Saeima šodien nenodeva izskatīšanai komisijās politiskās apvienības «Saskaņas centrs» (SC) iesniegtus grozījumus Satversmē, kas paredzēja noteikt, ka Valsts prezidentu uz četriem gadiem ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās vēlēšanās un tiesības vēlēt prezidentu ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.

SC priekšlikums paredzēja, ka izmaiņām būtu jāstājas spēkā ar nākamā prezidenta vēlēšanu rīkošanu.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā pastāvošā politisko partiju sadrumstalotība un līdz ar to nespēja vienoties par valsts attīstības pamatjautājumiem ir viens no iemesliem ārkārtīgi zemajam iedzīvotāju uzticības līmenim valsts varai, tostarp Saeimai. Savukārt «nosacījums, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta, veicinātu skaidrāka politiskā piedāvājuma formulējumu un Valsts prezidents varētu kļūt par patiesu nācijas vienotības simbolu», norāda likumprojekta iesniedzēji.

Valsts prezidenta kandidātam vajadzētu uzstāties tautas priekšā, kas «ļautu izvirzīties intelektuāli stiprām personībām un pasargātu Valsts prezidenta vēlēšanas no neizteiksmīgām kompromisa figūrām», uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Palielinātos prezidenta vara

Veicot šādus likuma grozījumus, būtiski tuvinātos Valsts prezidenta institūcijas formālā un materiālā izpratne. Visas tautas vēlētā Valsts prezidenta institūcijas ieviešana palielinātu tās politisko lomu un pastiprinātu reālās pilnvaras, uzskata SC deputāti. Turklāt «visas tautas ievēlēts Valsts prezidents kā valsts galva personificētu valsts vienotību, garantētu tās integritāti, nedalāmību un kontinuitāti», akcentē likumprojekta iesniedzēji.

Likumprojektu bija iesnieguši SC deputāti Andrejs Elksniņš, Ņikita Ņikiforovs, Dmitrijs Rodionovs, Igors Pimenovs un Ivans Ribakovs.

Patlaban Satversmē noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Līdzīgs priekšlikums arī pērn aprīlī

SC līdzīgu priekšlikumu par izmaiņām Satversmē iesniedza arī pērn aprīlī, tomēr Saeimā arī toreiz nolēma šo iniciatīvu nevērtēt un nenodot izskatīšanai komisijās.

Arī koalīciju pārstāvošo partiju starpā iepriekš nebija vienprātības jautājumā par tautas vēlētu Valsts prezidentu, tomēr Reformu partija un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, kuri atbalsta šo ideju, plānoja sadarboties šīs idejas tālākā virzīšanā. «Vienotība» šo ieceri neatbalstīja, taču iesniedza likumprojektu, kas cita starpā paredz atklāti vēlēt prezidentu.

Noraida ideju par prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu atklātu ievēlēšanu

Saeimas deputāti šodien, skatot pirmajā lasījumā, noraidīja grozījumus Satversmē, kas paredzēja atklāti ievēlēt gan Valsts prezidentu, gan Satversmes tiesas tiesnešus.

Šie amati ir vienīgie, kuros par virzītajiem kandidātiem pašlaik ir paredzētas aizklātas vēlēšanas.

Par grozījumiem balsoja vairāki «Vienotības», nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Reformu partijas (RP) un neatkarīgie deputāti, bet pret balsoja un atturējās vairāki apvienības «Saskaņas centrs» un Zaļo un zemnieku savienības deputāti.

Andrejs Elksniņš (SC) debatēs norādīja, ka apvienība «Saskaņas centrs» šodien rosināja vērtēt jautājumu par tautas vēlētu Valsts prezidentu, kas tomēr neguva parlamenta vairākuma atbalstu. Vairāki koalīcijas partneri iepriekš pauduši atbalstu šai idejai, tomēr šodien balsojuši pret, lai gan tā būtu reālākas reformas veikšana nekā atklāto balsojumu ieviešana.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) pārmeta SC pieeju, kas paredz - ja netiks darīts pēc viņu prāta, tad nekādas izmaiņas netiks veiktas. Tāpat viņa norādīja, ka VL-TB/LNNK un RP iepriekš pauda atbalstu tautas vēlēta prezidenta idejai, ja tiek palielinātas prezidenta pilnvaras. Savukārt SC savā priekšlikumā šo jautājumu neesot risinājis.

Deputāts Valdis Zatlers (RP) debatēs uzsvēra, ka atklātie balsojumi būtu jāatbalsta, lai nepieļautu melošanu, kas met aizdomu ēnu par visu deputātu negodīgumu. Aizklātie balsojumi palielina arī korupcijas risku, skaidroja politiķis.

Šodien piedzīvots otrais gadījums pēc kārtas, kad nepilna gada laikā parlaments noraida šos grozījumus. Iepriekš tie parlamentā tika skatīti vienotā paketē ar jautājumu par deputātu imunitātes mazināšanu.

Jau vēstīts, ka Saeima jūnijā nodeva izskatīšanai komisijās «Vienotības» un koalīcijas partiju rosinātos minētos Satversmes grozījumus.

Lai veiktu grozījumus konstitūcijā, Saeimā nepieciešams 2/3 vairākums no klātesošo deputātu balsīm. Lai veiktu attiecīgos Satversmes grozījumus, Saeimas sēdē ir jāpiedalās vismaz 2/3 deputātu.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO