Latvijas U-20 basketbola izlase pirmdien atgriezās mājās no Tallinas, kur Eiropas čempionātā (EČ) izcīnīts vēsturisks panākums - sudraba medaļas, pārspējot vairākas basketbola lielvalstis uz sagādājot svētkus visai Latvijai.

«Uzskatu, ka šis sasniegums ir Latvijas basketbolam svētki. Un no šī brīža es ceru, ka Latvijas basketbols gan jaunatnes izlases, gan lielās ies uz augšu un sāksies cits posms. Mums nāk tiešām ļoti talantīgi jaunie basketbolisti, jāgaida tikai nākamie augļi,» stāsta Latvijas U-20 izlases galvenais treneris Artūrs Štālbergs.

Latvijas U-20 vīri Tallinā izdzīvoja līdzīgu stāstu kā mūsu pirmā basketbola valstsvienība, kas uzvarēja pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs 1935. gadā, toreiz izlasi ceļā pavadīt neviens nebija ieradies, bet sagaidītāju pūlis bija milzīgs. Tallinā pirmās mūsējo spēles noskatījās ap 20 Latvijas līdzjutēju, lielākoties spēlētāju radinieki. Vakar uz pēdējo spēli brīvu vietu nebija - no Latvijas bija atbraukuši aptuveni 6 tūkstoši atbalstītāju.

«Skatītāju atbalsts - tas vienkārši ir nereāli, ka tik daudz atbrauc un tā atbalstīja,» teica viens no komandas līderiem Ojārs Siliņš.

«Šī ir viena no tām retajām reizēm, kad man sanāca būt kā līdzjutējam. Es izbaudīju fantastisku dienu ar faniem un redzēju to no fanu puses. Es domāju basketbols mums atkal ir pirmajā vietā Latvijā un cepuri nost džekiem,» izteicās viens no Latvijas valstsvienības līderiem Jānis Blūms.

Izlasē ir vairāki jau basketbola līdzjutējiem zināmi uzvārdi – Štelmahers un Vecvagars. Viņi ir leģendāro Latvijas izlases spēlētāju, tagad treneru dēli.

«Ja tā paņem, tad viņš jau tagad ir sasniedzis vairāk nekā es. Ir divas Eiropas čempionāta medaļas mājās - man nav nevienas un nedraud pagaidām kā spēlētājam,» saka Arnis Vecvagars.

Sportā vēl ilgi kā piemēru minēs Kaspara Vecvagara pēdējās trīs spēles, kuras viņš nospēlēja ar lauztu labās rokas pirkstu. Spēlētājs kurš nevarēja atvērt ūdens pudeli 1/4 finālā pret Melnkalni pretinieku grozā sameta 25 punktus.

«Tikt Eiropas četriniekā un nespēlēt tas būtu grēks. Es nebūtu sev piedevis, ja es nebūtu spēlējis, bija jāspēlē un nebija nekādi citi varianti,» tā Kaspars Vecvagars, kurš tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē.

Pēdējās deviņās vasarās mūsu jaunatnes komandas izcīnījušas arī piecas bronzas medaļas, bet svētdien pirmo reizi mūsējie spēlēja finālā.

Daudz senākā vēsturē pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Latvijas vīriešu izlase jeb Sapņu komanda no pirmajām Eiropas meistarsacīkstēm pārveda zeltu, bet dažus gadus vēlāk izcīnīja arī otro vietu.

Lasīt un pievienot komentāru
TĒMAS
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams