījusi interesi.

Līdz tuvākajai bankai šejieniešiem tagad jāmēro 26 kilometri

- līdz Rūjienai.

Vietējie atzīst, ka dzīvošana bez bankas sagādā ievērojamas neērtības. «Dabīgi, ka izjūtu. Ja pastā kādu maksājumu iet maksāt, tur tak ir nenormālas cenas par pakalpojumu. Pa katru pakalpojumu lats, lats, lats. Bankā tomēr bija savādāk. Visi iesākuši to interneta banku, bet nu veciem cilvēkiem vienalga tas ir grūti...» skaidro mežstrādnieks Andris.

«Ja nav bankas un bankomāts vienīgais ir tas šobrīd, un attiecīgi, ja tas arī kaut kā neiet diezgan bieži, tad jā, ir problēmas ar naudas izņemšanu. Tad vismaz bankā varētu izņemt,» sūdzas projektu vadītāja Linda.

Lai gan pilsētiņā ir viens «Swedbank» bankomāts, vietējie stāsta, ka tajā bieži nepietiek naudas. Tā notiek arī šoreiz.

Kā sokas Raimondam Paulam?

Tiesības justies apkrāptiem ir arī Krājbankas klientiem, kuriem bankā palika vairāk nekā garantētie 70 000 latu. Banku uzraugi gan lepni teic, ka līdzekļus atguvuši 99,8 procenti klientu. Šāda loģika vienādo tos, kuriem bankā varbūt glabājās 10 lati, ar tādiem klientiem kā maestro Raimonds Pauls ar teju miljona eiro noguldījumu. «Latvijas Krājbankas«» reklāma joprojām palikusi vienīgā, kurai Pauls piekritis filmēties.

Pēc «Snoras» krīzes maestro zvanījis Krājbankas prezidentam Ivaram Priedītim, kurš mierinājis, ka uztraukumam nav pamata. Par nepatikšanām Pauls uzzināja kopā ar visiem pārējiem. Kā pliķis sejā nāca arī pašreizējās bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics attieksme. Administrators draudējis pret Paulu vērsties tiesā, jo viņš kļūdas dēļ saņēmis par 100 latiem vairāk nekā valsts garantētie 70 000 latu.

«Juridiski, lai cik stulbi tas arī būtu, it kā man ir jāatmaksā tā nauda. Jūs saprotat, kāds paradokss. Un sākt ar viņiem kaut ko tiesāties – vai man tas ir vajadzīgs to simt latu dēļ? Lai viņi aizrijas ar to naudu! Kas ir simt lati, salīdzinot ar to, ko es esmu zaudējis,» pirms gada izteicās Raimonds Pauls.

Ārgalis: savus 56 tūkstošus latu neatgūšu

Lielas summas «Krājbankā» glabājās arī citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Piemēram, mediju īpašniecei Santai Ančai un bijušajam Rīgas mēram Andris Ārgalim. Arī Ārgalis saņēmis paziņojumu, ka viņš administratoram ir parādā 150 latus. Atšķirībā no Paula ekspolitiķis naudu atpakaļ dot negrasās un gatavs tiesāties.

«Viņi saka – nu, Ārgaļa kungs, ko jūs caur tiesu, mēs taču likumu tikai izpildām. Ir pagājis jau pusgads, neviens mani uz tiesu vēl nav aizvilcis, bet es labprāt tajā tiesā gribu piedalīties. Un tāpēc es arī nemaksāju. Ne jau tāpēc, ka man žēl 150 latu, bet man vienkārši princips,» uzsver Ārgalis.

Līdzīgi kā citi lielie kreditori, Ārgalis pauž neapmierinātību ar KPMG darbu, pārmetot naudas aizplūšanu pēc bankas darbības pārtraukšanas un atlīdzībā saņemtos miljonus. Viņš ir drošs, ka savus 56 tūkstošus latu neatgūs. Šo naudu vēlējies izmantot, lai kopā ar lietuviešiem dibinātu uzņēmumu.

«Esmu atgriezies pie sava hobija – dārziem, un varbūt es jau sen būtu veiksmīgi nodibinājis kopfirmu... Es viņu vēl plānoju šobrīd. Varbūt es strādātu Krievijas privātdārzu iekārtošanas laukā, kur maksā ļoti iespaidīgas summas, un, bez šaubām, būtu turīgāks, bet neesmu šobrīd dziļi pesimistisks, ka zaudēju naudu. Dzīve iet uz priekšu,» tomēr uz nākotni gaiši skatās ekspolitiķis.

Patlaban «Krājbankas» kopējās saistības krietni pārsniedz tās īpašumu kopvērtību

Priekšroka uz atgūtajiem līdzekļiem ir valstij un Noguldījumu garantiju fondam. Vai tas nozīmē, ka pašvaldību un lielo kreditoru nauda aptuveni 200 miljonu latu zaudēta? Eksperti tam daļēji piekrīt, bet administrators pagaidām turas pie sava.

«Realizējot tos bankas aktīvus, kas ir šobrīd rīcībā, kā arī atgūstot tos vairāk nekā 100 miljonus, kas ir iestrēguši kontos, mēs plānojam, ka varētu izdoties norēķināties ar gandrīz visiem kreditoriem. Jo šobrīd arī par bankas kredītportfeli ir visai liela interese,» sola «KPMG Baltic» pārstāvis Oskars Fīrmanis.

«Krājbankas» lielos noguldītājus, bijušos īpašniekus un bijušo vadību vienoja vēlme banku vēl saglābt. Tiesa viņu prasības noraidīja, ļaujot administratoram sākt bankrotu. Ekonomiste Margarita Dunska uzskata, ka

argumenti par labu likvidācijai bija pareizi, taču pieklibojis izpildījums.

Par «Krājbankas» krīzi ļoti negribīgi ar saviem amatiem samaksāja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadība. Iestādes vadītāja Irēna Krūmane un padomes loceklis Jānis Placis aizgāja paši, vadītāja vietnieku Jāni Brazovski Saeima amatā atkārtoti vairs neapstiprināja.

Policijā joprojām notiek izmeklēšana par bijušo bankas amatpersonu atbildību

Īpašniekus Antonovu un Baranausku, kā arī bankas prezidentu Priedīti un valdes locekļus Mārtiņu Zalānu un Dzintaru Pelcbergu tur aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā. Daļēji vainu, proti, par savu pilnvaru pārkāpšanu, parakstot dokumentus par naudas apķīlāšanu Krievijas, Ukrainas, Austrijas un Luksemburgas kontos, atzinis Priedītis. Tomēr tas neesot darīts, lai kaut ko piesavinātos. Priedīša advokāts skaidro, ka viņa klienta nelaime esot bijusi uzticēšanās.

Bijušie bankas īpašnieki joprojām uzturas Londonā, cenšoties nepieļaut savu izdošanu Lietuvas varasiestādēm. Savukārt nežēlastībā kritušais Priedītis cenšoties meklēt darbu, taču bez panākumiem.

Par «Krājbankas» peripetijām juristi lauzīs šķēpus vēl ilgi. Neskaitāmās prasībās turpinās cīņas par valsts pārņemtās aviokompānijas airBaltic īpašumtiesībām, Satversmes tiesā vērsušies Pauls un citi lielie kreditori, un kādreiz tiesai būs jāskata arī «Krājbankas» krimināllieta.

Lielākās summas maksātnespējas administrators cer atgūt nākamgad, kad izsolē nonāks bankas vērtīgākais īpašums - tās kredītportfelis.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO