Latvija izpilda Māstrihtas kritēriju ar drošu rezervi, līdz ar to nav nekāda pamata domāt, ka konverģences ziņojums par gatavību pievienoties eirozonai varētu būt negatīvs, pēc eiro ieviešanas likuma pieņemšanas sacīja premjers Valdis Dombrovskis. Šo ziņojumu Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai varētu pieprasīt marta sākumā.

Laiks, kad tas tiks pieprasīts, esot «tīri tehnisks jautājums» un atkarīgs no tā, kad eksperti uzskatīs to par piemērotāku.

Atbildot uz jautājumu, vai ir kādi būtiski šķēršļi Latvijas virzībai uz eirozonu, premjers norādīja: «Ja paši virzīsimies uz priekšu un nopietni pie tā strādāsim, tad to mērķi arī sasniegsim.»

Taujāts par iespējamām opozīcijas vai kādu organizāciju aktivitātēm, kas varētu mēģināt rosināt referendumu par Latvijas pievienošanos eirozonai, Dombrovskis atzina, ka šādi var kavēt procedūru un tas var neļaut pievienoties eirozonai.

Valdības vadītājs pauda gandarījumu par Saeimas atbalstu eiro ieviešanas likumprojektam, jo līdz ar šā likuma pieņemšanu sagatavota visa normatīvā bāze, lai varētu virzīties uz priekšu ar eiro ieviešanas procedūru.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) skaidroja, ka šodien pieņemtajā likumā ietvertas praktiskas normas, kas svarīgas ikvienam iedzīvotajam saistībā ar eiro ieviešanu. Viņa arī piebilda, ka par šo likumu Saeima diskutēja pietiekami ilgu laiku.

Šī likuma pieņemšana esot būtisks solis ceļā uz eiro, un Āboltiņa ir pārliecināta, ka Latvijas pievienošanās eirozonai nostiprinās Latvijas vietu Eiropā un ilgtermiņā vairos sociāli ekonomisko drošību un arī veicinās to, lai cilvēki Latvijā kopumā justos droši.

Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) uzsvēra, ka lata nomaiņa pret eiro notiks pēc Eiropas Komisijas stingri noteikta maiņas kursa un šodien pieņemtajā likumā paredzētā kārtībā, kas novērš jebkādas bažas par valūtas spekulācijām un veicinās drošības sajūtu cilvēkos.

Reirs uzsvēra, ka eiro ieviešana Latvijā balstīsies uz četriem galvenajiem pamatprincipiem. Tiesisko instrumentu nepārtrauktības princips nodrošinās, ka visi līgumi un juridiski saistošie dokumenti paliek spēkā, iestājoties eiro ieviešanas dienai. Cenu paralēlās atspoguļošanas princips nosaka, ka trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas visās cenu zīmēs, čekos un maksājumu apliecinošajos dokumentos kopsummas tiks parādītas gan latos, gan eiro. Treškārt, divas nedēļas pēc eiro ieviešanas dienas iedzīvotāji varēs maksāt gan eiro, gan latos. Ceturtkārt, skaidru naudu neierobežoti ilgi un neierobežotā daudzumā varēs bez maksas apmainīt pret eiro.

Arī koalīcijas frakciju pārstāvji vērsa uzmanību uz ieguvumiem pēc eiro ieviešanas. Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) norādīja uz ekonomiskajiem ieguvumiem no eiro ieviešanas, vienlaikus uzsverot nepieciešamību ļoti rūpīgi izvērtēt iespējamos riskus, saistītus ar eiro ieviešanu, un tos novērst. Savukārt Reformu partijas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka šodien sperts būtisks solis ceļā uz eiro ieviešanu, taču sabiedrības atbalsts tam joprojām esot diezgan zems.

Tikmēr pie frakcijām nepiederošo deputātu līderis sacīja, ka no eiro ieviešanas būtiskākie ieguvumi būs saistīti ar to, ka nebūs jākonvertē līdzekļi un līdz ar iestāšanos eirozonā varēsim būt drošāki, ka banku krīzes nepiedzīvosim tik bieži kā līdz šim.

Saeima šodien otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma eiro ieviešanas likumu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus. Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014.gada 1.janvāris.

«Par» balsoja 52 koalīcijas deputāti, «pret» bija 40 deputāti, kuri pārstāv opozīciju, kā arī deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), bet atturējās divi deputāti - Andris Bērziņš (ZZS) un Jānis Dūklavs (ZZS).

Premjers skaidroja, ka bija zināms, ka koalīcija atbalsta eiro ieviešanu, un jau iepriekš bija zināms Dombravas īpašais viedoklis.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams