Reformas veselības aprūpē ir vajadzīgas, taču pirms kardinālu lēmumu pieņemšanas rūpīgi jāizvērtē, kādi būs to ieguvumi un zaudējumi, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sociālo lietu komisijas kopsēdē atzina gan uzaicinātie slimnīcu vadītāji, gan vairums klātesošo deputātu.

Bažas par mazo slimnīcu reformu

Viņi pauda bažas, ka Veselības ministrijas (VM) iecerētā mazo slimnīcu reforma nedos lielu finansiālo ieguvumu, bet zaudētāji būs iedzīvotāji, kuriem pasliktināsies pakalpojumu pieejamība. Turklāt tā vietā, lai daudzām lokālajām slimnīcām jau no jūlija atņemtu neatliekamās palīdzības funkciju, būtu daudz vairāk jānostiprina ģimenes ārstu institūcija.

Kopš valdība janvāra sākumā atcēla skaļu kritiku izraisījušās izmaiņas gan traumpunktu, gan Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) finansēšanas kārtībā, VM daudz centusies plānotās izmaiņas vairāk izrunāt ar ārstniecības iestāžu un profesionālo asociāciju vadību. Tostarp ministrijā izveidota darba grupa, lai kopā ar nozares pārstāvjiem izvērtētu, kādus pakalpojumus pēc šā gada 1.jūlija sniegs 11 lokālās slimnīcas Jūrmalā, Ogrē, Tukumā, Kuldīgā, Preiļos, Krāslavā, Madonā, Balvos un Gulbenē, Cēsīs, Alūksnē un Dobelē.

Lai gan lokālo slimnīcu vadītāji komisijas sēdē atzinīgi novērtēja šīs darba grupas izveidi, jo tā dod lielākas iespējas ministrijas ierēdņiem parādīt reālo situāciju mazajās slimnīcās, diskusijā valdīja viedoklis, ka

neatliekamās palīdzības funkcijas atņemšana šīm slimnīcām nenesīs lielus ieguvumus, kā jau to parādījušas deviņas agrāk pārprofilētās slimnīcas.

Slimnīcas neslēgs

"Nevienu slimnīcu neslēgs, runa ir tikai par pakalpojumu līmeņiem un saturu," sacīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība). Viņš arī piebilda, ka sēdē skatāmais jautājums - slimnīcas - ir tikai pavisam maza daļa no veselības aprūpes kopumā un VM galvenā mērķa - pagarināt cilvēku kvalitatīvo mūža ilgumu.

VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis klāstīja, ka nule izveidotās darba grupas sēdes ir atklātas un tajās savu viedokli aicināts izteikt ikviens. Turpmākās desmit nedēļas darba grupas sēdes notiks izbraukumos - katru reizi citā no reformai pakļautajām slimnīcām.

"Ceru, ka, visiem saliekot galvas kopā, varēsim kaut ko prātīgāku izdomāt,"

sacīja Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs. Arī Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs atzina, ka liek lielas cerības uz VM izveidoto darba grupu, tomēr mazāks finansējums veselības aprūpes situāciju neuzlabos.

Koncentrējas uz naudu

VM saņēma arī pārmetumus par koncentrēšanos uz naudu, nevis pacientu interesēm, un nepārdomāto reformu gaitu.

"Veselības ministrija haotiski vada šos procesus, veicot izmēģinājumus uz cilvēkiem," kritizēja Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs, Jaunjelgavas novada pašvaldības vadītājs Guntis Libeks.

"Varam taisīt ciet vienu vai otru pakalpojumu, bet cilvēkiem ir jāsaprot, kur tādā gadījumā iet," uzsvēra Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts.

"Piekrītu, ka reforma ir vajadzīga, jo veselības aprūpes sistēma ir slima un tā jāārstē, bet vai ir noteikta pareiza diagnoze un izrakstītas pareizās zāles?"

Deputātiem iebildumi

Iebildumus pret VM iecerētajām reformām pauda arī vairums klātesošo Saeimas deputātu, tostarp arī Bārzdiņa partijas biedri no ZZS. Andris Bērziņš (ZZS/Zemgale) norādīja, ka patlaban svaru kausi šajā reformā sveras par sliktu pacientiem, un pauda bažas, ka ministrijas iecerētajā tempā to neizdosies īstenot.

"Atkal jau izmetam no dzīvokļa visas mēbeles un pēc tam atjēdzamies, ka nav ne mēbeļu, ne naudas," teica Bērziņš.

Līdzīgu viedokli pauda arī deputāte Iveta Grigule (ZZS), kura aicināja nepieciešamos ietaupījumus veselības nozarē meklēt pilsētu, īpaši Rīgas, slimnīcās, nevis samazināt pakalpojumu pieejamību reģionos.

Bārzdiņš gan uz to atbildēja, ka lielās universitātes slimnīcas jau tā uzņēmušās lielāko daļu no nepieciešamās budžeta konsolidācijas, turklāt no šā gada daudz stingrāk tiek veikta arī šo slimnīcu finanšu kontrole.

Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) kolēģus informēja, ka diskusijām par mazo slimnīcu nākotni vairs nav daudz laika, jo VM priekšlikumi līdz aprīlim jāiesniedz Ministru kabinetā. Tādēļ deputāti vienojās vēlreiz šo jautājumu skatīt marta pēdējā nedēļā, lai tad vienotos vai nu atbalstīt VM priekšlikumus, vai aicināt Ministru prezidentu pagarināt grozījumu iesniegšanas termiņu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams