Pēc izskanējušās kritikas no biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» satiksmes ministrs Aivis Ronis pauž gandarījumu, ka ceļu būvniecība ir kļuvusi caurspīdīgāka un konkurence godīgāka, par spīti «vecajiem ieradumiem».

Kā informēja ministra biroja vadītājs Aivis Freidenfelds, Satiksmes ministrijas vadība ir vairākas reizes tikusies ar ceļu būvētāju nozares pārstāvjiem un skaidrojusi situāciju. Ministrija norāda, ka ceļu finansējuma jautājumi ir skatīti valdībā, diemžēl kompetents viedoklis no biedrības tajās netika pausts.

Satiksmes ministrs ir apņēmies līdz februāra beigām Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) iesniegt apkopojumu par riskiem ceļu būvniecībā, tai skaitā par tiem būvniekiem, kuru darbā ir sastopami nesaprotami sadārdzinājumi, neskaidras savstarpējās vienošanās un kvalitātes problēmas.

Satiksmes ministrija, neskatoties uz to, ka šajā plānošanas periodā ceļu būvei paredzētie ES fondu līdzekļi ceļu būvē tuvojas noslēgumam, ir darījusi visu, lai nodrošinātu autoceļu uzturēšanu un būvniecību, skaidro Freidenfelds. Tai pašā laikā esot radīti nosacījumi caurspīdīgumam ceļu būves iepirkumos, samazinot ceļu būves izmaksas iepirkumos vidēji par 30%.

«Pēdējie iepirkumu rezultāti norāda uz pozitīvu tendenci, ka reālā būvdarbu cena ir ievērojami zemāka par prognozēto, konkursos piedalās vidēji septiņi pretendenti, kas nodrošina efektīvu valsts un ES līdzekļu apguvi,» uzsver Ronis. Ietaupītie līdzekļi došot iespēju izbūvēt papildu ceļu posmus 2013.gadā par vismaz 20 miljoniem latu. Tāpat 2013.gadā paredzēts realizēt 28 pilsētu tranzītielu rekonstrukcijas projektus kopumā par 44,8 miljoniem latu.

Esot mainīta pieeja autoceļu būvē, atsakoties no «megaprojektu» realizācijas, bet lielāku uzsvaru liekot uz esošā ceļu tīkla sakārtošanu, nodrošinot pēc iespējas lielāku rekonstruēto autoceļu garumu. «Iespējams, šāda pieeja būvniekiem nav pa prātam, jo nav iespējams veikt nekontrolētu pamatnes rekonstrukciju, kas ievērojami sadārdzina ceļu būves izmaksas, salīdzinot ar virsmas atjaunošanu, vismaz divas reizes,» uzsver SM.

2012.gadā esot izdevies ievērojami palielināt ceļu uzturēšanai paredzēto finansējuma apjomu, īstenojot Latgales attīstības programmu, nodrošinot melnā seguma uzklāšanu vismaz 50 kilometru autoceļiem Latgales reģionā.

Kā apgalvo ministrijā, ļoti veiksmīgi esot noslēgušās diskusijas par Nacionālo attīstības plānu (NAP), kas kalpo par pamatu 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda finansējumam transporta infrastruktūrai, tai skaitā autoceļiem, kurai

kopumā paredzēts novirzīt vismaz 35% no kopējā valstij pieejamā ES fondu finansējuma vairāk nekā viena miljarda latu apmērā

- ceļu jomai investīcijās plānots novirzīt investīcijas vairāk nekā 500 miljonu latu apmērā ar fondu daļas investīcijām 340 miljonu latu apmērā, kas ir līdzvērtīgs apjoms esošā perioda investīcijām. NAP ietvaros aktualizēts jautājumus par publiskās privātās partnerības projektiem, tai skaitā autoceļu būvniecībā, kurus varētu jau sākt 2013.gadā.

«Pieļauju, ka sāktais darbs «megaprojektu» ierobežošanā, konkurences palielināšanā un izmaksu samazināšanā nav izdevīgs atsevišķiem būvniekiem un tie vēlas «pa vecam» sakārtot projektus, sadalot tos starp izredzētajiem, tādējādi radot valstij neizdevīgus apstākļus,» norāda Ronis.

Kā ziņots, ceļu būvētāji asi kritizē līdzšinējā satiksmes ministra Aivja Roņa darbu un sola plašas protesta akcijas gan Rīgā, gan Briselē, ja netiks pārskatīts ceļu būves un uzturēšanas finansējums 2014. un turpmākajiem gadiem.

Par to nozares pārstāvji pavēstīja preses konferencē, kurā vērsa uzmanību uz gadiem ieilgušo degradējošo situāciju Latvijas ceļu nozarē.

Autoceļu būvētāji uzsver, ka

2014.gadā varētu izbeigties finansējums ceļiem, kas katastrofāli ietekmēs privātos ceļu būvētājus, savukārt ceļi vienkārši sabrukšot.

Ceļu sakārtošanā esot nepieciešams cikliskums, un tam vajadzīgs finansējums ikdienas uzturēšanai. Pretējā gadījumā, ceļus neremontējot, izmaksas to sakārtošanai pieaug par 250 līdz 300%. 66% Latvijas ceļu esot tādi, kuru mūžs esot ilgāks par 21 gadu, un šo gadu laikā tie nav remontēti. 4,67 miljardi latu esot nepadarīto darbu deficīts, savukārt 585 miljonus latu gadā zaudē tie, kas pārvietojas pa nesakārtotajiem ceļiem. Tie esot gan ekspluatācijas izdevumi, gan braukšanas laika izmaksu pieaugums.

Kā šodien preses konferencē norādīja biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, labākais risinājums būtu valsts pamatbudžeta programmai «Valsts autoceļu fonds» piešķirt 60% no transporta līdzekļa ekspluatācijas un akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Aprēķini liecina, ka 2012.gadā iekasētais akcīzes un transporta nodoklis ir 326,93 miljoni latu. Ceļu nozarei šogad atvēlēti nedaudz vairāk kā 60 miljoni latu.

Satiksmes ministrijas (SM) jaunākais piedāvājums jeb

jaunā politiskā iniciatīva ir piešķirt tikai 20% no iekasētajiem nodokļiem, kas ceļu būvētājiem nav pieņemami,

it īpaši tāpēc, ka līdz šim lielāko finansējuma daļu autoceļiem veidoja Eiropas Savienības līdzekļi. Tā kā jau tagad ir skaidrs, ka diskusijas par ES budžetu nākamajam finanšu periodam no 2014. līdz 2020. gada ieilgs līdz gada vidum, visticamāk, ka līdzekļus varēs apgūt tikai ap 2015.gadu. Piešķirot 20%, finansējuma pieaugums būtu tikai 1,5 miljoni latu, un tas neko neglābšot. SM tika pārmesta izvairīšanās no sarunas ar nozares pārstāvjiem. Jau trešajā Roņa ministrēšanas dienā būvnieki esot pieteikušies uz sarunu, taču uzaicinājumu vēl neesot saņēmuši. Izskanēja pat izteikumi, ka Ronis velti valkājies pa SM gaiteņiem.

Pirmdien ceļu būvētājiem paredzēta tikšanās ar premjeru Valdi Dombrobvski (V), kurā tiks skaidrotas finansējuma problēmas un premjers tiks aicināts aktīvāk cīnīties par Kohēzijas līdzekļiem autoceļiem, jo patlaban neesot redzama valsts ieinteresētība cīnīties par Kohēzijas fonda saglabāšanu iepriekšējā līmenī. Tāpat premjeram, finanšu, satiksmes un ekonomikas ministram tikšot iesniegti priekšlikumi nozares sakārtošanai. Ceļu būvnieki skaidroja, ka netic un nedomā, ka Ronis tagad - līdz 1.martam, kad beidzas pilnvaru termiņš, - skries cīnīties par nepieciešamo finansējumu. Ja reakcijas nebūs, būvnieki ar ceļa rulli un citu tehniku būšot sastopami protesta akcijās gan Rīgā, gan Briselē, jo nozarei neesot kur atkāpties.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams