Kā Baltijas valstu vēsturi māca tepat pāri jūrai -Skandināvijā? Vispārīgi un garāmejot. It kā jau liktos, ka ģeogrāfiskajam tuvumam izpratni būtu jāveicina, taču nupat veikts pētījums to pilnībā apgāž.

Vidusskolnieku vēstures stundu satura analīzi veica Igaunijā bāzētais fonds «Unitas». Salīdzinātas tika Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Latvijas skolu programmas. Jau agrāk tika secināts, ka jaunieši vēl kaut ko zina par holokaustu, bet tikpat kā neko par Staļina represijām. Tagad izrādījies, ka mūsu tik tuvie kaimiņu fragmentārās zināšanas ir likumsakarīgas – par Baltiju viņiem vidusskolā tikpat kā neko nemāca.

Uve Pooms: «...tur nav nekādas sasaistes ar Baltijas vēsturi. Ir minēts par atsevišķiem noziegumiem pret cilvēci, taču informācija ir vispārīga. Man škiet, ka nedaudz labāk mūs izprot Somija, jo viņi paši ir aizsargājušies pret PSRS. Savukārt Zviedrijā un citās valstīs izpratne ir zema...»

Epizode Krievijas impērijas stāstā

Skatoties no Rietumu viedokļa, tā ir epizode vēsturē, tā ir lielā cariskās Krievijas impērija, kur uz pāris gadiem izspruka kaut kādas trīs valstiņas, pēc tam iekļāvās atpakaļ - no viņu viedokļa tas viss ir loģiski - tā ir epizode.

Pētījuma veikšanai tika piesaistīti dažādi eksperti. Okupācijas muzeja pētniece Danute Dūra ir viena no viņiem.

Danute Dūra Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programmas pārstāve saka - pārsteigumu jau īsti nav, katra valsts koncentrējas uz sevi, uz vēstures likumsakarībām, Zviedrija ir lielāka, tās vēsture ir globālāka, ir loģiksi, ka viņi par mums zina mazāk.

Vēsturnieki aicina nepārspīlēt

Un tomēr –Skandināvija, kas lepojas ar panākumiem cilvēktiesību jomā, turklāt atrodas nepilnas stundas lidojuma attālumā, vismaz par padomju represijām varēja stāstīt vairāk.

Latvijas vēstures skolotāju biedrības pārstāvis Valdis Klišāns gan vienlaicīgi aicina nepārspīlēt – uz kopējā fona mēs tomēr esam maziņi. «Eiropā ir ļoti atškirīgi vēstures mācīšanas modeļi, to mēs nevaram noliegt, un ļoti daudzās valstīs ir tā, ka viņi ņem atsevišķas problēmas, biņi neskata tā lai vienmērīgi nosegtu visus Eiropas reģionus, viņi ņem problēmu, piemēram, industrializāciju un k;ā tā notiek Anglijā, Krievijā un gribēt lai visur parādītos mēs nevaram.»

Taču tieši vēstures nezināšana ir viens no iemesliem, kādēļ Latviju nesaprot, piemēram, 16.martā, kad tiek pieminēti leģionāri.

Danute Dūra, uzskata, ka tieši tāpēc aktivitātes ir jāveic ārpus skolu programmām – palīdzot veidojot raidījumus, filmas un veinkārši stāstot, «mums vajadzētu nevis satraukties, bet būt gataviem skaidrot to vēsturi, un nevis tikai muzejiem, bet arī pilsoņiem, spēt citiem to vienkārši izskaidrot. Protams, ka mēs esam intersanti ar ar to, ka baltieši sāka brucināt komunismu, un tieši šos akcentus būtu lietderīgi reklamēt, un jāpiedāvā Eiropā,... sakot, ka mums bija kolonijas Kurzemistes laikā, viņi teiks - oi, tas mums ir simtiem.»

Viens no pētījuma veikšanas iemesliem tieši bija apzināt, nepilnības kaimiņvalstu skolu programmās. Pēc tam, ar izstādēm, lekcijām un citām aktivitātēm vēsturnieki mēģinās baltos plankumus aizpildīt.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO