Eiropas Savienības līderi Briselē notiekošajā samitā panākuši vienošanos par bloka daudzgadu budžetu, paziņoja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs. Īsi pirms vienošanās panākšanas sarunu kuluāros aktīvi sāka izplatīties runas, ka Latvija, Malta un Polija nav apmierinātas ar jaunāko budžeta piedāvājumu un varētu bloķēt nākamo septiņu gadu budžeta pieņemšanu.

Tomēr īsi pēc tam sarunu vadītāji paziņoja, ka vienošanās ir panākta. «Vienošanās panākta! ES Padome ir vienojusies par daudzgadu budžetu desmitgades atlikušajai daļai. Bija vērts gaidīt,» teikts van Rompeja mikroblogā vietnē «Twitter». «Bija vērts gaidīt,» viņš piebilst, norādot uz sarunām un konsultācijām, kas ilga vairāk nekā 24 stundas. Konkrēti skaitļi pagaidām nav publiskoti, tomēr saskaņā ar iepriekš izskanējušo informāciju šī ir pirmā reize, kad ilgtermiņa ES izdevumu plāns piedzīvojis samazinājumu.

ES līderi sarunas par daudzgadu budžetu aizsāka ceturtdien pēcpusdienā, lai arī oficiāli samits sākās vēlu vakarā ar vairāku stundu aizkavēšanos. Sarunas par budžeta kopējo samazinājumu turpinājās līdz pat piektdienas rītam, kad ES prezidents Hermans van Rompejs nāca klajā ar jaunu budžeta piedāvājumu, kas paredzēja budžeta izdevumus samazināt par 34,4 miljardiem latu.

Budžeta izdevumu daļa paredzēta 908 miljardu eiro (638 miljardu latu) apmērā, bet absolūtie budžeta izdevumu saistību griesti noteikti 960 miljardu eiro (674 miljardu latu) apmērā. Saistības nozīmē maksimālo naudas apmēru, ko budžeta periodā var atvēlēt dažādām programmām, bet ierasti reālie izdevumi ir mazāki, jo projektu īstenošana kavējas vai tiek atcelta.

Sākotnēji Eiropas Komisija (EK) vēlējās ES daudzgadu budžeta saistību palielināšanu par 5% salīdzinājumā ar pašreizējo daudzgadu budžetu – līdz 1,04 triljoniem eiro (730,9 miljardiem latu), taču tagad panāktā vienošanās paredz izdevumu samazinājumu par 3% salīdzinājumā ar 2007.-2013.gada budžetu.

Piektdienas rīta piedāvājumā ES daudzgadu budžetam nosacījumi Latvijai attiecībā uz kohēzijas finansējumu un lauksaimnieku tiešmaksājumiem nebija mainījušies. Piedāvājumā, tāpat kā novembra beigās, Latvijai tiešmaksājumu apmērs bija noteikts 196 eiro (138 lati) par hektāru 2020.gadā, nenorādot, ar kādu tempu līmenis tiks sasniegts. Arī kohēzijas palīdzības griesti saglabāti 2,59% līmenī no iekšzemes kopprodukta. Latvija šādu piedāvājumu nespēja atbalstīt un šo van Rompeja piedāvājumu noraidīja arī citas dalībvalstis.

Lai arī otrs budžeta samits nebeigtos ar izgāšanos, van Rompejam bija pāris stundu laikā jāsagatavo jauns piedāvājums - nu jau trešais piedāvājums 2014.-2020.gada ES budžetam.

Tikmēr Francijas prezidents Fransuā Olands panākto vienošanos nodēvēja par «labu kompromisu». Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons paziņoja, ka panāktā vienošanās apliecina, ka reformas ES ir iespējamas.

Budžeta vienošanos nepieciešams apstiprināt arī Eiropas Parlamentam (EP), kas varētu sagādāt aizķeršanos, jo EP prezidents iepriekš izteicās, ka nepieņems pārmērīgus izdevumu samazinājumus.

Van Rompejs pēc panāktās vienošanās izteicās, ka EP tagad jāuzņemas atbildība un budžets jāapstiprina.

Latvija nebloķē sarunas par ES daudzgadu budžetu

Lai arī īsi pirms Eiropas Savienības (ES) samita noslēguma, kurā panākta vienošanās par daudzgadu budžetu, klīda baumas, ka Latvija pēdējā izšķirošajā sarunu posmā varētu bloķēt sarunas un uzlikt veto daudzgadu budžetam, tas neapstiprinājās.

Īsi pirms sarunu noslēguma izskanēja baumas, ka kopā ar Latviju bloķēt sarunas varētu arī Malta un Polija, kas ieņēmušas kareivīgu pozīciju.

Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke gan nevarēja apstiprināt šīs baumas, jo premjers sarunās piedalījās viens. Panke gan uzsvēra, ka Latvija nevar pieļaut budžetā nosacījumus, ka tiešmaksājumu apjoms lauksaimniekiem samazinās.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO