Lai gan piena ražošana zemnieku saimniecībās pēdējo gadu laikā kļuvusi efektīvāka, piena iepirkuma cenas joprojām nenosedz visas ražošanas izmaksas, līdz ar to piena nozare lielā mērā ir atkarīga no atbalsta maksājumiem, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

«Salīdzinot piena ražošanas rādītājus labvēlīgajā 2007.gadā un 2011.gadā, konstatēts, ka mazajām un vidējām saimniecībām maksātā piena cenas starpība bija tikai 0,4 santīmi par vienu piena kilogramu. Vienlaikus piena ražošanas pašizmaksa šajā laika posmā samazinājās no 23,8 līdz 21,5 santīmiem uz kilogramu piena. Šo saimniecību bilanci notur tikai ieņēmumi no atbalsta, kas pakāpies no 6,9 santīmiem, pārrēķinot uz vienu saražoto piena kilogramu 2007.gadā, līdz 7,2 santīmiem 2011.gadā, kā arī ieņēmumi no bullīšu un brāķēto govju pārdošanas - vidēji trīs santīmi, pārrēķinot uz vienu kilogramu piena,» sacīja Cimermanis.

Viņš arī norādīja, ka patlaban

piena iepirkuma cena atgriezusies pirmskrīzes līmenī,

bet tā joprojām neapmierina daudzus mazo un vidējo saimniecību īpašniekus. Tā nav pietiekama, lai plānotu attīstību ilgtermiņā, modernizētu fermas un paplašinātu ganāmpulkus.

«Piena litra cena veikalā pieaugusi par 28% - no 46 santīmiem 2007.gadā līdz vidēji 59 santīmiem šobrīd. Daļu no cenas pieauguma ietekmēja pievienotās vērtības nodokļa kāpums apmēram par trim santīmiem. Kam tikuši pārējie 10 santīmi, ja mazajiem un vidējiem saimniekiem iepirkuma cena nav būtiski mainījusies? Gribētos uzsvērt, ka izmaksas visiem ražošanas posmiem kāpušas vienādi - gan zemniekam, gan pārstrādei, iespējams, arī veikaliem,» norādīja Cimermanis.

Izvērtējot piena ražošanas izdevumu posteņus, LLKC eksperti secinājuši, ka

mazajām un vidējām saimniecībām lielākos izdevumus rada pastāvīgās izmaksas

- enerģija un degviela, tehnikas, fermu modernizēšana un uzturēšana, nodokļi un darba algas. Viena kilograma piena saražošanā šie izdevumi ir 13,6 santīmi. Savukārt mainīgās izmaksas, piemēram, lopbarības iegāde, veido 7,9 santīmus viena piena kilograma saražošanai.

LLKC veiktais datu apkopojums liecina, ka mazās un vidējās saimniecības pēdējos gados ir samazinājušas viena kilograma piena saražošanas izmaksas par spīti tam, ka ražošanas izdevumi - degvielas, elektrības un lopbarības cenas, kā arī darbaspēku izmaksas - ir pieauguši. Efektivitāti uzlabo gan slaucamo govju skaita pieaugums ganāmpulkos, gan izslaukumu kāpums no vidēji 4990 kilogramiem no govs 2007.gadā līdz 6033 kilogramiem 2011.gadā. Tādējādi reizēm izskanējušie pārmetumi par piena ražošanas neefektivitāti lielākajā daļā mazo un vidējo saimniecību nav patiesi, akcentē LLKC vadītājs.

Kā ziņots, lai rastu kompromisu samilzušajā konfliktā starp piena pārstrādātājiem un lielveikaliem, zemkopības ministre Laimdota Straujuma šodien pie sarunu galda uz diskusiju aicinājusi Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vadību.

Iepriekš Latvijas piensaimnieku

centrālā savienība paziņojusi par neizbēgamu cenu pieaugumu par 6%-8%,

ko diktē ne tikai izejvielu cenu pieaugumus, bet arī lielveikalu uzcenojums līdz pat 45%. Savukārt Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija norādīja, ka paziņojums «bruģē ceļu cenu kāpumam visā industrijā», draudot ar lavīnveidīgu cenu kāpumu arī citās pārtikas produktu grupās. Līdz ar to tirgotāji vērsušies ar iesniegumu valsts institūcijās, tostarp Konkurences padomē, prasot izvērtēt piena pārstrādātāju rīcības likumību.

Patlaban Latvijā vidējā piena iepirkuma cena sasniegusi rekordu - 203 lati par tonnu, savukārt Igaunijā cena ir 220 lati, bet Lietuvā - 210 lati par tonnu. Turklāt cenas turpina kāpt.

LLKC dibināts 2004.gadā ar mērķi paaugstināt lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas. 26 Lauku konsultāciju biroji nodrošina lauksaimnieku konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, kā arī organizē Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO