Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvību komiteja sāks visaptverošu izmeklēšanu par ASV spiegošanas programmām, tostarp attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) iestāžu telpu novērošanu.

Par izmeklēšanas rezultātiem komisija ziņos līdz gada beigām, informēja EP Informācijas birojā Latvijā.

Izmeklēšanas nepieciešamību EP pieprasa ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā, un šo lēmumu apstiprinājis arī EP priekšsēdētājs un politisko grupu vadītāji. Tāpat deputāti aicina sniegt nepieciešamo aizsardzību personām, kas vērš sabiedrības uzmanību uz nopietniem pamattiesību pārkāpumiem.

Rezolūcijā, ko ceturtdien apstiprināja ar 483 balsīm par, 98 pret un 65 atturoties, deputāti pauž nopietnas bažas par ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) programmu PRISM un līdzīgām programmām, asi nosoda ES pārstāvniecību izspiegošanu un aicina ASV varas iestādes nekavējoties sniegt pilnu informāciju par minētajiem apgalvojumiem.

Parlaments arī pauž nopietnas bažas par apgalvojumiem, ka arī ES dalībvalstis varētu būt īstenojušas novērošanas programmas, īpaši pieminot Lielbritāniju, Zviedriju, Nīderlandi, Vāciju un Poliju. Parlaments aicina dalībvalstis pārbaudīt, vai šādu programmu īstenošana nav pretrunā ar ES tiesību aktiem.

Parlaments uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai veikt visaptverošu izmeklēšanu par minētajiem apgalvojumiem, vācot informāciju gan no ASV, gan ES, un līdz gada beigām iepazīstinot ar izmeklēšanas secinājumiem. Komitejai arī jānovērtē novērošanas programmu ietekme uz ES pilsoņu pamattiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, vārda brīvību un nevainīguma prezumpciju.

Izmeklēšanā iesaistītajiem deputātiem būs jāiesniedz ieteikumi, kā novērst līdzīgus gadījumus un nostiprināt informācijas tehnoloģiju drošību ES iestādēs, struktūrās un aģentūrās.

Deputāti uzsver nepieciešamību pieņemt procedūras, ar kurām ziņotāji varētu darīt zināmus nopietnus pamattiesību pārkāpumus, un uzsver vajadzību sniegt šādām personām nepieciešamo aizsardzību, tostarp starptautiskā līmenī.

Deputāti aicina Eiropas Komisiju, ES Padomi un dalībvalstis apsvērt visus līdzekļus, kas ir to rīcībā, iespējams, apturot Pasažieru datu reģistra nolīguma darbību un Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas nolīguma darbību. Minētie nolīgumi ietver ES iedzīvotāju datu nosūtīšanu ASV varas iestādēm.

Partnerības nolīgums ar ASV par transatlantisku tirdzniecību un ieguldījumiem, par kuru sarunas plānots sākt jau nākamnedēļ, nedrīkstētu skart ES datu aizsardzības standartus, teikts rezolūcijā.

Parlaments aicina ES dalībvalstis paātrināt darbu pie visa tiesību aktu kopuma datu aizsardzības jomā un mudina Eiropas Komisiju un ASV varas iestādes nekavējoties atsākt sarunas par pamatnolīgumu par personas datu aizsardzību. Komisijai šajās sarunās vajadzētu panākt, lai ES pilsoņiem būtu tādas pašas iespējas piekļūt ASV tiesu sistēmai, kādas ir ASV pilsoņiem.

LETA jau ziņoja, ka Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien aicināja Eiropu ieņemt kopēju nostāju spiegošanas skandālā, kura centrā ir ASV izlūkdienestu darbība.

«Eiropai jāieņem saskaņota, kopēja pozīcija attiecībā uz prasībām, ar kurām mums jānāk klajā, un paskaidrojumiem, kas mums jāpieprasa,» tiekoties ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, paziņoja Olands.

Medijos izskanējusī informācija, ka ASV izlūkdienesti izspiegojuši ne tikai savas valsts pilsoņus, bet arī ārvalstis un ES birojus, izraisījusi lielu satraukumu Eiropā.

Nedēļas nogalē vācu izdevums «Der Spiegel», atsaucoties uz slepeniem dokumentiem, ziņoja, ka ASV NSA izspiegojusi ES diplomātiskās misijas.

«Der Spiegel» norādīja, ka par daļu no slepenajiem dokumentiem izdevumam izdevies konsultēties ar bijušo NSA līgumdarbinieku un Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehnisko darbinieku Edvardu Snoudenu, kuru Vašingtona izsludinājusi starptautiskā meklēšanā par slepenas ASV izlūkdienestu informācijas izpaušanu.

Avoti Eiropā ziņoja, ka šis skandāls izprovocējis patiesas dusmas un var izraisīt nopietnu politisko krīzi.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams