Raimondam vilšanos radījis tikai pirms četriem mēnešiem jauniegūtais darbs kādā Valmiermuižas kokzāģētavā Vidzemē. Lai arī tiek strādāts maiņu darbs - dienu un nakti, kā arī krietni daudz virsstundu, tomēr atalgojums nesasniedz pat valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, trešdien vēstīja LNT raidījums „Tautas balss”.

Darbinieku mērs ir pilns

Raimonds gatavs stāstīt par notiekošo Valmiermuižas kokzāģētavā „Sikro Wood Trade” ne vien savā, bet arī kolēģu vārdā. Šogad 19.aprīlī viņš sācis strādāt šajā uzņēmumā. Sākotnēji viņš un pārējie darbinieki strādājuši bez noslēgtiem darba līgumiem.

Tikai no 1.jūlija ar Raimondu ticis noslēgts darba līgums, turklāt neesot ļauts ar to iepazīties – vai nu tas bija jāparaksta tāds, kāds ir, vai arī viņš netiks pieņemts darbā. Raimonds piekritis piedāvāto darba līgumu parakstīt, lai nezaudētu darbavietu.

„Strādājām gan dienā, gan naktī. Mums bija maiņā jāstrādā divpadsmit stundas, kā arī sākumā lika strādāt katru sestdienu. Atalgojums ir ļoti mazs, pat nesasniedz minimālo darba samaksu,” tā „Tautas balsij” pastāstīja Raimonds.

Virsstundas netiek apmaksātas

Kokzāģētavas darbinieki tiekot pamatīgi nodarbināti, bet atalgojums mazs. Raimonds stāstīja: „Tagad strādāju un uz darbu nāku, var teikt, kā ar zobu sāpēm, jo ir daudz dažādu problēmu, bet vislielākā – mums nav lemts nopelnīt.”

Raimonds nav apmierināts ar uzņēmuma vadības attieksmi. Pie tam darbiniekiem netiekot samaksāts par nostrādāto virsstundu darbu. „Viņi norāda, ka mēs nepārsniedzam 40 darba stundas nedēļā, bet

patiesībā nedēļā mums ir 60 līdz 65 darba stundas, kas mēnesī summējas apmēram simts virsstundās, par ko mums nepiemaksā,”

viņš teica.

Vīrietim šāda darba devēja attieksme patiesi apnikusi, tāpēc neesot zināms, cik ilgi viņš un pārējie kolēģi šajā firmā spēs strādāt. Taču pagaidām viņš vēl pacieš šo darbu. „Darbs ir grūts, stundas ir garas, atalgojums ļoti mazs. Es jau būtībā runāju ne tikai savā, bet arī savu kolēģu vārdā. Mēs esam neapmierināti, pagaidām vēl strādājam,” norādīja Raimonds.

VDI: Rakstiski jāvienojas par virsstundu darbu

Savukārt Valsts darba inspekcijā (VDI) „Tautas balsij” skaidroja, ka darba laikam jābūt obligāti norādītam darba līgumā. Pirmkārt, ir jānorāda dienas vai nedēļas darba laiks, sacīja inspekcijas pārstāvis Vilnis Virza.

„Vai nu tas darba laiks ir normāls – astoņas stundas dienā jeb 40 stundas nedēļā, vai tas ir nepilns darba laiks, kas ir mazāk par šīm astoņām stundām,” uzsvēra Virza.

Tikpat precīzi līgumā jānorāda darba samaksa un atsevišķi rakstiskā formā jāvienojas par virsstundām, ja tādas ir paredzētas.

Virza skaidroja: „Ir jānosaka arī darba samaksa, kura varētu veidoties vismaz minimālā vai proporcionāli mazāka, ja ir nepilns darba laiks. Savukārt tai darba samaksai ir noteikti jābūt augstākai, ja cilvēki ir vienojušies strādāt vēl arī virsstundu darbu.” Nevar likt strādāt virsstundas, ja par to abas puses nav rakstiski vienojušās.

Darbiniekiem jāvēršas VDI

Savukārt kā rupjš darba tiesību pārkāpums vērtējams tas, ja darbinieks nesaņem godīgi nopelnīto algu. Minimālā mēneša darba alga Latvijā par astoņām stundām dienā jeb 40 stundām nedēļā ir noteikta ne mazāk kā 200 latu.

„Ja cilvēki strādā vairāk un saņem mazāk, tādā gadījumā šīs te Satversmē nostiprinātās cilvēktiesības ir pārkāptas no darba devēja puses, un šis ir rupjš darba tiesību pārkāpums,”

norādīja Virza. Speciālists iesaka Raimondam vērsties VDI, lai tā varētu pārbaudīt notiekošo uzņēmumā un novērst iespējamos pārkāpumus.

„Mēs izskatīsim šo jautājumu objektīvi un nenosvērsimies ne vienas, ne arī otras puses labā, bet noteikti skatīsim lietas faktiskos apstākļus. Pārbaude tiks veikta uz vietas, un skatīsimies, vai šie darba līguma nosacījumi, kuri it kā ir ietverti, vai tie atbilst faktiskai situācijai,” piebilda Virza.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams