Kas īsti ir - būt latvietim? Latvietību mēģināts definēt jau pirmskrīzes laikā, kad pavisam reālas aprises ieguva iecere uzrakstīt Latvijas kultūras kanonu, kas bēdu gados tā arī palika kā ekspertu izveidots saraksts, kas katram interesentam pieejams globālajā tīmeklī. Tagad ir radusies iespēja iecerēto turpināt - tas nozīmē apputējušajā kultūras vērtību sarakstā iepūst jaunu dzīvību un padarīt to ikdienā lietojamu.

Latgales podniecība, rudzu maize, kapu kopšanas tradīcija, Ziedoņa epifānijas, Raiņa uguns un nakts, Skalbes ziemas pasakas, mopēds Rīga, fotoaparāts MINOX, 70.-80. gadu Latvijas plakāti, suitu kultūrtelpa...

Šīs un daudzas citas Latvijas izcilākās un ievērojamākās kultūras vērtības veido Latvijas kultūras kanonu.

Darbs pie kanona tika sākts pirms pieciem gadiem,

kad Kultūras ministrijas uzdevumā 7 ekspertu grupas sastādīja sarakstu ar 99 vērtībām, kam būtu jāveido ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamats un jāstiprina piederības izjūta Latvijai, kā arī nacionālā pašapziņa. Tam bija tālejoši un cēli mērķi – šim kopumam bija jāiegulst sabiedrības apziņā un jākļūst par pamatu Latvijas sabiedrības kopējai kultūras izpratnei. Lielajiem plāniem kultūras kanonu ieviest skolu mācību programmās un popularizēt sabiedrībā krīze pārvilka treknu svītru, un tālāk par mājas lapas izveidi ekspertu darba grupas netika.

Iedēstīt skolēnu apziņā

Patlaban kultūras kanonā apkopoti visdažādākie Latvijas kultūras sasniegumi - kino un mūzikas šedevri, literāri darbi, arhitektūras un dizaina pērles, veseli skatuves mākslas periodi, vizuālās mākslas meistarstiķi un arī tautas tradīcijas. Visu šo kultūras bagāžu bija plānots pakāpeniski iedēstīt skolēnu apziņā. Tāpēc jauniešiem vaicājām, kādas kultūras vērtības viņi paši ierindotu savas valsts kultūras kanonā.

«Es domāju, ka ikvienam jāzina Zentas Mauriņas slavenās esejas, jo viņas ir tik ļoti vērtīgas. Es domāju, ka varētu arī Čaka dzeju un Blaumani iekļaut, tos viņa prozas darbus visus. Tās klasiskās vērtības es domāju, ka ir labākās, kas ikvienam ir jāzina,» uzskata Grēta, 12.klases skolniece.

Bet vienaudzis Ģirts uzskata, ka noteikti būtu jāiekļauj eposs «Lāčplēsis»: «Manuprāt, tas ir katram latvietim jāzina un jāizprot tā būtība. Man liekas, ka tas eposs atspoguļo ļoti daudz par latviešiem...»

«Tur būtu jābūt «Lāčplēsim», arī kaut kam no latviešu mūzikas, bet jāiesaista nedaudz vairāk, ne tikai tā kā agrākie mūziķi, bet arī nedaudz vairāk tagadējie.

Pieņemsim, «Dzelzs vilks» vai tamlīdzīgi, varbūt tas nav tas žanrs, bet tomēr...»

uzskata Artis no devītās klases.

Kristīne no 10.klases: ««Limuzīnu Jāņu nakts krāsā» vai arī «Skroderdienas Silmačos», kas ir teātra izrāde, bet visa Latvija viņu mīl un visa Latvija viņu skatās!»

«Prāta Vētra» latviešu tautai

Literatūras un kino nozarē jauniešu atbildes daļēji sakrita ar ekspertu atlasītajiem darbiem, taču citās jomās pusaudžu izpratne par svarīgāko kultūras mantojumu bija krietni atšķirīga.

Ieva no 11.klases: «No mūzikas? Es nezinu, kaut kādi «Aprīļa pilieni». Latviešu tradicionālās līgodziesmas, Jāņu dziesmas, Ziemassvētku eglītes un tādas lietas.»

Egija no 10.klases:

«Varbūt, jā, «Prāta vētra» varētu arī būt, jo viņi arī Eirovīzijā piedalījās!»

Kristīne no 10.klases: «No mūzikas noteikti vajadzētu iekļaut Renāru Kauperu, jo viņa dziesmu teksti un veids, kā viņš dzied, ļoti uzrunā latviešu tautu.»

Skolās ļoti vajadzētu izfiltrēt tās lietas, kuras būtu svarīgi

Vecāko klašu skolēni atzīst, ka vismaz daļa no Latvijas kultūras kanona vērtībām būtu jāiekļauj skolas mācību programmās.

Grēta, 12.klases skolniece: «Vairums latviešu jauniešu lasa amerikāņu, ārzemju grāmatas un filmas skatās, un tad eksāmenā ir grūtāk zināt, ko rakstīt, jo eksāmenā prasa latviešu darbus, latviešu kino un vēsturi un visu to pārējo.»

Ieva, 11.klases skolniece: «Es domāju, ka skolās ļoti vajadzētu izfiltrēt tās lietas, kuras būtu svarīgi skolēniem mācīties, un tās, kuras viņi varbūt nav iepriekš dzirdējuši, nu tādus galvenos objektus.»

Kristīne, 10.klases skolniece: «Nebūtu jāmāca par katru lietu, bet būtībā par lielākajām nozarēm, kādēļ viņas ir iekļautas un kādēļ viņas vajadzētu iekļaut, lai saprastu, cik svarīgs ir mūsu mantojums, un lai to nepazaudētu.»

Jaunie mākslinieki piesaista jaunatni

Līdzīgi domā arī pedagogi, vienlaikus uzsverot, ka saraksts būtu regulāri jāatjauno un jāpapildina ar mūsdienu sasniegumiem, jo pašsaprotami jauniešiem vairāk interesē pēdējos gados radītas kultūras vērtības.

«Arī tos, kas pašreiz strādā, tos māksliniekus arī ir jāliek, tos populārākos. Teiksim, es zinu, ka ir mākslas galerijas internetā, un es lieku meklēt mūsdienu māksliniekus,» iesaka Svetlana Špuiča, Rīgas valsts 3.ģimnāzijas mākslas skolotāja.

Par to, ka kultūras kanona vērtību saraksts ir papildināms, pārliecināta arī viena no kanona darba grupas loceklēm – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, kas kopā ar citiem kolēģiem izstrādā jaunus priekšlikumus kanonā ietverto vērtību popularizēšanai sabiedrībā. Viena no idejām – tagadējo interneta mājas lapu aizstāt ar interaktīvāku vietni.

«Lai arī šīs te vērtības nebūtu katrs tas sarakstiņš pats par sevi, lai viņas nebūtu atrautas viena no otras, lai viņas saietu kopā – lai saiet kopā literatūra ar vizuālo mākslu, ar mūziku un tas viss tiek uzlikts uz šī te vienotā vēstures redzējuma. Vēsturniekiem ir jāspēj pateikt: lūk, kuri ir tie 10 vai 15 notikumi - fakti, kas ir būtiski un ļoti būtiski tieši šai vietai un šai kultūras telpai,» uzskata Lāce.

Tiek izskatīta iespēja veidot arī reprezentatīvu grāmatu un papildināt skolu mācību programmas, kā arī papildināt kanonu ar svarīgu dabas objektu, zinātnes un sporta sasniegumu sarakstu, bet konkrētāki priekšlikumi pagaidām netiek publiskoti, jo pēc apkopošanas tos iesniegs izskatīšanai arī Latvijas Kultūras aliansei. Ieva Struka, kas aliansē pārstāv radošo savienību padomi, uzskata, ka patlaban Latvijas kultūras vērtības sabiedrības apziņā nemaz nevar ieņemt pelnīto vietu, jo neviens nerūpējas par to mārketingu: «Teiksim, kad mēs ieejam grāmatu veikalā, lai jebkurš no kanonā iekļautajiem darbiem grāmatu plauktā vienmēr būtu atrodams, piemēram, teātros vienmēr būtu kāds teātris, kur tu vari atrast Raiņa vai Blaumaņa darbu iestudējumus, vai tos mākslas darbus, kas ir iekļauti kultūras kanonā, lai es varu nopirkt gan pastkartēs, gan atklātnītēs, gan uz krūzītēm, uz krekliņiem. Jebkurā gadījumā atrast visus iespējamos veidus, kā to popularizēt.»

99 mākslas darbi kalpo par ierosmi personīgai fantāzijai

Tikmēr Kultūras akadēmijas asociētā profesore Anda Laķe, kas vairākkārt piedalījusies kanona izvērtēšanā, uzskata, ka kanona uzdevums ir likt sabiedrībai aizdomāties par sev būtiskām kultūras vērtībām un tajā iekļautie 99 mākslas darbi kalpo par ierosmi personīgai fantāzijai.

Anda Laķe, Kultūras akadēmijas asociētā profesore: «Kanonā nosauc vērtības eksperti. Un tad ir jautājums – ja būtu bijuši citi eksperti, būtu nosauktas citas vērtības, un, ja turpinājums šim vērtību grozam ir kaut kāds finansiāls atbalsts vai filmas izrādīšanai vai izrādes restaurācijai, vai mākslas darbu popularizēšanai, tad uzreiz rodas jautājums, kāpēc tieši tās vērtības ir tai kanonu grozā, nevis citas. Un tāpēc jau es runāju par to, ka ir ļoti riskanti koncentrēties uz to, kas tieši šobrīd ir kanonā.»

Tuvākajās nedēļās Kultūras ministrijai jānāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā iedzīvināt kanona saturu sabiedrības apziņā. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur šāds kanons tiek veidots. Tāds ir vēl arī Dānijā un Nīderlandē, bet kaimiņiem – Igaunijai un Lietuvai nav.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams