Pieņemot ilgi gaidītos Pilsonības likuma grozījumus, kas pieļauj vienlaicīgu Latvijas un kādas citas valsts pilsonību, esošajam Latvijas pilsoņu skaitam varētu piepulcēties vēl aptuveni 20 līdz 23 tūkstoši cilvēku, pārsvarā tie, kas vēlēsies iegūt dubultpilsonību, informēja Pasaules brīvo latviešu apvienībā (PBLA).

PBLA pārstāvis Jānis Andersons paskaidroja, ka šādas aplēses ļauj izdarīt organizācijas veiktās vairākās pasaules valstīs dzīvojušo latviešu aptaujas dati.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis aģentūrai BNS paskaidroja, ka iestādei nav kontaktu ar trimdas latviešiem, tāpēc savus aprēķinus par iespējamo jauno pilsoņu skaitu PMLP nav veikusi.

Tālab, runājot par sagaidāmajiem trimdā dzīvojošo personu iesniegumiem Latvijas pilsonības reģistrēšanai, Citskovskis arī atsaucās uz PBLA aprēķiniem. «Publiski izskanējuši arī minējumi, ka šādu personu varētu būt ievērojami vairāk - līdz pat 50 000, bet šobrīd mēs paļaujamies uz statistikas datiem,» stāstīja PMLP sabiedrisko attiecību pārstāve Laura Laiva.

Saeimā atbalstītie Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību.

Dubultpilsonība varēs būt arī personai, kura ir ieguvusi tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, kā arī latviešiem, kuri ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.

Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tās personas, kuras ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Pilsonība saglabāsies arī personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas dēļ.

Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, pilsonība ir piešķirama tiem, kuri ir apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Likuma grozījumi skars arī nepilsoņu bērnus.

Tie noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku ir bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

Tajos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.

Pilsonības likums grozīts pirmo reizi 15 gadu laikā, ko 2011.gadā, izmantojot savas likumā noteiktās tiesības, ierosināja toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO