Kapeņu stāstiņi. Jaunības dienu piedzīvojumi. Pieaugušo bērnu darba likstas Vācijā. Nepaklausīgā dēlēna sliktās sekmes. Tās ir tikai dažas no tēmām, ko nākas uzklausīt tautas skaitītājai Ingunai. Pēc kopā pavadītām vairākām stundām secinām, ka tautas skaitīšana ir pilna neparedzamu situāciju un humora.

Kādā darbdienas rītā portāls TVNET kopā ar Ingunu dodas iekšā parastā Zasulauka piecstāvu daudzdzīvokļu mājā. Pirmās kāpņu telpas durvis atstātas pusvirus. Pat ja tās būtu slēgtas, tautas skaitītāja tiktu iekšā, jo viņai ir zināms katras kāpņu telpas durvju kods.

Līdzpaņemtajā izdrukā redzams, ka daļa dzīvokļu iemītnieku jau saskaitījušies internetā. Pie šīm durvīm nezvanām. Inguna noņem cepuri, pakar kaklā tautas skaitītāju pazīšanās zīmi, nostājas pie blakus durvju “actiņas” un ar smaidu uz lūpām zvana pie durvīm. Iekšā klusums. Zvana vēlreiz. Atkal klusums. Laikam neviena nav mājās.

Inguna to atzīmē savos pierakstos – vakarā nāks vēlreiz. Iespējams, cilvēki pa dienu darbā un vakarā būs mājās. Ja arī tad neviens neatsauksies, tautas skaitītāja mēģinās brīvdienās vai pēc kāda laika - ja nu cilvēks aizbraucis uz ilgāku laiku. Ar trim reizēm parasti izdodas satikt.

Dzīvokļa saimnieki miruši

Protams, ir arī gadījumi, kad dzīvokļa durvis netiek atvērtas arī pēc vairākkārtējiem zvaniem. To piedzīvojam arī pie kāda dzīvokļa, kura durvis apzīmogojusi policija. Kaimiņi tautas skaitītājai stāsta, ka aiz šīm durvīm neviens vairs nedzīvo. Līķis dzīvoklī nostāvējis tik ilgi, ka sācis smirdēt un kaimiņiem bijis jācīnās ar kukaiņu bariem...

Parasti pensionāri ar tautas skaitītāju vēlas arī aprunāties par jaunību un aktuālajiem tematiem / Foto: TVNET

Uzklausījusi kaimiņu stāstīto, Inguna noskurinās un zvana pie nākamajām durvīm. Dzin, dzin. Jau uzreiz dzirdam, ka cilvēks steidz atdarīt durvis. Mājas drēbēs tērpta pusmūža sieviete ieaicina mazā, šaurā virtuvītē. Piedāvā apsēsties.

Pabīdot nost dažas mantas no apkrautā virtuves dīvāniņa, izdodas apsēsties.

Inguna ātri izņem datoru, pārlaiž acis sievietes atnestajām pasēm un uzdod neskaidros jautājumus.

Pirmā aizkavēšanās rodas jautājumā par mājas uzcelšanas laiku – reti kurš daudzdzīvokļu mājā dzīvojošais to zina. Inguna atklāj, ka dzīvokļu saimniekiem bieži vien esot ļoti atšķirīgi priekšstati par laiku, kad māja celta.

Lielākoties cilvēki ir atsaucīgi un runātīgi. Arī šī bezdarbniece, dzīvodamās pa māju, aprunājas ar tautas skaitītāju, ieskicējot savas ģimenes likstas. Ja ļaudis ir zinoši un lieki nerunā, vienā dzīvoklī jāuzturas aptuveni 10-20 minūtes atkarībā no skaitāmo cilvēku skaita. Jo runātīgāks cilvēks, jo vairāk laika tautas skaitītājai vajag, lai uzzinātu atbildes uz valsti interesējošiem jautājumiem. Interesanti, ka

dažu minūšu laikā cilvēki pagūst izstāstīt milzum daudz sīkumu par sevi, bērniem un kaimiņiem.

Daži arī rāda tuvinieku fotogrāfijas.

Sadzīves apstākļi vienas mājas dzīvokļos ir ļoti dažādi – no pilnīgas nekārtības un netīrības līdz mūsdienīgiem, moderniem un sakoptiem mitekļiem / Foto: TVNET

Inguna apstiprina, ka pat vienā kāpņu telpā dzīvojošie cilvēki ir ļoti dažādi. Ir dzīvokļi, kuros drošības dēļ labāk iekšā neiet un anketu aizpildīt, piemetoties uz trepēm kāpņu telpā. Taču tai pašā laikā ir ļaudis, kuri piedāvā ne tikai tēju, kafiju, “končas”, šokolādi un ābolus, bet arī kārtīgas pusdienas.

Daudzdzīvokļu mājās dzīvokļu sienas un durvis mēdz būt tik plānas, ka, klauvējot pie vienām durvīm, nereti iznāk kaimiņš no blakus dzīvokļa. Dzirdējis klauvējienus un domājis, ka nācēji ir pie viņa.

Ne vienmēr latvietis saprot latviski

Vēl kāds interesants Ingunas novērojums – pat ja datu bāzē esošie cilvēku vārdi un uzvārdi ir latviski, tas nenozīmē, ka viņi runās latviski.

Dažs pēc tautības ir latvietis, taču latviski runāt nemāk.

Šādos gadījumos Inguna izlīdzas ar krievu valodu. To saprot gan sastaptie baltkrievi, gan citu tautību pārstāvji.

Bieži Ingunai piedāvā apsēsties pie virtuves galda, taču dažkārt nākas samierināties ar tupēšanu pie koridora skapīša.. / Foto: TVNET

Dodamies tālāk. Kaimiņu onkulītis, uzzinājis par tautas skaitītājas apciemojumu, mudina mūs doties uz virtuvi.

Onkulis nokrata uz virtuves beņķa sabirušās drupačas un piedāvā "piemesties".

Vēlīgi noklājis jaunu kārtu reklāmas bukletu un vecu avīžu, vīrietis apsēžas blakus skaitītājai un turpat virtuvē aizsmēķē. Īsi un strupi, taču uz visiem Ingunas jautājumiem pensionārs atbild.

Vispār kopumā izskatās, ka cilvēki ir labi informēti par tautas skaitīšanu. Daži gan izsaka dusmas un skarbas pārdomas par tās lietderību. “Kam tāda vajadzīga? Ne jau visus saskaitīs! Lieka naudas tērēšana,” tautas skaitīšanu kritizē kāda jauna sieviete.

Tautas skaitītājiem jāsaskaras ne tikai ar kaķiem, suņiem, bet arī citiem mājdzīvniekiem / Foto: TVNET

Kāpēc kļūst par tautas skaitītāju?

Kad jautāju Ingunas motivāciju kļūt par tautas skaitītāju, viņa atklāj, ka iespēja piepelnīties šai darbā nav bijusi noteicošā. Viņa pat nav iedziļinājusies samaksas sistēmā un īsti nezinot, kad un cik daudz naudas par šo darbu saņems: “Man patīk piedalīties dažādos projektos, esmu filmējusies arī reklāmās.”

“Esmu māksliniece, strādāju mājās, man ir brīvs darba režīms, varu to apvienot. Pati dzīvoju tepat netālu, un man ir interesanti uzzināt, kādi cilvēki dzīvo šai rajonā,” viņa saka un piebilst, ka darbā lieti noder kādreiz apgūtās psiholoģijas zināšanas.

Tās palīdz arī norobežoties no cilvēku stāstītās liekās informācijas un neielaist to sevī. Tautas skaitīšanu Inguna uztver kā sava veida komunikāciju. Darbs dod iespēju uzlabot arī datoriemaņas un krievu valodas zināšanas.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams