Jaunais gads Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā aizsākas ar priecīgu notikumu. Muzejs ir atguvis sen pazudušu vērtīgu mākslas darbu, informē Nataļja Sujunšalijeva, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja reklāmas un informācijas darba kuratore.

Pagājušā gada rudenī ar klasiskās mākslas galerijas "Antonija" starpniecību muzejā nonāca ziņa, ka kāda Zviedrijas pilsoņa īpašumā atrodas Jūlija Federa glezna, kura varētu kādreiz būt piederējusi toreizējam Pilsētas mākslas muzejam, tagadējam Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Pārbaudot informāciju, tika konstatēts, ka šī glezna patiešām ir tā pati, kura Otrā pasaules kara gados pazuda no muzeja krājuma.

Jūlija Federa 1901. gadā gleznotā ainava "Jūras krasts pie Orro Igaunijā" ir vienīgā šī mākslinieka glezna, kuru muzejs ir pircis no paša tās autora 1908. gadā.

Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941. gada augustā vācu okupācijas vara šo gleznu līdz ar vairākām citām no muzeja paņēma, lai dekorētu vācu ģenerālkomisāra Latvijā darba telpas Rīgā,

Raiņa bulvārī. Atpakaļ muzejs gleznu nesaņēma, un dokumentos, kā arī literatūrā, tā skaitījās pazudusi kara laikā.

Muzejam nav zināms gleznas tālākais ceļš no Raiņa bulvāra Rīgā līdz Gēteborgai Zviedrijā. Arī gleznas īpašnieks, kurš to saņēmis mantojumā, nekādu informāciju sniegt nevar. Tomēr sarunu rezultātā viņš ir piekritis gleznu atdot tās likumīgajam īpašniekam - Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Šā gada 12.janvārī plkst. 12.00 K. Valdemāra ielā 10a visi interesenti tik aicināti būt klāt brīdī, kad muzejam tiks nodota atpakaļ Jūlija Federa glezna, kura pēc gandrīz 70 gadu ilga pārtraukuma atgriezīsies savā vēsturiskajā mājvietā.

"Jūras krasts pie Orro Igaunijā" / Foto: publicitātes

Jūlijs Feders dzimis 1838. gadā Koknesē, miris 1909. gadā Ņežinā, Ukrainā. Izglītību ieguvis Pēterburgas Mākslas akadēmijā, Krievijā. Pirmais ievērojamais latviešu ainavu gleznotājs.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams