Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šodien žurnālistus informēja, ka valdības speciāli izveidotā komisija, kas vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša atbilstību amatam, uzskata, ka Vilnītis neatbilst amatam, un ir pamats viņa atstādināšanai no amata.

Vilnītis gan pats izdarījis pārkāpumus, gan nav novērsis tos

Par to, ka ir pamats Vilnīti atcelt no ieņemamā amata, balsoja visi pieci komisijas locekļi. Komisija izvērtēja 13 dažādus iespējamos Vilnīša pārkāpumus. Vienu no tiem atstāja bez tālākas vērtēšanas, jo komisijas lēmums šajā lietā varot ietekmēt kāda kriminālprocesa norisi. Divos gadījumos nekonstatēja likuma pārkāpumus, bet desmit gadījumos konstatēja likumu un normatīvo aktu pārkāpumus.

Komisija konstatēja, ka Vilnīša pārkāpumi ir sistemātiski un būtiski - viņš gan pats izdarījis pārkāpumus, gan nav novērsis tos. Pārkāpumu būtību Kalnmeiers neatklāja. Komisija nevērtēja, kādēļ šie pārkāpumi radušies, vai viņš nav kaut ko pratis vai arī darbojies kāda cita interesēs.

Šo komisijas lēmumu nosūtīs valdībai, un tai piecu dienu laikā jālemj par tālāko rīcību. Atkarībā no Ministru kabineta lēmuma, šovasar iespējama arī Saeimas ārkārtas sēde, lai lemtu par Vilnīša atbrīvošanu no amata.

Ar Vilnīti TVNET pagaidām nav izdevies sazināties, jo viņa mobilais tālrunis ir izslēgts vai atrodas ārpus uztveršanas zonas.

Vilnītim joprojām ir tiesības iecelt jaunu vietnieku

Komisija nevērtēja citu KNAB darbinieku rīcību, jo tā esot Vilnīša atbildība. Lai arī komisija uzskata, ka ir pamats Vilnīti atbrīvot no amata, viņam ir likumiskas tiesības iecelt jaunu vietnieku atbrīvotā Alvja Vilka vietā. Vilnītis piedalījās praktiski visās komisijas sēdēs un sniedz paskaidrojumus, taču par šodienas komisijas lēmumu nebija iepriekš informēts. Jautāts par to, kā šie pārkāpumi bija iespējami, Kalnmeiers kā vienu no iespējām minēja to, ka Vilnītim nebija pietiekama operatīvās darbības pieredze, kā arī vadītāja zināšanas. Viņam arī neveidojās sadarbība un kontakts ar padotajiem.

Kalnmeiers uzskata, ka operatīvās darbības pieredze ir viens no galvenajiem kritērijiem, izvēloties iespējamo nākamo KNAB vadītāju. Viņš uzskata, ka konkurss kā kandidātu atlases veids ir demokrātisks un atbalstāms.

Martā tika izveidota komisija Vilnīša vērtēšanai

Jau ziņots, ka martā Vilnīša atbilstības amatam vērtēšanai valdība nolēma izveidot komisiju. Komisijas vadība tika uzticēta Kalnmeieram. Tajā strādā Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Komisijas darbu bija iecerēts pabeigt līdz maija vidum, taču Kalnmeiers lūdza tās darbības termiņu pagarināt. Valdība šo lūgumu atbalstīja.

Valsts amatpersonu rīcībā ir nonākusi jauna informācija par Vilnīša iespējamiem pārkāpumiem, - lēmumu pagarināt izmeklēšanas komisijas darbu toreiz pamatoja premjers Valdis Dombrovskis (V). Viņš norādīja, ka šī informācija esot pietiekami nopietna, lai pagarinātu darbības laiku ģenerālprokurora vadītajai komisijai, kura izvērtē Vilnīša atbilstību amatam. Premjers gan atturējās komentēt, kas varētu būt informācijas par Vilnīša iespējamiem pārkāpumiem avots, un kāds ir tās saturs, jo informācija esot slepena.

Tā kā komisija Vilnītim pieņēmusi nelabvēlīgu lēmumu, galīgais lēmums par viņa piemērotību amatam būs jāpieņem Saeimai. Kā iepriekš norādīja "Vienotības" pārstāvji, nelabvēlīga komisijas vērtējuma gadījumā viņi sagaida, lai par Vilnīša nomaiņu balsotu arī koalīcijas partneri - Zaļo un zemnieku savienība.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams