Lai arī labi domāts žests, tomēr neizdodas atbrīvoties no neērtības sajūtas, pārlūkojot tās gandrīz divsimt grāmatas, kuras ar Kultūras ministrijas svētību nu nonākušas Latvijas neredzīgo bibliotēkā. Neērti tāpēc, ka dāvinājumā ir tikai divas klausāmas, bet vesels birums - krāšņi ilustrētu un shēmām bagātu grāmatu. Kāpēc neredzīgajiem dāvināts tas, ko viņi pie labākās gribas izmantot nespēj?

Anna Dubovika ir neredzīga kopš dzimšanas. Taču viņa ir liela grāmatu cienītāja. Lasīt Annai palīdz dators. Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, ieskenējot grāmatas, speciāla programma tās ļauj izdrukāt Braila rakstā.

Acu gaismas trūkumu kompensē pārējās maņas. Sevišķi attīstīta ir dzirde un tauste. Tās ir maņas, ar kurām lasa un mācās aklie. Anna ir diplomēta mūzikas pedagoģe.

Tikai divas audio grāmatas...

Nesen Neredzīgo bibliotēka saņēma dāvinājumu no Kultūras ministrijas – jaunas grāmatas. It kā priecīgs notikums, taču šim dāvinātajam zirgam ir varen šķībi zobi.

«No 173 grāmatām, ko KM dāvinājusi Neredzīgo bibliotēkai, tikai divas ir audio formātā. Pārējās ir domātas redzīgajiem. Tā ir šaura, specifiska nozaru literatūra, kas neredzīgos nemaz neinteresē. Taču daļa grāmatu ir tādas, kuras viņi nevarētu izmantot pat tad, ja interesētu,» dāvinājumu raksturo Latvijas Neredzīgo bibliotēkas direktore Tamāra Melberga.

Mākslas albumi un literatūra par vēsturi, novadpētniecību un citām kultūras tēmām, kā arī zinātniski pētījumi sociālo un humanitāro zinātņu jomā - tās ir lieliskas grāmatas tiem, kas redz. Taču

neredzīgos pamatā interesē daiļliteratūra, nevis pētījums par homoseksuālismu Padomju Latvijā.
10

Arī šāda grāmata ir atrodama starp dāvinātajām....

Ja piecu gadu laikā grāmatu neviens nav lasījis, tā tiek norakstīta

«Varētu būt, ka daļu no šīm grāmatām būsim spiesti norakstīt tāpēc, ka tās netiks pie mums lasītas,» prognozē Latvijas Neredzīgo bibliotēkas direktore.

Izbrīnu rada tas, kāpēc neredzīgajiem dāvinātas grāmatas, kas pamatā sastāv no fotogrāfijām un ilustrācijām, kā, piemēram, komikss par arhitektūru, mākslas enciklopēdija vai «Rīgas reliģiskās arhitektūras un mākslas mantojums».

Neredzīgo bibliotēkas plauktos ir grāmatas arī redzīgajiem. Šeit tiešām dažkārt iegriežas redzīgi lasītāji, taču pamatā tās tiek reproducētas vai nu Braila rakstā, vai audio grāmatās.

Grāmatas Neredzīgo bibliotēkā ieskaņo brīvprātīgie

Tam valsts tā arī nav atradusi līdzekļus. Taču zinātniska literatūra ieskaņošanai nav piemērota - shēmu, zīmējumu un arī apjoma dēļ.

Otrs ceļš - pārveidot grāmatas Braila rakstā. Taču iedomājieties, kāda izskatīsies Eiropas vēsture Braila rakstā, ja viena maza brošūriņa pārveidotā formātā ir pieci lieli sējumi. Bibliotēkas vadītāja saka: pieprasījumu tas tāpat nevairos.

Neredzīgie atzīst - dāvinājums labāk būtu noderējis kādai citai bibliotēkai.
10

«Piedāvājot kādas grāmatas bibliotēkām, tomēr vajadzētu ņemt vērā bibliotēku vajadzības, bibliotēku pieprasījumus,» domā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas direktore Tamāra Melberga.

Var sanākt nepatikšanas?

Taču ar to viss vēl nebeidzas - bibliotēku akreditācijā tiek vērtēts, vai to krājumi atbilst pamatmērķim. Neredzīgo bibliotēkas pamatuzdevums ir rūpēties par cilvēkiem, kuri nevar lasīt parasto iespiedrakstu. Taču ar grāmatu dāvinātājas - nozari pārraugošās Kultūras ministrijas gādību tagad var sanākt nepatikšanas.

«Mums ir bijis aizrādījums, ka mums ir grāmatas, neatbilstošas profilam, ka grāmatas netiek ielasītas vai lasītas, izmantotas,» stāsta Tamāra Melberga.

Gada nogalē valsts budžeta grozījumos Kultūras ministrijai tika piešķirti 100 tūkstoši latu grāmatu iegādei 819 publiskajām bibliotēkām. To, kādas grāmatas iegādāties, lēma Latvijas Nacionālā bibliotēkas ekspertu komisija, kurā bija pārstāvēti gan bibliotekāri, gan nozares ministrija, gan grāmatizdevēji.

«Netika veikta tāda darbība, ka mēs atlasījām grāmatas konkrēti tikai vienai neredzīgo bibliotēkai,» uzsver Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāve Liega Piešiņa.

Izrādās, grāmatas vispār bija domātas pašvaldību publiskajām bibliotēkām, bet Neredzīgo bibliotēka ir valsts paspārnē.

«Saprotot to, ka viņi ir, bet neiekļaujas pašvaldības publisko bibliotēku sarakstā, mēs viņiem tomēr vienu daļu grāmatu dāvinājām, bet mēs neskatījāmies konkrēti, vai tā būtu tik ļoti piemērota vai ne, jo mums bija šīs grupas un sadalīt 100 tūkstošus, tā ir liela atbildība, šo naudu sadalīt. Tāpēc mēs gribējām, lai iespējami lielāka cilvēku grupa gūtu iespēju šīs grāmatas lasīt un izvērtēt,» rīcību skaidro Piešiņa.

Ministre vērtēt nevēlas

Tagad izrādījies, ka ar labiem motīviem vien ir par maz - grāmatas ir, bet adresāti izmantot tās nevar. Tikmēr nozares ministre redzīgo grāmatu dāvināšanu aklajiem un tēriņu lietderību vērtēt nevēlas.

Ja dāvinājums nepatīk, bibliotēku fondā neredzīgie grāmatas varot iemainīt pret citām.
10

«Ministra kompetencē ir nodrošināt resursus, vidi, lai visas padomes darbotos godīgā vidē, – es uzticos šīm padomēm, un tas būtu ļoti bīstami, ja ministrs ietu uz padomi un noteiktu, ko pirkt, kam pirkt, kā pirkt, - tas ir profesionāļu jautājums, es esmu ļoti gandarīta, ka profesionāļi ir izlēmuši. Ministrs to nevērtē. Tā nav ministra kompetence!» uzsver kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Atlasot grāmatas, mērķis bijis labs: stiprināt nacionālo identitāti un sabiedrības saliedētību, taču nu gluži vai kā ironija skan viens no dāvinājumā iekļauto grāmatu virsrakstiem «Sociālā atstumtība Latvijā».

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO