Ja pilsoņi referendumā atbalstītu Saeimas opozīcijas priekšlikumu atcelt krīzes laikā noteiktos ierobežojumus slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstiem, tas uzlabotu situāciju tikai lielo pabalstu saņēmējiem, kam mēnesī pabalsta apjoms ir virs aptuveni 350 latiem, informē TV3 raidījums "Nekā personīga".

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) raidījumam atzina, ka tad, ja valdības virzītie pabalstu likumi tiktu apturēti, tie skartu tikai 16 tūkstošus pabalstu saņēmēju, turklāt turīgāko daļu, kuriem jau tā lielie pabalsti pieaugtu vēl vairāk.

„Te nav situācija, ka tiktu skarti maznodrošinātie. Tieši otrādi. Tie pabalsti skar tieši labāk nodrošināto iedzīvotāju slāņus.

Un, ja pavisam nesen bija skandāls par vienu Latvijas Bankas darbinieku, kurš tētiņa algā bija saņēmis 45 tūkstošus latu, tad bez šiem ierobežojumiem šis pabalsts būtu bijis ap 90 tūkstoši. Tas ir tikai viens piemērs”, sacīja Dombrovskis.

Valsts nav finansiāli spējīga atcelt ierobežojumus

Ka valsts finansiālā situācija pašlaik vēl neļauj valdībai atcelt krīzes laikā noteiktos pabalstu ierobežojumus, atzīst arī otra valdošās koalīcijas partija – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

„Mēs redzam, ka šajā referendumā būs vairāk zaudētāju, nekā ieguvēju un kaut kur pēc tam tā nauda būs jāatrod”, uzskata ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Arī opozīcijai konkrēta plāna nav

Opozīcija savas iniciatīvas īstenošanai nav piedāvājusi konkrētu plānu, kur ņemt pabalstiem nepieciešamo papildfinansējumu – ap 26 miljoniem latu gadā. Taču min dažādus argumentus, kāpēc pabalstus nedrīkst atstāt „iesaldētus”. Apvienības Par Labu Latviju (PLL) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Māris Kučinskis ir pārliecināts, ka līdzekļi pabalstu pieaugumam jāatrod, jo tas veicinātu dzimstību, atjaunotu cilvēku ticību valstij un celtu motivāciju maksāt nodokļus.

„Visu Latvijai!-TB/LNNK (VL-TB/LNNK)” Saeimas frakcijas deputāts Imants Parādnieks cer, ka

referendums par pabalstiem būs labs veids, kā piespiest valdību ātrāk veikt tādas reformas, kas novērstu citus nelietderīgus budžeta naudas tēriņus.

Bet „Saskaņas centra” (SC) frakcijas deputāts Igors Pimenovs domā, ka nauda pabalstiem jādod, virzoties ārā no krīzes lēnāk, ar lielāku budžeta deficītu, bet ar mazākiem zaudējumiem sociālajā jomā, necenšoties par katru cenu ātrāk iestāties eirozonā.

Nedrīkst riskēt ar iestāšanos eirozonā

Turpretim Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) stingri atbalsta iesākto virzību uz ekonomikas atlabšanu.

„Tā kā Igaunijai. Viņiem tūlīt jau būs pārpalikums budžetā. Man nav nekādu šaubu, ka viņi kā valsts varēs tūlīt savu pabalstu politiku pārskatīt, par to man nav nekādu šaubu!”.

Arī Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) atzīst, ka par pabalstu „griestu” atcelšanu nebalsos. Ministrija arī bez opozīcijas spiediena un referenduma esot gatava mudināt pabalstu līmeņus celt, tiklīdz sociālā budžeta ieņēmumi to ļautu, taču pašlaik tas nav iespējams.

Kā zināms, visas Saeimas opozīcijas frakcijas – PLL, „Saskaņas centrs” un „Visu Latvijai!-TB/LNNK” ar kopīgi savāktiem 37 deputātu parakstiem ir izmantojušas Satversmes doto iespēju un piespiedušas Valsts prezidentu Valdi Zatleru apturēt grozījumus likumos „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, ar kuriem valdība cerēja atstāt spēkā līdzšinējos pabalstu „griestus”. Tāpēc Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) no 18.maija līdz 16. jūnijam izsludinājusi parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu. Ja parakstīsies vismaz 1/10 jeb 153 232 vēlētāji, tiks rīkots referendums. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars prognozē, ka tas varētu notikt 13.augustā.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO