Ārvalstu presē ļoti plaši atspoguļots Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) apstiprinājums Latvijas uzņemšanai eirozonā, raksturojot to kā Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas veiksmes stāsta galīgo uzvaru. Savukārt kāds īrs sociālajā tīklā «Twitter» raksta, ka vēl nekad neesot redzējis, ka žurka uzlēktu uz grimstoša kuģa.

Vienlaikus vairums mediju norāda uz eirozonas ekonomiskajām nedienām, piezīmējot, ka ar jaunas dalībvalsts uzņemšanu Eiropas līderi cer demonstrēt eirozonas dzīvotspēju.

Kaut arī eirozonā piecas valstis izdzīvo no ārkārtas palīdzības, viss bloks sešus ceturkšņus pēc kārtas piedzīvo ekonomisko lejupslīdi un tā 17 dalībvalstīs 19 miljoniem cilvēku nav darba, tas viss nav mazinājis eiro pievilcību tādu mazu valstu acīs kā Latvija, kurām nav nekur citur, kur vērsties, situāciju raksturo biznesa ziņu dienests «Bloomberg».

Latvijas pēdējie

soļi ceļā uz eirozonu «ieved to dziļāk Rietumeiropas ekonomikā un nodrošina papildu izolācijas slāni pret tās agrāko imperiālo pavēlnieku Krieviju»,

norāda «Bloomberg».

Arī ASV laikraksts «New York Times» norāda uz eirozonas nedienām, pavēstot, ka ar jaunas dalībvalsts uzņemšanu «Eiropas līderi cer demonstrēt eirozonas dzīvotspēju, neskatoties uz vārgajiem ekonomiskajiem rādītājiem un samaitāto reputāciju».

Aģentūras raksta arī par zemo atbalstu eiro Latvijas sabiedrībā

Francijas ziņu aģentūra «Agence France-Presse» (AFP) atgādināja aktīvista Ģirta Mazura, kas izveidoja petīciju pret eiro ieviešanu, kuru atbalstīja vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku, sacīto, ka «fakts ir tāds, ka cilvēki nevēlas eiro. Parlamentam ir jāieklausās cilvēku vēlmēs».

Savukārt ASV ziņu aģentūra «Associated Press» (AP) uzsvēra, ka «neskatoties uz šaubām Latvijas iedzīvotāju vidū un starptautiskām bažām par valsts banku sistēmu, nelielā Latvija ir saņēmusi apstiprinājumu, lai kļūtu par 18.valsti problēmu māktajā eiro zonā».

AP atgādina daudzu Eiropas Savienības (ES) amatpersonu viedokli, ka Latvijas vēlme pievienoties eiro zonai ir «spēcīgs uzticības balsojums vienotajai valūtai», kā arī to, ka

«pret eiro noskaņotās partijas pagājušajā nedēļā galvaspilsētā Rīgā ieguva vairāk nekā pusi no balsīm pašvaldību vēlēšanās».

«Salīdzinājumā ar tādām lielos parādos nonākušajām eiro zonas valstīm kā Grieķija, Portugāle un Itālija, tās [Latvijas] valsts finanses pašlaik ir lieliskā stāvoklī,» atzina AP, kas atgādina, ka

«visas trīs Baltijas valstis ir entuziastiski noskaņotas par integrāciju ES, daļēji bažījoties par Krievijas dominanci.

Latvija, Lietuva un Igaunija Otrā pasaules kara laikā ar varu tika iekļautas Padomju Savienības sastāvā un neatkarību atguva vien 1991.gadā».

Latvijas uzaicināšana nav nekāds pārsteigums

Britu raidkorporācija BBC vēsta, ka ziņas par EK un ECB atzinīgo slēdzienu Latvijai nav nekāds pārsteigums, jo atšķirībā no vairākām ilggadīgām eirozonas dalībvalstīm Latvija ar uzviju iekļaujas Māstrihtas kritērijos.

Savukārt finanšu laikrakstā «Financial Times» publicētā komentārā Eiropas Attīstības un rekonstrukcijas bankas (ERAB) vadošais ekonomists Ēriks Berglofs norāda, ka

«Latvijas sasniegumi laika posmā no 2009.gada, kad starptautiskā sabiedrība sniedza palīdzību, līdz šodienai ir ievērojami».

Pievēršoties karsti apspriestajam strīdam par taupības un ekonomikas stimulēšanas priekšrocībām, Berglofs norāda, ka tas ir maldinošs. «Patiesā mācība no Latvijas ir kā konsekventas strukturālas reformas, kas uzlabo preču un darba tirgus darbību, var veicināt ekonomikas spēju reaģēt uz dažādām situācijām.»

«Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, kopš deviņdesmito gadu dziļas disfunkcijas ir konsekventi veikušas reformas savās institūcijās. Kā liecina ERAB biznesa vide, [Baltijas valstu]

investīciju vide ir dramatiski uzlabojusies un tirgi ir kļuvuši daudz elastīgāki».

Izmaiņas skars arī Eiropas Centrālo banku

Amerikāņu laikraksts «Wall Street Journal» uzsvēra, ka Latvijas pievienošanās eiro zonai nozīmē arī lielas pārmaiņas ECB, jo mainīsies balsošanas sistēma, lielāka dalībvalstu skaita dēļ ieviešot rotācijas sistēmu balsojumos, kas nozīmē, ka

ne visas eiro zonas dalībvalstis ECB balsos par visiem lēmumiem.

Lēmumu komentē arī sociālajos tīklos

Arī mikroblogu vietnē «Twitter» trešdien bija daudz 140 rakstzīmes garu ziņojumu ar viedokli par Latvijas soli tuvāk eiro zonai. Ārvalstu «Twitter» lietotāju no dažādām valstīm un dažādās valodās, tostarp citu valstu amatpersonas, izteica apsveikumus, kas mijās ar vienkārši pārsūtītām saitēm uz rakstiem medijos par šo tēmu, bet bija lasāmi arī viedokļi, ka valsts izdarījusi sliktu soli, izvēloties iestāties problēmu māktajā eiro zonā. Kāds «Twitter» lietotājs no Īrijas pat ierakstījis, ka

«nekad neesmu redzējis, ka žurka uzlēktu uz grimstoša kuģa».

Daudzi «Twitter» lietotāji visā pasaulē bija pamanījuši un ievietojuši savos mikroblogos saiti uz ASV biznesa ziņu telekanāla CNBC sagatavoto materiālu ar virsrakstu «Kādēļ Latvija vēlas pievienoties eiro zonai», kurā valsts argumentus skaidro premjerministrs Valdis Dombrovskis.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams