Tikai atsevišķu partiju programmās rodami risinājumi valsts ilgtermiņa attīstībai būtiskākajos jautājumos, bet vairākās svarīgās jomās skaidrs un pamatots politiķu piedāvājums izpaliek, secinājuši "Ekonomistu apvienības 2010" eksperti, kuri vērtēja septiņu 11.Saeimā kandidējušo partiju programmas.

Partiju vērtēšana notika četrās jomās: sabiedrības attīstība (uzticība valsts varai, izglītība, demogrāfija); valsts budžets un finanses (valsts budžeta sabalansēšana, nodokļu politika, eiro ieviešana); tautsaimniecības attīstība (uzņēmējdarbības veicināšana, Latvijas eksporta struktūra, motivācija darboties legālajā biznesā, aktīvu atgriešanās tautsaimniecībā); tiesiskas valsts veidošana (normatīvie tiesību akti, tiesu sistēma un korupcija, tiesu pieejamība).

Rajevskis: partijām nav kompleksu

Politologs Filips Rajevskis šodien preses konferencē norādīja, ka programmas parāda, ka lielākā daļa politisko partiju, kurām ir reālas iespējas pārkāpt piecu procentu barjeru, neredz kompleksus risinājumus pastāvošās neuzticības mazināšanai valdībai un Saeimai. Turklāt kopējais piedāvājums liecinot, ka partijas uz uzticēšanās jautājumiem varai atrauti no pārējiem solījumiem, nerēķinoties, ka to neizpilde vistiešākā veidā graus sabiedrības uzticēšanos vēl vairāk.

Arī izglītības jomā, izņemot Zatlera reformu partiju (ZRP), piedāvājumi esot ļoti līdzīgi jau iepriekš solītajiem, turklāt visām partijām tie balstoties uz kvantitatīviem rādītājiem - studentu skaitu, docentu skaitu, bet diskusija par izglītības kvalitāti izpaliek.

Pēc Rajevska teiktā, risinājumi demogrāfijas problēmām esot garlaicīgi un partijas koncentrējas uz finansiālajiem stimuliem. "Risinājumi demogrāfijas problēmām ir vienkāršoti, un partijas nav nopietni domājušas par alternatīvām," teica Rajevskis.

Krastiņš: latvieši iet un ies mazumā

Viņam pievienojās arī ekonomists Edmunds Krastiņš, kurš uzskata, ka pie pašreizējās politikas pēc 30-40 gadiem Latvijas iedzīvotāju skaits nepārsniegs miljonu, tāpēc no politiķiem ir nepieciešami radikālāki risinājumi. Krastiņš secinājis, ka partijas nesaprot situācijas nopietnību un tikai nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) min priekšlikumus, kas sniedzas līdz vajadzīgajam radikalitātes līmenim, piemēram, papildu balsis vēlēšanās nepilngadīgo bērnu vecākiem, kā arī piemaksas pensionāriem, kuru bērni maksā nodokļus.

Viņaprāt, lai mainītu dramatisko situāciju, šādi priekšlikumi vajadzīgi simtiem - faktiski jāmaina sabiedrības attieksme pret bērnu audzināšanu kā nacionālas valsts pastāvēšanas garantu. Pretējā gadījumā Latvija turpināšot pastāvēt kā ģeogrāfiska vieta, ko apdzīvos jau pavisam citi cilvēki.

Ertuganova: nav jautājuma par 2012.gada budžetu

Ekonomiste Olga Ertuganova, iepazīstinot ar partiju redzējumu valsts finanšu lietās, atzina, ka lielākā daļa partiju savās programmās ir veikli izlaidušas jautājumu par 2012.gada budžeta konsolidāciju, kurai būs jāķeras klāt uzreiz pēc vēlēšanām.

"No vienas puses, visās programmās akcentēta ģimenes un dzimstības veicināšanas politika, nereti minēta pensiju indeksācija, pabalstu palielinājums un citi labklājību veicinoši pasākumi, turklāt tiek stingri apsolīts nepalielināt kopējo nodokļu slogu. Tomēr, no otras puses, ļoti rezervēti tiek skaidrots, kā tiks kompensēta šo pasākumu negatīvā ietekme uz valsts budžetu. Ja to savienojam ar politisko spēku apņemšanos samazināt budžeta deficītu, tad var secināt, ka plāni uzlabot ģimenes politiku, palielināt pensijas un pabalstus ir tikai priekšvēlēšanu solījumi, vai arī tos pavadīs sāpīgs izdevumu samazinājums citās pozīcijās," teica ekonomiste.

Viņa gan uzsvēra, ka šāds secinājums neesot attiecināms uz ZRP, kura daudz detalizētāk ieskicējusi budžeta sabalansēšanas politiku. Relatīvi augstāku novērtējumu šajā pozīcijā saņēmusi arī "Vienotība".

Par eiro valda lielākoties vienprātība

Attiecībā uz eiro ieviešanu eksperti vērtējuši, vai partijām ir skaidrs redzējums un ticams plāns, kā ievest eiro 2014.gadā, vai, ja ieviešana šķiet neizpildāma vai neatbilstoša Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, vai ir iezīmēts alternatīvs scenārijs. Stingru apņēmību ievest eiro 2014.gadā izteikušas trīs partijas - "Vienotība", ZRP un VL-TB/LNNK. Turklāt VL-TB/LNNK vienīgā uzdrošinājusies iezīmēt scenāriju, ka, ja 2014.gadā neizdosies ievest eiro, varētu apsvērt makroekonomikas un lata piesaistes kursa maiņu.

Cebulis: plāni ir ne tikai nekonkrēti, bet arī pretrunīgi

Vērtējot tautsaimniecības sadaļu, ekonomists Juris Cebulis uzsvēra, ka partijas savās programmās min dažādus pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai, piemēram, samazināt nodokļu slogu darbaspēkam ("Vienotība", ZRP), nodokļu atlaides par reinvestēto peļņu, efektīvāka valsts pārvalde, attīstības bankas izveidi un ražošanai nepieciešamās infrastruktūras attīstība, prioritāro nozaru noteikšana, atbalsts mazajiem uzņēmējiem, reformas izglītības jomā.

Taču lielākoties programmās nav paskaidrots, kā partijas realizēs plānotos uzstādījumus, bet dažās programmās (piemēram, ZZS un SC) plāni veicināt uzņēmējdarbību ir pretrunā ar uzstādījumu palielināt budžeta izdevumus, teica Cebulis.

Gandrīz visās programmās esot minēts uzdevums samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, taču tikai dažas programmas tiek runāts par motivāciju uzņēmējiem atgriezties legālajā biznesā.

Liepa: tieslietu jautājumi maz pieminēti

Tieslietu jautājumi detalizēti esot izvērsti tikai trīs partiju programmās. Tieslietu eksperts Lauris Liepa informēja, ka papildu vispārējām tēzēm un deklaratīviem lozungiem detalizēti priekšlikumi ietverti SC, VL-TB/LNNK un "Vienotības" programmatiskajos dokumentos. ZRP piedāvājot detalizētu programmu politiskās sistēmas un vēlēšanu kārtības izmaiņu piedāvājumam.

Liepa bijis spiests secināt, ka lielākai daļai politisko partiju tieslietu jautājumi programmās nav pieminēti. Tomēr viena tēze iekļauta programmās pat tām partijām, kas tieslietām nav veltījušas programmatisku uzmanību, proti, politiķi vēlas tieslietu sistēmas efektīvu darbību un tiesas procesu paātrināšanu.

Oriģināli un vērā ņemami esot partiju konkrētie piedāvājumi tiesu sistēmas efektivizēšanai un tiesu pieejamības veicināšanai - sākot ar valsts atbalsta subsidēšanu juristiem, kas piedāvā juridisku palīdzību trūcīgiem dzīvotājiem (SC), līdz pat pārsūdzības tiesību atņemšanai valsts un pašvaldību iestādēm administratīvajā procesā (ZRP).

Partijām nav viedokļa par maksātnespēju

Diemžēl nevienai no partijām neesot konkrētu piedāvājumu maksātnespējas procesu uzlabojumam, kaut arī maksātnespējas process Latvijā attiecībā uz efektivitātes un atdeves tautsaimniecībā kritērijiem joprojām atpaliek no vēlamā, sacīja Liepa.

Jau ziņots, ka augstāko "Ekonomistu apvienības 2010" vērtējumu saņēmušas ZRP un "Vienotības" programmas. ZRP programma no maksimāli iespējamiem 100 punktiem saņēmusi 77, bet "Vienotība" - 73,2 punktus.

Trešajā vietā partiju programmu vērtējumā ierindota nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) programma, kura saņēmusi 62,3 punktus, bet ceturtajā vietā ar 60,9 punktiem atrodas "Par prezidentālu republiku". Piekto vietu septiņu partiju konkurencē ar 56,6 punktiem ieņem LSDSP, sesto vietu ar 50,4 punktiem - "Saskaņas centrs" (SC), bet pēdējā vietā ilgtspējas un saturīguma ziņā ierindota Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) programma, kura saņēmusi vien 45 punktus no 100 iespējamiem.

Partiju programmu vērtēšanu veica "Ekonomistu apvienības 2010" izveidota ekspertu grupa - ekonomisti Mārtiņš Bondars, Cebulis, Ertuganova, Ojārs Kehris, Krastiņš, kā arī politologs Rajevskis un tieslietu eksperts Liepa.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO