Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iniciatīvas izstrādātais reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus tuvākajiem trim gadiem, kas drīzumā tiks piedāvāti izskatīšanai valdībā, lai lemtu par to īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

Šodien žurnālisti tika iepazīstināti ar reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu, kas piedāvā astoņus pasākumu virzienus labvēlīgu reemigrācijas apstākļu veidošanai.

Pirmkārt, vienas pieturas aģentūras noteikšana. Paredzot paplašināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas, lai palīdzētu orientēties nepieciešamajās darbībās ar dažādajām valsts iestādēm, ilgstoši ārvalstīs dzīvojušam Latvijas valsts piederīgajam vai viņa ģimenes loceklim.

Otrkārt, nodrošināt darba tirgus informācijas pieejamību, ieviešot efektīvu divvirzienu komunikācijas mehānismu, kā arī darba devēji informē ārvalstīs dzīvojošo valsts piederīgos par nepieciešamajiem speciālistiem/vakancēm, prakses iespējām, bet ārvalstīs dzīvojošie un studējošie var uzrunāt potenciālos darba devējus. Attiecīgi ir nepieciešama Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču datu bāzes pilnveide, popularizēšana un plašāka sadarbība ar citām interneta vietnēm u.tml.

Treškārt, augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste, piešķirot valsts un Eiropas Savienības finansējumu komersantiem nepieciešamo augstas kvalifikācijas speciālistu piesaistei, tai skaitā arī uz ārvalstīm izbraukušo augsti kvalificēto speciālistu un zinātnieku atgriešanai vai piesaistei Latvijai.

Ceturtkārt, atbalsts latviešu valodas apmācībām pēc ierašanās Latvijā visiem Latvijas valsts piederīgā ģimenes locekļiem (arī laulātajam un bērniem) neatkarīgi no viņu valstiskās piederības un latviešu valodas zināšanu līmeņa.

Piektkārt, sadarbība ar diasporu (biznesa saiknes veidošana un uzturēšana), aktīvi izmantojot ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizāciju tīklu un to organizētos pasākumus diasporas informēšanai par aktualitātēm Latvijā, īpaši par darba un uzņēmējdarbības iespējām, sniedzot arī konsultācijas par pieejamiem atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai, Latvijā nepieciešamajiem speciālistiem un veiksmes stāstiem; informējot par iespējām ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem iesaistīties Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu darbā, nodrošinot prakses vietas, veicinot «biznesa vēstnieku» rašanos ārzemju latviešu vidū.

Sestkārt, atbalsts skolēniem, kas atgriežas/iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī šo skolēnu vecākiem - pastāvošā atbalsta mehānisma pilnveide un paplašināšana skolniekiem, kas atgriežas no ārzemēm.

Septītkārt, valsts pārvaldes vai pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu rīcība/prasības, atlasot darbiniekus. Valsts iestādēm vai kapitālsabiedrībām ir jāierobežo iespējas izvirzīt nepamatotas krievu valodas prasības amatu pretendentiem. Ja krievu valodas zināšanas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai, organizēt jauno darbinieku krievu un citu valodu apmācību.

Astotkārt, personu loka paplašināšana, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu, pieņemot grozījumus «Repatriācijas likumā», paplašinot personu loku (iekļaujot personas, kas izbraukušas arī pēc 1990.gada 4.maija), kuriem ir iespēja pretendēt uz repatrianta statusu.

Darba grupas, kurā bija piedalījās valsts iestāžu, diasporas organizāciju, darba devēju, arodbiedrību un pašvaldību pārstāvji, sagatavotais informatīvais ziņojums «Par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu» tiks iesniegts izskatīšanai valdībā nākamā gada sākumā. Pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas un apstiprināšanas valdībā atbildīgajām ministrijām tiks dots uzdevums trīs mēnešu laikā sagatavot rīcības plānu, tajā identificējot pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

Pavļuts norādīja, ka reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns nav paredzēts tam, lai atrisinātu visas ekonomiskās un sociālās problēmas, kas pastāv mūsu valstī. «Latvijas kopējai attīstībai tiek veidots Nacionālais attīstības plāns. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis ir sniegt praktisku palīdzību un atbalstu tiem emigrējušajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kas vēlas un redz iespējas atgriezties Latvijā, lai šeit strādātu, dibinātu uzņēmumu vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju. Mums ir jāstāsta par attīstību un darba iespējām Latvijā un jāpasniedz palīdzīga roka mūsu aizbraukušajiem tautiešiem jau tagad, jo pēc dažiem gadiem, kad Latvijā veidosies reāls darbaspēka trūkums, var būt arī par vēlu,» uzsvēra ministrs.

Savukārt sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece, reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes darba grupas vadītāja Dace Akule norādīja, ka vairums emigrācijā dzīvojošo neplāno Latvijā atgriezties tuvāko piecu gadu laikā arī tāpēc, ka Latvijai pagaidām ir grūti konkurēt ar valstīm, kuras savu labklājību ir būvējušas daudzas desmitgades.

«Turpinot ikdienā celt Latvijas sabiedrības labklājību, mums ir arī jāpanāk, lai valsts, pašvaldības un sabiedrība kopumā būtu gatava palīdzēt cilvēkiem, kas atgriežas un atgriezīsies, bet vairs nepārzinās sabiedrisko institūciju un pakalpojumu detaļas vai viņiem būs nepieciešams atbalsts latviešu valodas uzlabošanai. Plāna mērķis ir uzbūvēt atbalsta sistēmu un pārbaudīt, kā tā strādā, lai tad, kad arvien vairāk cilvēki atgriezīsies, mēs tam būtu gatavi,» sacīja Akule.

Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, turpmākajos gados darbaspēka pieejamības jautājumi, attīstoties ekonomikai un mainoties tās struktūrai, Latvijā kļūs arvien aktuālāki. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātam ekonomikas izaugsmes mērķa scenārijam, paredzams, ka līdz 2020.gadam ekonomika pieaugs vidēji par 4-5% gadā, savukārt, pieaugot labklājības līmenim, nākamajā desmitgadē - vidēji par 3-4% gadā. Vienlaikus sagaidāms, ka negatīvās demogrāfijas tendences turpināsies arī nākotnē, kas var kavēt izaugsmi.

Pie šāda tautsaimniecības attīstības scenārija tiek prognozēts, ka ilgtermiņā - līdz 2030.gadam varētu veidoties 120 000 brīvu darba vietu, kuru aizpildīšanai būs nepieciešams papildu darbaspēks. Mērķis ir panākt, lai brīvās darbavietas tiktu aizpildītas ar emigrējušajiem Latvijas valsts piederīgajiem, nevis imigrantiem no citām valstīm.

Mērķi uzlabot Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju, lai turpmāk samazinātos ekonomisku faktoru motivētā Latvijas iedzīvotāju emigrācija, pilda virkne izstrādātu valsts attīstības plānošanas dokumentu (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030, Nacionālais attīstības plāns u.c.). Tāpat ir atsevišķs valdības pasākumu kopums, lai stiprinātu diasporas piederības sajūtu Latvijai (nacionālās identitātes saglabāšanu, pilsonisko līdzdalību, sabiedrisko un kultūras līdzdalību u.tml.). Sadarbojoties ar diasporu pārstāvošajām organizācijām, to jau īsteno Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams