Dailes teātra jaunā aktrise Elīna Dzelme sabiedrībai sevi pieteikusi arī kā spilgtu un savā ziņā drosmīgu mākslinieci. Brīvdienās tika atklāta viņas pirmā izstāde "Fest antifrigia" - svētki pret neauglību. Kāpēc tāds īpatnējs izstādes nosaukums, kāpēc tik daudz kailuma gleznās un ko māksliniece domā par saviem darbiem, uzzini intervijā.

Kad saprati, ka rokai tīkama ir gleznotāju ota?

Gleznot sāku jau agrā bērnībā, tikai tad man, protams, interesantāk šķita uzgleznot, piemēram, šķēres, glāzi vai mammas brilles. Īpaši daudz gleznoju dabu, savu lauku māju... Īsāk sakot, ko redzēju, to gleznoju! Laikam jau arī tad, kad sapratu, ka varu un spēju, es to sāku darīt! Aktīvi ar eļļas krāsām gleznoju piecus gadus, iepriekš gleznoju ar akrilu, akvareli un ogli.

Kas ir bijuši tavi skolotāji?

Mācījos Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā, kur jau no bērnības man katru dienu zīmēt un gleznot mācīja specializēti pedagogi.

Kur šodien tevi visbiežāk var sastapt gleznojot?

Visbiežāk gleznoju mājās, kur man ir atsevišķs stūris ar molbertiem, prožektoriem, krāsām un, protams, savu daļu nekārtības!

Foto: Jānis Deinats

Kas tevi iedvesmo?

Cilvēki. Mazāk konkrētas lietas...

Kas ir pirmais: ideja vai tomēr ota, dejojot ar tavām tā brīža emocijām, nosaka, kas gaidāms darbā?

Pirmā man vienmēr ir ideja. Vienmēr. Tikai ota reizēm to sabojā vai uzlabo...

Elīna-aktrise vai Elīna-māksliniece: kas tevī spēlējas tomēr vairāk?

Elīna-māksliniece, vai tad aktrise nav māksliniece? Tiešāk runājot par gleznošanu -

tas ir nopietni un es gleznošu, tāpēc droši varat mani saukt par mākslinieci!


Kāpēc tavai izstādei ir tik interesants nosaukums: "Fest antifrigia" - svētki pret neauglību?
Nosaukums visprecīzāk raksturo to, kas tiek stāstīts manos darbos, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē... Un man patīk šis nosaukums! Noskaņa. Harmonija un destrukcija. Veselīgums un modifikācija. Tādēļ - ANTI FRIGIA. Patiesībā izstādes nosaukumu palīdzēja izdomāt mamma. Šeit varētu stāstīt ļoti gari, bet domāju, ka,

apmeklējot izstādi, katrs pats sapratīs kontekstu, kur būs divdesmit gleznas par šo tēmu.

Kādas ir tavas mīļākās krāsas un vai tās dominē arī tavos darbos?
Manas mīļākās krāsas ir gaiši zila, melna, balta, sarkana. Jā, bet zilā visvairāk. Ūdens man ļoti patīk. Dzīvība arīdzan.

Foto: Jānis Deinats

Ko tavi mīļie saka par šo nodarbošanos? Esi arī draugus, tuviniekus zīmējusi?
Visi ir par. Patīk taču! Es tikai nemīlu dāvināt savus darbus – uzskatu, tie ir jāpērk! Zīmējusi esmu ļoti daudz ko - arī draugus un tuviniekus.

Mākslas pazinēja Sarmīte Sīle tavu darbu raksturo: "Viņa strādā ātri. Darbam jābūt gatavam dienas laikā. Otrā dienā labotais darbu tikai sabojā. Teātrī ir pakļaušanās, disciplīna. Audekls dod brīvību..." Vai tam piekrīti, kā komentētu viņas vārdus?
Es pilnībā piekrītu Sarmītes Sīles teiktajam. Daži darbi, kurus fiziski nav iespējams dienas laikā paveikt, tiek gleznoti nedēļu un vairāk.

Brīvība - jā, tā man ir ļoti nepieciešama! Tā ir mana pasaule, mana atbildība, mana sāpe un prieks...

Neviens mani nekontrolē, un es varu nodoties šai nodarbei un vientulībai radīšanas brīdī. Tas man ir ļoti svarīgi...

Tavā dzīvē tiek minēts arī savdabīgs fakts - tu un klosteris...
Tagad man vientulības ir tik, cik vēlos, un es nejūtos vairs tik vientuļa. Es jūtos ļoti labi!

Kā pati esi teikusi, tavi darbi radušies pārejā no ļoti dziļas vientulības uz divsavienību... Atklājies mums šajā mazliet vairāk...
Tā ir. Runa ir par vientulības periodu, pārdomu laiku, sevis meklējumiem, egoismu un bailēm no sevis un apkārtējiem, par izdzīvošanu, kas pārvērtās par jaunu posmu manā dzīvē, par periodu, kas pārvērta manu iekšējo bezdibeni mīlestībā.

Arī izstādē ir darbi, kas radušies šajā laikā, tie man ir ļoti dārgi. Es pārgāju no haosa uz kārtību.


Par izdzīvošanu dzīvē. Par sevis iztikšanu garīgi. Par dusmām un mierizlīgumu ar sevi un ar visu ap mani. Par atklājumiem. Par intīmo dzīvi manī un ap mani. Par to, kas blakus sāp. Par māsu nāvi - kaulaino skaistuli. Un par to, kas interesanti un skaisti. Jā, un neglītā valdzinājums... Tā, lūk, uzmetumam...

Darbos tomēr dominē daudz kailuma, kāpēc tā - kā tu pati definē kailumu? Uzdrīkstēšanās, pilnīga paļāvība, dabiskums, realitāte, ieskats dvēselē...
Jā, daudz kailuma. Kailums ir cilvēks, kurš atsedzas. Kurš ir bez maskām, drēbēm, pliks un pasaules skarts, neaizsargāts. Manos darbos pat reizēm bez sejas, ir tikai tas, kas ar viņu notiek. Tikai tas, kas sāp vai kas priecē.

Mani varoņi ir drosmīgi, tie ir bez drēbēm - par tām viņi gluži vienkārši neaizdomājas...

Par nākotni - tavām idejām nākamajai gleznu sērijai... vai jau zini, kam veltīsi?
Par nākamo gleznu sēriju domāju... Nezinu vēl, kur tā aizvedīs. Ir nojausma, bet precizēt nevarēšu!

Elīnas Dzelmes personālizstādi "Fest antifrigia" - svētki pret neauglību varat vērot Rīgas mākslas telpas Izglītības zālē līdz 27. martam.

Skatīt pievienoto video!

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams