Krievijas militārās aktivitātes, sašķelta informatīvā telpa, neskaidras finanšu investīcijas, kiberuzbrukumi. Šie ir tikai daži no aspektiem, kas apdraud Latvijas drošību un minēti ziņojumā, kuru apstiprināja valdība un kas tuvākajās nedēļās tiks prezentēts Saeimai. Kas ir mūsdienu draudi Latvijai?

Ziņojums par Latvijas nacionālo drošību ir 24 lappuses garš. Tā autors ir Pārresoru koordinācijas centrs, bet atbildīgais par virzīšanu valdībā - premjers Valdis Dombrovskis.

Tā kā dokuments nav slepens un tā teksts brīvi pieejams jebkuram Ministru kabineta mājas lapas apmeklētājam, teksts likumsakarīgi konkrētus faktus un norādes nesatur. Tajā minēts, ka, pateicoties ekonomikas atlabšanai, valsts vairs nav tik ļoti ievainojama, taču joprojām

pastāv tādi draudi kā sašķelta informatīvā telpa, kas var šķelt arī valsts iedzīvotājus.

Dokuments ir darba versija?

Premjers Valdis Dombrovskis novērtēt Latvijas reālo ievainojamību gan nevēlējās, dokumentu dēvējot par darba versiju.

«Šis ziņojums formāli iet cauri MK sēdei, lai būtu pārliecība, ka tam nav iebildumi pret saturu, bet gribētu komentēt, kad būšu noziņojis Saeimai,» klāsta Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Jau tradicionāli šajā, kā arī citos ziņojumos, izceltas Krievijas militārās aktivitātes Baltijas jūras reģionā. Palielinājies bumbvedēju pārlidojumu skaits, notikušas mācības.

Proti, NATO pierobežā tiek «demonstrēti muskuļi».

Ieroču žvadzināšana

«Protams, mēs šīm lietām sekojam. Mēs sekojam līdzi jūras robežai, sauszemes robežai, un šīs lietas nepaiet mums nepamanītas garām. Skaidrs, ka šādi treniņi paši par sevi nav vērsti uz atbruņošanos, mierīgu līdzāspastāvēšanu,» pārliecināts ir aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Turpretī «Austrumeiropas politikas pētījumu centra» pētnieks Andis Kudors uzskata, ka īsti mums nav militāro draudu no Krievijas: «Bez šaubām, mēs esam NATO un tas jautājums netiek cilāts, bet tā ir tikai ieroču žvadzināšana, kad viņi skatās, kāda ir reakcija...»

Krājbankas bankrots

Pētnieks Andis Kudors uzskata, ka Latvijas atrašanās

NATO ir pietiekams iemesls, lai par reāliem militāriem draudiem nerunātu. Tā vietā ir citi – modernāki, ar naudu.

Arī ziņojumā kā piemērs minēts satricinājums, kuru radīja «Krājbankas» bankrots. Tā piederēja Krievijas kapitālam. Un šis nav vienīgais precedents.

«Antonova gadījums - tā nav Krievijas ārpolitikas sastāvdaļa, Krievijas akcija, bet to var saukt par slikto naudu, kapitāls no Krievijas bēg, un nav zināms, cik te ir uzņēmējdarbības plānu un kā viņi grib rīkoties. Es to nesaku par Antonovu, bet daudz kas nāk arī caur ofšoriem - Kipru, piemēram,» min Kudors.

Uz jautājumu, vai tajā minētās valsts vājās vietas ir kaut kā paredzēts stiprināt, Valdis Dombrovskis atbildēja vispārīgi.

«Šie reālie uzdevumi tiek paredzēti ministriju plānos, tas tiešām ir ziņojums Saeimai par esošo situāciju. Faktiski par papildu darbībām varēs lemt pēc tam, kad zināsim, kāds ir rezultāts,» secina Dombrovskis.

Ar ziņojumu par Latvijas nacionālo drošību premjeram paredzēts uzstāties kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams