Bez aviokompānijas "airBaltic" starptautiskā lidosta "Rīga" nokristu līdz Tallinas lidostas līmenim, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Mazas iespējas gūt pasažieru pieaugumu

Turklāt šādā gadījumā Rīgas lidostai būtu mazas iespējas atkal panākt būtisku pasažieru skaita pieaugumu. Daļēji pasažieru zudumu kompensētu citas aviokompānijas, bet ne pilnībā.

Luhse akcentēja, ka lidosta "Rīga" un "airBaltic" ir nesaraujamas lietas un lidosta darīs visu iespējamo, lai aviokompānija turpinātu lidojumus.

"airBaltic" gadā caur Rīgas lidostu pārvadā 2-3 miljonus pasažieru, kas ir 66% no kopējā pasažieru apjoma. Turklāt tieši Latvijas nacionālā aviokompānija nodrošina tranzīta pasažieru plūsmu. Apšaubāms, ka ārvalstu aviokompānijas izvēlētos Rīgu kā tranzīta punktu saviem lidojumiem, sacīja lidostas vadītājs.

Viņš norādīja, ka

starp Rīgas lidostas klientiem ir daudz igauņu un lietuviešu, kuri gribētu lidot no savu valstu lidostām, taču Latvijas galvaspilsētā ir attīstītāks lidojumu tīkls.

Notiek sarunas ar četrām aviokompānijām

Luhse norādīja, ka patlaban turpinās sarunas ar četrām aviokompānijām par darbības uzsākšanu Rīgas lidostā.

Reāli tās darbību varētu sākt nākamgad. Lielākoties runa ir par lēto cenu aviokompānijām.

Lūgts komentēt lidostas un īru zemo cenu aviokompānijas "Ryanair" attiecības, Luhse norādīja, ka "Ryanair" nevēlas pārskatīt sadarbības nosacījumus, kas ir spēkā līdz 2015.gadam. Līdz ar to starp abām pusēm ir "smagnēja runa".

Luhse arī atzina, ka viņu nesatrauc Tukuma lidostas attīstības plāni, jo aviokompānijas, ja būs iespēja, lidos uz Rīgu. Tas esot prestiža jautājums.

Tāpat viņš pauda skepsi par iekšzemes aviopārvadājumiem, skaidrojot, ka 300 kilometru rādiusā, ja vien nav augstu kalnu, tiem nav potenciāla. Piemēram, lidojot no Rīgas uz Ventspili, nevar ieekonomēt laiku salīdzinājumā ar šī ceļojuma veikšanu ar automašīnu, jo lidostā jāierodas krietnu laiku pirms reisa drošības apsvērumu dēļ.

Nepietiek kapacitātes

Luhse atzina, ka patlaban lielākās lidostas problēmas ir saistītas ar termināļa nepietiekamo kapacitāti. Lidostas attīstība ir iekavēta četrus gadus, terminālis paredzēts trim miljoniem pasažieru gadā, līdz ar to patlaban "pīķa stundās" vērojama drūzma, rindas un citas problēmas.

Šīs problēmas tiek risinātas izveidojot trīs papildu vārtus, taču tas neatrisina kavēšanos, cilvēkiem izejot drošības pārbaudi.

Kā sacīja lidostas vadītājs, nākamgad tiks ieviesta jauna sistēma, kas paredz piedāvāt būtiskas atlaides tām aviokompānijām, kas izvēlēsies pārcelt lidojumus no "pīķa stundām" uz mazāk pieprasītu laiku. Tā šo problēmu vismaz daļēji varēs risināt bez papildu ieguldījumiem.

Lidostu paplašinās

Turpinās darbs pie lidostas paplašināšanas projektiem. Kā stāstīja Luhse, lidosta izvērtē iespēju realizēt 2007.gadā izstrādāto projektēšanas biroja "Arhis" lidostas paplašināšanas projektu. Kā ziņots, "Arhis" izstrādātais skiču projekts paredzēja 510 metrus garas piestātnes ēkas celtniecību ar 23 gaisa kuģu piestātnēm un jauna termināļa ēkas būvniecību ar izlidošanas un ielidošanas zāles pamatfunkcijām, esošās lidostas pārbūvi, apvienojot visas ēkas vienotā lidostas kompleksā. Projekta ļoti aptuvenas izmaksas tika lēstas ap 200 miljoniem latu.

Tiesa, konstatēts, ka kopš projekta izstrādes laika situācija ir mainījusies un tas būtu jāpārveido.

Šā gada 2.augustā plānots apstiprināt lidostas paplašināšanas galīgo koncepciju, pēc tam lidostas vadība dosies aizstāvēt savu piedāvājumu uz Satiksmes ministriju un Ministru kabinetu.

Luhse norādīja, ka patlaban turpinās sarunas ar četrām aviokompānijām par darbības uzsākšanu Rīgas lidostā. Reāli tās darbību varētu sākt nākamgad. Lielākoties runa ir par lēto cenu aviokompānijām.

Lūgts komentēt lidostas un īru zemo cenu aviokompānijas "Ryanair" attiecības, Luhse norādīja, ka "Ryanair" nevēlas pārskatīt sadarbības nosacījumus, kas ir spēkā līdz 2015.gadam. Līdz ar to starp abām pusēm ir "smagnēja runa".

Luhse arī atzina, ka viņu nesatrauc Tukuma lidostas attīstības plāni, jo aviokompānijas, ja būs iespēja, lidos uz Rīgu. Tas esot prestiža jautājums.

Tāpat viņš pauda skepsi par iekšzemes aviopārvadājumiem, skaidrojot, ka 300 kilometru rādiusā, ja vien nav augstu kalnu, tiem nav potenciāla. Piemēram, lidojot no Rīgas uz Ventspili, nevar ieekonomēt laiku salīdzinājumā ar šī ceļojuma veikšanu ar automašīnu, jo lidostā jāierodas krietnu laiku pirms reisa drošības apsvērumu dēļ.

Kā ziņots, lidosta šā gada trijos mēnešos nopelnījusi 500 000 latu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja lidostā. Pērn pirmajā ceturksnī lidosta strādāja ar 15 000 latu zaudējumiem.

Luhse iepriekš norādīja, ka peļņa gūta, jo tika optimizētas izmaksas.

Salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, ievērojami auguši ieņēmumi no komercplatību iznomāšanas terminālī - iekasēts nedaudz vairāk nekā 1,5 miljoni latu (pērn tie bija 752 000 latu).

Tāpat pieauguši arī neaviācijas ieņēmumi, piemēram, no bagāžas glabāšanas, biļešu servisa pakalpojumiem un citiem - salīdzinoši - 164 000 latu šogad un 90 000 pērn.

Savukārt līdz ar otra, privātā virszemes apkalpošanas uzņēmuma ienākšanu lidostā, ievērojami samazinājušies ieņēmumi no virszemes pakalpojumu sniegšanas - pērn pirmajā ceturksnī tika iekasēts nedaudz vairāk kā miljons latu, šogad vairs tikai 438 000 latu.

Tāpat šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu pērn, pieaudzis apkalpoto reisu skaits, attiecīgi 15 373 šogad un 14 368 pērn. Tāpat pirmajos trīs mēnešos audzis apkalpoto pasažieru skaits - 939 630 šogad un 914 386 pērn.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO