Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir gatavs diskutēt par iespējām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) noteikt kā neatkarīgu iestādi.

Valdības vadītājs šodien žurnālistiem atzina, ka būtu gatavs šādu iespēju izvērtēt, jo, pēc viņa domām, turpmāk iespējami tikai divi risinājumi - vai nu KNAB ir pilnībā premjeram pakļauta iestāde, vai ari pilnībā neatkarīga.

Patlaban normatīvu regulējums esot "pa vidu" un šādas krīzes situācijas, kā izveidojusies birojā patlaban, parādot, ka premjera rīcības iespējas nav pietiekamas, atzina Dombrovskis.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem šodien bija dažādi viedokļi, kādai būtu jābūt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārraudzībai un vai būtu normatīvajos aktos jānosaka kādai institūcijai tiesības piemērot disciplināro atbildību KNAB priekšniekam.

Ministru prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane informēja, ka pilnvērtīgu KNAB pārraudzības īstenošanu apgrūtinot normatīvajos aktos nepietiekami skaidri noteiktais regulējums par premjera disciplinārās varas esamību attiecībā uz KNAB priekšnieku un tās robežām.

Bukane norādīja, ka KNAB likums nenosaka disciplinārsodu piemērošanas kārtību KNAB priekšniekam, savukārt vispārīgā rakstura normatīvo aktu - Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Darba likuma - piemērošanas iespējas tiek dažādi interpretētas. Šāda situācija ne tikai ierobežo premjera tiesības pamatoti piemērot pārraugāmajai personai disciplinārsodu, bet arī kavē Ministru prezidenta tiesisko norādījumu izpildīšanu, kuri uzdoti šai amatpersonai.

KNAB pārstāvis Aldis Daugavvanags darīja zināmu, ka šis jautājums par biroja pārraudzību neesot jauns. 2008.gadā esot iesniegti grozījumi KNAB neatkarības stiprināšanai, bet tie noraidīti, jo esot jāizstrādā koncepcija. Patlaban koncepcija par KNAB statusu esot izstrādāta un tās projekts iesniegts izvērtēšanai valdībā.

Deputātiem bija dažādi viedokļi, vai vajadzētu premjeram vai kādai citai institūcijai ieviest disciplināro varu pār KNAB priekšnieku. Deputāts Jānis Ādamsons (SC) norādīja, ka KNAB jau tā ir ļoti liela neatkarība un patlaban esot tāda "puspakārta" situācija, ka KNAB priekšnieku ievēl Saeima, bet pārrauga valdība. Tāpat patlaban neesot nekādu problēmu, piemēram, ar policijas vadības politisko uzraudzību.

Pret Ministru prezidenta disciplinārās varas ieviešanu iebilda bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs (V), norādot, ka to politiķi varētu izmantot kā instrumentu KNAB vadītāja ietekmēšanai. Viņaprāt, labāk būtu, ja tās piemērotāji būtu tālāk no pārraudzības, piemēram, tā varētu būt Tieslietu padome vai kāda speciāla komisija.

Savukārt deputāts Uģis Rotbergs (V) pauda, ka KNAB esot jābūt neatkarīgai iestādei, bet tas jālīdzsvaro ar citiem mehānismiem, piemēram, lielākas pilnvaras jādod KNAB padomei.

Vairāki tautas kalpi arī pauda uzskatu, ka nedrīkst iespējamās izmaiņas normatīvajos aktos personificēt ar vienu cilvēku, jo jādomā, kā tas var ietekmēt korupcijas apkarošanu. Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) aicināja apdomāt kādu hipotētisku situāciju pēc dažiem gadiem, kad, piemēram, KNAB vadītāja varētu būt Juta Strīķe, bet premjers - Aivars Lembergs.

Deputāti arī apsprieda jautājumus par KNAB priekšnieka amata kandidātu izvērtēšanas procedūrām un darba līgumu slēgšanu ar KNAB amatpersonām.

Komisija konstatēja, ka deputātiem ir dažādi viedokļi šajos jautājumos, tādēļ nepieciešams sagaidīt koncepciju par KNAB statusu. Tika nolemts aicināt valdību nekavēties ar šīs koncepcijas izstrādāšanu, lai pēc tam varētu izvēlēties piemērotāko tālākās darbības variantu un izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO