Latvija ir atvērta Eiropas vienotajai banku uzraudzības sistēmai, tomēr saistībā ar tās izveidi ir arī vairāki aktuāli jautājumi, sarunā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Viņš informēja, ka šodien Briselē notikušajā Eiropadomes sanāksmē ir panākta vienošanās par banku uzraudzības sistēmas izveidi, kā arī Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji ir panākuši vienošanos par laika grafiku, kādā notiek šīs sistēmas izveide un īstenošana.

«Kopumā mēs esam atvērti šai idejai par vienoto banku uzraudzību, bet ir vairāki jautājumi,» teica Dombrovskis, paskaidrojot, ka Latvija patlaban uz šo jautājumu ir spiesta skatīties no divām pozīcijām - kā valsts, kas 2014.gadā plāno pievienoties eirozonai, un arī kā valsts, kas vēl nav eirozonā. Līdz ar to aktuāls jautājums, kā valstij, kas vēl nav eirozonā, Latvijai ir par šīs uzraudzības sistēmas finansēšanas mehānismiem.

«Pašreiz tām valstīm, kas ir eirozonā, skaidrība ir lielāka nekā tām, kas ir ārpusē. Pašlaik nav skaidras atbildes, kādi būs finansējuma mehānismi banku rekapitalizācijai, ja tas būtu nepieciešams. Eirozonas gadījumā tas ir eirozonas stabilitātes mehānisms. Kā precīzi tas būs ārpus eirozonas - tas līdz galam nav skaidrs,» teica valdības vadītājs.

Tieši šis jautājums būs tas, ko Latvija no savas puses turpmākajā sistēmas izveides procesā uzturēs.

Tomēr premjers uzsvēra, ka, atrodoties eirozonā, no banku uzraudzības sistēmas būs vairāk plusu nekā mīnusu. Savukārt, lai atbildētu, kādi būs ieguvumi vai zaudējumi, esot šajā sistēmā, bet neesot eirozonā, ir jāredz, kāds ir šis finansēšanas mehānisms, ko vēl tikai izstrādās.

Jau ziņots, ka 14.decembrī pēc 14 stundu garām sarunām ES finanšu ministri panāca politisku vienošanos par diviem regulu projektiem, kas turpmāk veidos vienotā kredītiestāžu uzraudzības mehānisma tiesisko bāzi. Ministri vienojās par regulu projektiem, ar ko ECB piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku jeb ECB regulu, kā arī par grozījumiem regulā, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi jeb EBA.

ECB būs arī jāveic plašas uzraudzības aktivitātes attiecībā uz kredītiestādēm eirozonas dalībvalstīs. Lai saglabātu un padziļinātu iekšējo tirgu, arī tās dalībvalstis, kurās valūta nav eiro, būs tiesīgas piedalīties vienotajā kredītiestāžu uzraudzības mehānismā.

Savukārt EBA regulas mērķis ir ieviest izmaiņas EBA regulas prasībās, lai izvairītos no sadrumstalotības iekšējā tirgū pēc vienotā uzraudzības mehānisma izveides.

Finanšu ministrijā skaidro, ka minētie priekšlikumi ir pamats «banku savienības» izveidei, jo bez vienotas uzraudzības mehānisma nākotnē tiek plānots ieviest arī vienotu finansiālas grūtībās nonākušu kredītiestāžu problēmu noregulējuma mehānismu, kura uzdevums būs risināt šo kredītiestāžu restrukturizācijas jautājumus, vienlaikus rūpējoties par to, lai maksimāli tiktu aizsargātas nodokļu maksātāju intereses.

Lai panāktu vienošanos, ES dalībvalstu starpā līdz pēdējam brīdim notika diskusijas par to, lai vienotā kredītiestāžu uzraudzības mehānisma ietvaros nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības gan eirozonas dalībvalstīm, gan arī dalībvalstīm, kas vēl nav eirozonā. Diskusijas norisinājās arī par ECB uzraudzības tvērumu, ievērojot eirozonā esošo kredītiestāžu skaitu - 6000.

Panāktā vienošanās paredz, ka ECB kompetencē būs to vienotā uzraudzības mehānisma dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzība, kas atbildīs diviem kritērijiem, ko veido aktīvu kopapjoms un aktīvu kopapjoma attiecības pret iekšzemes kopproduktu. ECB regulas projekts paredz arī to, ka, nesasniedzot noteikto slieksni, jebkurā gadījumā katras dalībvalsts trīs nozīmīgāko kredītiestāžu uzraudzību veiks ECB.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO