Latvijas valdība šodien nolēma izdot ASV kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas pilsoni Denisu Čalovski. Viņa izdošana Latvijas politikas dienaskārtībā ir jau ilgāku laiku. Lēmums iepriekš netika pieņemts, jo izdošana tika apstrīdēta Satversmes tiesā, bet valdošās koalīcijas starpā šajā jautājumā nevaldīja vienprātība - pret izdošanu iestājās Reformu partijas ministri. Valdības balsojums: 7 pret 5.

Papildināta visa ziņa.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) norādīja, ka, visticamāk, tas nav vienas dienas jautājums par Čalovska nogādāšanu ASV. Viņš komentāros par valdības lēmumu bija lakonisks, norādot, ka par šo jautājumu plašāk būtu jākomentē valdības vadītājam.

Balsojumā par Denisa Čalovska izdošanu ASV pieci ministri bijuši pret, viens atturējās, bet septiņas balsis bija par. Pret Čalovska izdošanu balsoja visi Reformu partiju pārstāvošie ministri, atturējusies kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende («Visu Latvijai!»- TB/LNNK). Valdības sēdē šodien nepiedalījās viens ministrs - Artis Pabriks (V), kuram šodien ir atvaļinājums.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka

šis balsojums attiecības koalīcijā neietekmēs, jo šis nav pirmais jautājums, par kuru valdības sēdē ir notikusi balsošana.

Dombrovskis skaidroja, ka valdība lēmumu pieņēmusi, balsoties uz Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas atzinumiem. Viņš uzsvēra, ka

jautājums par Čalovska izdošanu ir tiesisks, nevis politisks un Ministru kabinetam nebija pamata neuzticēties tiesu varas institūciju atzinumiem.

Jautāts, vai, lemjot par Čalovska izdošanu, būtisku lomu nespēlēja arī vēlme nesabojāt attiecības ar ASV, Dombrovskis uzsvēra, ka šajā jautājumā primārā kompetence ir Ārlietu ministrijai, kas būtiskus riskus tam nesaskatīja.

ASV solās būt pretimnākošas jautājumā par soda izciešanu Latvijā

Savukārt jautājumā par soda izciešanas iespējamību Latvijā premjers atgādināja, ka Tieslietu ministrija ir vērsusies ar pieprasījumu pie ASV un saņēmusi skaidru atbildi, ka šajā jautājumā tikšot darīts viss iespējamais.

D.Čalovska advokāti iepriekš izteicās, ka Ministru kabineta (MK) lēmums par izdošanu mudinās Čalovska advokātus iesniegt lūgumu Eiropas Cilvēktiesību Tiesā (ECT). ECT skata lietas tad, ja ir izsmelti visi nacionālie tiesiskie aizsardzības līdzekļi. Balstoties uz iesniedzēja lūgumu, saskaņā ar ECT reglamentu, ECT nekavējoties var piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli - aizliegumu izdot personu ārvalstīm. Šādu lēmumu ECT var pieņemt jau tajā pašā dienā. Šāds lēmums ir izpildāms nekavējoties un Latvijai šādā situācijā būs pienākums to pildīt.

ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš pazīstams arī ar iesauku Miami. ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa «Gozi Virus» radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka «Gozi Virus» ticis radīts, lai piekļūtu datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam iztukšotu tos. Ar minēto vīrusu dators varēja tikt inficēts, atverot šķietami nekaitīgu «PDF» formāta failu. Ar minētā datorvīrusa palīdzību no banku kontiem visā pasaulē izzagti vairāki miljoni ASV dolāru - kopējās finansiālās pretenzijas pret visu grupu ir vismaz 50 miljoni dolāru, ieskaitot gan nozagto naudu, gan vīrusa radītos zaudējumus.

Čalovski Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) apsūdz par to, ka viņš ir pārdevis «Gozi» vīrusam domāto pārlūka injekciju 2011.gada janvārī. Pārlūka injekcija izplatās ar vīrusu palīdzību un izmaina bankas mājaslapas izskatu, ieliekot tur lūgumu sniegt dažādas ziņas, tostarp arī par bankas karti. Šie dati pēc tam tiek izmantoti kontu apzagšanai. Čalovskis pats naudu no kontiem nav zadzis, taču saņēmis atlīdzību par minētās programmatūras izstrādi, kuru viņam esot pasūtījis Kuzmins.

Foto: LETA

Nonākot uz Latvijas hakera pēdām, Čalovskis pēc ASV tiesībsargājošo iestāžu lūguma īstenotas speciālas operācijas laikā tika aizturēts savā dzīvesvietā Imantā pagājušā gada 4.decembrī. Lai jauno vīrieti pārsteigtu nesagatavotu, likumsargi viņa dzīvesvietā iekļuva, pa trosēm nolaižoties no daudzstāvu mājas jumta. Vēlāk tiesa Čalovskim kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, kurā viņš atrodas joprojām. 31.janvārī Latvijas Augstākā tiesa atstāja negrozītu prokurora Mārča Viļuma lēmumu, ar kuru viņš bija atzinis par pieļaujamu Čalovska izdošanu.

Čalovskim ASV izvirzītas apsūdzības piecos punktos,

un saskaņā ar ASV krimināltiesību normām par tām var draudēt pat 67 gadu cietumsods. Tomēr Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Bruno Martuzāns atzīmē, ka tas ir maksimālais iespējamais soda mērs, bet praksē ASV neviens par noziegumiem pret bankām apsūdzētais hakeris neesot saņēmis cietumsodu, kas būtu ilgāks par 20 gadiem. Pētnieks domā, ka Čalovska gadījumā sods varētu būt divi līdz trīs gadi, kā arī naudas sods.

Latvijā maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš, ko vispār kādam cilvēkam var piespriest, ir 20 gadi, lai gan par sevišķi smagu noziegumu, piemēram, par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, var piespriest arī mūža ieslodzījumu. Par mantiskiem noziegumiem gan Latvijas Krimināllikumā tik bargi sodi nav paredzēti.

Pats Čalovskis noliedz, ka būtu apzināti strādājis pie datorvīrusa izveidošanas. Čalovskis apgalvo, ka viņa datorzināšanas nemaz neesot tik lielas, lai šādu noziegumu varētu veikt. Tikmēr viens no Čalovska advokātiem Saulvedis Vārpiņš ir izteicies, ka Čalovskis datorvīrusu «Gozi Virus» nav radījis un izmantojis noziedzīgu labumu gūšanai, bet gan tam tikai «kaut ko pielabojis». Vēlāk gan advokāts precizēja, ka Čalovskis savu vainu neatzīst.

Pēc Vārpiņa stāstītā,

virkne Latvijas advokātu ir iesaistījusies Čalovska aizstāvēšanā

un dara to bez atlīdzības, jo viņi cīnās par principu, lai nebūtu iespējama plašāka Latvijas pilsoņu izdošana ASV.

«Nav runa tikai par Čalovski, runa ir par jebkuru Latvijas pilsoni. (..) Šodien Čalovskis, rīt varbūt kaimiņš, draugs, radinieks, brālis. Te ir tā problēma. Cilvēks var ievērot savas valsts likumus, būt likumpaklausīgs cilvēks, bet piepeši atnāk kādas citas valsts pieprasījums: «Lūdzu, izdodiet mums viņu, jo mēs uzskatām, ka viņš pārkāpis mūsu likuma tādu un tādu pantu!» Ja mēs pieejam formāli, Amerika varētu pieprasīt ja ne puses, tad kādas trešdaļas Latvijas pilsoņu izdošanu kaut vai tāpēc, ka viņi varbūt pārkāpj ASV likumus par nelicencētu datorprogrammu lietošanu,» laikrakstam «Neatkarīgā» teica jurists.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams