Lai gan nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), lauksaimnieki nav apmierināti, jo šāds papildu piešķīrums «ir kā piliens jūrā», norādīja lauksaimnieku organizāciju vadītāji.

«Rezultāts ir, bet nekāda gandarījuma nav. Šādu rezultātu varēja sasniegt, guļot mājā uz dīvāna, jo lauksaimnieku izvirzītās minimālās prasības tiks sasniegtas tikai 2020.gadā. Tāpat nav skaidri saprotams, vai lauku attīstībai 67 miljoni vairāk ir papildus pie Latvijas prasītā, vai arī par 67 miljoniem ir samazināti iepriekš noņemtie 165 miljoni, par ko bija runa iepriekšējās sarunās?» sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze.

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsvēra, ka pieņemtais ES budžets veicinās lauku vides iznīcību.

«Pie pašreizējās konkurences tas ir kā piliens jūrā. Tas nozīmē mazo saimniecību iznīcību, jo ar pašreizējo atbalstu tās nespēs attīstīties. Lielajām saimniecībām būs nedaudz vieglāk, tomēr arī tur šis atbalsts, izdalot pa gadiem, ir niecīgs - būs vien ko kādus traktorus nopirkt. Īsi sakot, jaunieši no laukiem ies prom, tas nu tagad skaidrs,» sacīja Jansons.

Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien Eiropas Savienības (ES) līderu panāktā vienošanās.

Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildus septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija.

Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

ES līderi Briselē notiekošajā samitā panākuši vienošanos par bloka daudzgadu budžetu, paziņoja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.

Īsi pirms vienošanās panākšanas sarunu kuluāros aktīvi sāka izplatīties runas, ka Latvija kopā ar citām valstīm, kuras nav apmierinātas ar jaunāko budžeta piedāvājumu, varētu bloķēt nākamo septiņu gadu budžeta pieņemšanu, tomēr īsi pēc tam sarunu vadītāji paziņoja, ka vienošanās ir panākta. Kā Latvijas sabiedrotie ES budžeta bloķēšanai tika minēta Malta un Polija.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO