Libānā nolaupītie un ceturtdien atbrīvotie Igaunijas velotūristi piektdienas rītā atgriezās dzimtenē un paziņoja, ka tikuši turēti gūstā trijās dažādās vietās Libānā un Sīrijā.

Bijušie ķīlnieki, kas piektdienas rītā ieradās Tallinā, pastāstīja žurnālistiem, ka pēdējā viņu gūsta vieta bijusi Sīrijā.

Pārved pāri robežai un atstāj nomaļā vietā

Noziedznieki, kas turēja ķīlniekus gūstā, ceturtdienas rītā iesēdināja viņus automašīnās, aizveda no Sīrijas uz Libānu un atstāja nomaļā vietā. Atbrīvotajiem tika iedots mobilais telefons, kurā bija saglabāts Igaunijas numurs. Nolaupītāji pieprasīja piezvanīt pa šo telefonu pēc saullēkta, un velotūristi izpildīja šo prasību.

Atbrīvotie Igaunijas pilsoņi apliecināja, ka nolaupītāji viņus nav fiziski spīdzinājuši, bet vairākkārt sacījuši, ka viņi netiks atbrīvoti, ja nepildīs norunas.

Apsargāja astoņi nolaupītāji

Visās trijās gūsta vietās ķīlnieki tika turēti kopā. Viņus apsargāja astoņi nolaupītāji, kas pastāvīgi atradās vienā telpā ar ķīlniekiem.

Bijušie ķīlnieki sacīja, ka nolaupītāji centušies labi izturēties pret viņiem - regulāri ēdinājuši un mēģinājuši sagādāt zāles.

Bijis manāms, ka nolaupītājiem situācija pakāpeniski sākusi apnikt un tie cerējuši uz tās atrisinājumu ne mazāk kā paši ķīlnieki.

Radikālā islāma piekritēji

Atbrīvotie sacīja, ka nolaupītāji bija radikālā islāma piekritēji un dažu tautu pārstāvji viņu rokās nebūtu izdzīvojuši. Drīz pēc nolaupīšanas noziedznieki paziņoja, ka saskaņā ar mediju ziņām četri no ķīlniekiem esot ebreji. Ķīlniekiem tomēr izdevās pārliecināt nolaupītājus, ka neviens no viņiem nav ebrejs. Viņi uzskata, ka nebūtu izglābušies, ja starp viņiem būtu kāds ebrejs.

Atbrīvotie arī sacīja, ka nebūtu palikuši dzīvi, ja viņi būtu Dānijas pilsoņi,

jo nolaupītāji atcerējās 2006.gadā Dānijas laikrakstā publicētās islāma pravieša Muhameda karikatūras.

Velotūristi apliecināja, ka gūsta laikā nav bijuši informācijas vakuumā un reizēm viņiem izdevies noklausīties ziņas pa radio, kuru lietoja nolaupītāji. Nolaupītāji ar viņiem kontaktējās un vairākkārt viesa viņos cerību, ka drīz viss beigsies un viņi tiks atbrīvoti.

Filmēti piecas vai sešas reizes

Igauņi arī sacīja, ka gūsta laikā tika piecas vai sešas reizes filmēti videolentē. Katru reizi viņiem iedeva tekstu, kas bija jānolasa videokameras priekšā. Viņi stāstīja, ka ierakstu laikā nav devuši nekādas slēptas zīmes pasaulei vai saviem tuviniekiem.

No šiem videoierakstiem atklātībā nonāca divi - aprīlī un maijā. Vēl vienu ierakstu nolaupītāji jūnijā nosūtīja nolaupīto igauņu tuviniekiem. Atbrīvotie sacīja, ka noziedznieki jau no paša sākuma zinājuši, ka nolaupītie ir Igaunijas pilsoņi.

Velotūristi atzina, ka viņu nolaupīšana tikusi veikta ļoti ātri un profesionāli.

Nolaupītāji viņiem sekoja jau no brīža, kad Igaunijas pilsoņi šķērsoja Sīrijas-Libānas robežu. Diviem velotūristiem pēkšņi sāniski uzbrauca automobilis, un vēl viens tika notriekts ar mašīnas durvīm.

Izšauj zemē ar kalašņikovu

Igaunijas pilsoņi tika iesēdināti automobilī un uzreiz aizvesti no nolaupīšanas vietas. Nolaupīšanas brīdī noziedznieki vienreiz izšāva zemē ar Kalašņikova automātu.

Velotūristi apliecināja, ka nolaupīšanai bija liecinieki, kas izbijušies atstāja notikuma vietu.

Igaunijas velotūristi, kas pirms gandrīz četriem mēnešiem tika nolaupīti neilgi pēc iebraukšanas Libānā no Sīrijas, ceturtdien Libānā tika atbrīvoti un ceturtdienas vakarā devās atpakaļ uz dzimteni.

Šorīt ielidojuši Tallinā

Aviosabiedrības "Estonian Air" lidmašīna ar Libānā atbrīvotajiem Igaunijas pilsoņiem izlidoja no Beirūtas un piektdienas rītā nolaidās Tallinas lidostā.

Ar to pašu īpaši norīkoto reisu dzimtenē atgriezās Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets, kurš pauda prieku par atbrīvoto igauņu atgriešanos pie tuviniekiem.

Gados jauni vīrieši

Septiņi Igaunijas pilsoņi, kas 23.martā tika nolaupīti Libānā, ceturtdienas rītā tika atbrīvoti Igaunijas, Libānas un citu partneru sadarbības rezultātā. Visi nolaupītie bija vīrieši, etniskie igauņi, kas dzimuši laikā no 1970. līdz 1977.gadam. Velotūristi Jāns Jagomegi, Kalevs Keosārs, Madiss Paluoja, Augusts Tillo, Prīts Raistiks, Andre Puks un Martins Metspalu pavadīja gūstā 114 dienas.

"Septiņi [nolaupītie] tika nogādāti atpakaļ uz Arsalas pilsētu [Bekaas ielejas austrumos], un viņu veselība ir laba," sacīja kāda Libānas amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, jo nebija pilnvarota runāt ar presi.

Libānas drošības spēku pārstāvis paziņoja aģentūrai "Reuters", ka ķīlnieki tika atbrīvoti ceturtdienas rītā pēc sarunām.

Pēc atbrīvošanas nogādāti Francijas vēstniecībā

Igauņi pēc atbrīvošanas vispirms tika nogādāti Francijas vēstniecībā Beirūtā, un Igaunijas Ārlietu ministrija organizēja viņu iespējami ātrāku atgriešanos dzimtenē pie tuviniekiem. Lidmašīna viņu nogādāšanai uz dzimteni devās uz Libānu ceturtdienas vakarā.

Libānas iekšlietu ministrs Marvans Šarbels nevarēja apstiprināt ziņas, ka esot samaksāts izpirkums, lai nolaupītie Igaunijas pilsoņi tiktu atbrīvoti. "Cik man zināms, viņi [nolaupītāji] neprasīja nekādu izpirkumu par viņu [Igaunijas pilsoņu] atbrīvošanu," Šarbels paziņoja Libānas televīzijā. Arī Libānas armija nekomentēja, vai par nolaupītajiem tikusi samaksāta izpirkuma nauda.

Šarbels Libānas medijiem norādīja, ka nolaupīto Igaunijas velotūristu atbrīvošana bija iespējama, pateicoties "intensīviem diplomātiskiem pūliņiem, jo īpaši no Francijas puses".

Esot aizturēti trīs aizdomās turētie

Telekanāls CNN, atsaucoties uz Libānas armijas pārstāvjiem, vēstīja, ka ceturtdien ne tikai atbrīvoti nolaupītie, bet arī aizturētas trīs personas, kas saistītas ar šo nolaupīšanu.

Libānas policija vēsta, ka Igaunijas pilsoņus nolaupīja vietējie noziedznieki, kas pēc tam viņus nodeva pagaidām nenoskaidrotam grupējumam.

Saņēmis informāciju par nolaupīto Igaunijas pilsoņu atbrīvošanu, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess publiski pateicās visiem septiņiem velotūristiem par izturību un gribasspēku. "Tāpat es paklanos viņu tuvinieku izturības un pacietības priekšā," sacīts Ilvesa paziņojumā. Viņš pateicās arī valsts ierēdņiem, kas piedalījās ķīlnieku krīzes risināšanā.

"Pirmkārt jau Ārlietu ministrijas darbiniekiem, [ārējās izlūkošanas] informācijas departamenta darbiniekiem un drošības policijai. Jūs parādījāt augstāko profesionalitāti, apķērību un atdevāt sevi visu šai lietai," uzsvēra Igaunijas prezidents, īpašu paldies sakot arī ārvalstu partneriem un draugiem, kas palīdzēja atbrīvot nolaupītos.

Libānas laikraksts "Al Akhbar", atsaucoties uz anonīmu avotu Francijas drošības struktūrās, pagājušo sestdien ziņoja, ka nolaupīto septiņu Igaunijas pilsoņu radinieki ir saņēmuši videoierakstu ar nolaupītajiem. Tas bija jau trešais videoieraksts ar Libānā nolaupītajiem Igaunijas pilsoņiem.

Personīgās mantas un riteņus atstāj nolaupīšanas vietā

Nenoskaidrotas bruņotas personas maskās septiņus vīriešus nolaupīja 23.martā pie Zahles pilsētas 50 kilometrus uz austrumiem no galvaspilsētas Beirūtas un ar melnu vieglo automašīnu "Mercedes" un diviem baltiem mikroautobusiem aizbrauca Kfarzabadas ciemata virzienā. Nolaupīto personīgās mantas un divriteņi tika atstāti nolaupīšanas vietā.

Nolaupīšana notika pēcpusdienā apmēram pusotru stundu pēc tam, kad Igaunijas pilsoņi bija šķērsojuši Sīrijas-Libānas robežu.

Libānas ziņu portāls lebanonfiles.com 6.aprīlī saņēma e-pasta vēstuli no mazpazīstamā grupējuma "Atdzimšanas un reformu kustība" ("Haraket Al Nahda Wal Islah"). Vēstulē teikts, ka nolaupītie Igaunijas pilsoņi ir šā grupējuma gūstā, ar viņiem viss ir kārtībā un grupējums pieprasa izpirkumu par viņu atbrīvošanu. Tomēr nav ziņu, kāda izpirkuma maksa un kam pieprasīta. 31.martā šis pats grupējums jau bija nosūtījis portālam fotogrāfijas ar Igaunijas velotūristu personas apliecinošiem dokumentiem, tādā veidā pierādot, ka nolaupītie ir pie viņiem.

Ievieto videovēstījumu Youtube

19.aprīlī interneta vietnē "YouTube" tika ievietots video, kurā redzami visi septiņi nolaupītie Igaunijas velotūristi. Video ar nosaukumu "Hostages" ("Ķīlnieki") no Sīrijas galvaspilsētas Damaskas vietnē bija ievietojis lietotājs ar segvārdu "thekidnaper2011" ("nolaupītājs2011"). Šajā video visi nolaupītie vērsās pie vairāku valstu vadītājiem ar lūgumu palīdzēt un darīt visu, kas no viņiem tiek prasīts. Tomēr nav skaidrs, vai un kādas prasības ir izvirzītas.

Savukārt 20.maijā internetā tika ievietots otrais videoieraksts ar Libānā nolaupītajiem Igaunijas pilsoņiem. 46 sekunžu ilgajā ierakstā redzami visi septiņi nolaupītie, kas atrodas kādā telpā. Viens no viņiem angļu valodā saka, ka ir 2011.gada 16.maijs un ka viņi atrodas gūstā jau 54 dienas. Viņš saka, ka nolaupītie ir noguruši un lielās briesmās, kā arī lūdz palīdzēt visus, kas vien to var, jo Igaunijas valdība esot viņus atstājusi un nevēlas vairs palīdzēt.

Igaunijas Ārlietu ministrija to noliedza, uzsverot, ka sadarbojas ar Libānas pārstāvjiem, lai atbrīvotu nolaupītos Igaunijas pilsoņus. Savukārt Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips izteicās, ka nolaupītāji neesot izvirzījuši nekādas prasības, nedz politiskas, nedz finansiālas.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO