Finanšu ministrija, analizējot šā gada pirmā ceturkšņa ieņēmumus valsts budžetā, secinājusi, ka cīņa ar ēnu ekonomiku valstī norit veiksmīgi, otrdien vēstīja LNT ziņas.

PVN iekasē vairāk, nekā plānots

Šogad budžeta ieņēmumi ir par 86 miljoniem latu lielāki, nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā. Papildus visvairāk iekasēts pievienotās vērtības nodokļa un sociālo iemaksu kategorijās, kamēr ar akcīzes nodokļa iekasēšanu tik labi neveicas.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Juris Sinka šo otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē teica: „Ar akcīzes nodokli situācija nav tik laba, tā lielākā neizpilde ir attiecībā uz naftas produktiem, kas vairāk gan saistīts ar pasaules cenu celšanos naftai; par tabaku un alkoholu ir aptuveni plānu līmenī.”

Neraugoties uz šiem aprēķiniem, līdz gada beigām tikšot iekasēti no ēnu ekonomikas apkarošanas plānotie 60 miljoni latu. „Tie ir 15 miljoni latu pašā budžetā un 45 miljoni latu vēl papildus kā uzdevums Valsts ieņēmumu dienestam iekasēt virs plāna. Ja mēs skatāmies pēc plāna, tad mums izskatās, ka tas izpildīsies ar uzviju,” domā Sinka.

Vairāk atklāj kontrabandas gadījumus

Savukārt atbildīgie dienesti Saeimu tajā pašā komisijas sēdē informēja, ka atklāto kontrabandas gadījumu skaits valstī pieaug. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas Kriminālpārvaldes vadītājs Marjans Burijs to apliecināja.

„Mēs konstatējām, ka atklāto likumpārkāpumu skaits ir ievērojami pieaudzis un šobrīd reģistrēti 1614 likumpārkāpumi, kas ir praktiski 46% no 2010.gada kopējā skaita,” pavēstīja Burijs. Tomēr Saeimas deputāti neesot pārliecināti, vai atklāto likumpārkāpumu skaita pieaugums ir labāka darba vai pieaugošās kontrabandas apjomu rezultāts.

Noklausoties atbildīgo institūciju ziņojumus, arī Valsts kontroliere Inguna Sudraba atzinusi, ka tajā pietrūkst šī brīža situācijas analīzes. Tāpat esot redzams, ka šobrīd notiek cīņa ar ēnu ekonomikas sekām, nevis cēloņiem, vēstīja LNT ziņas.

Sudraba: Cik pamatota ir nodokļu politika?

Sudraba pēc komisijas sēdes raidījumam norādīja: „Joprojām, man liekas, būtiskākais jautājums, uz kuru ir jāatbild, - cik pamatota Latvijā ir nodokļu politika? Jo, ja var radīt neadekvātus nosacījumus uzņēmējiem, ar kādiem viņiem jāstrādā, un pēc tam mēģināt ar ļoti daudziem un sīkiem pasākumiem, varbūt lielu kopējo ierēdņu aktivitāti mazināt šo ēnu ekonomiku...”

Jāanalizē nodokļu slogs un uzņēmumu konkurētspēja, jo tad, iespējams, atklātos, ka visi ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi ir lieki, jo uzņēmēji maksātu nodokļus, uzsvērusi Sudraba. Jau ziņots, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijas ekonomikā ir milzīgs – tas sasniedz gandrīz 40%, tā aprēķinājuši Rīgas Ekonomikas augstskolas eksperti.

Kā informēja LNT ziņas, atbildīgajām institūcijām līdz septembrim jāsagatavo detalizēta atskaite par paveikto ēnu apkarošanas jomā. Proti, politiķi vēloties saprast, kas ir izdevīgāk – cīnīties ar „pelēko” sektoru vai samazināt nodokļus, tādējādi veicinot uzņēmēju vēlmi tos godīgi maksāt.

Skatīt pievienotos video.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams