Jaunais nekustamā īpašuma nodoklis, kuru iecerējusi ieviest Grieķijas valdība, izmisīgi cenšoties samazināt budžeta deficītu, lai atgūtu starptautisko aizdevēju uzticību, smagi gulsies uz iedzīvotāju pleciem, un grieķi daudz vairāk uztraucas par jauno nodokli nekā par iespējamo valsts maksātnespēju vai padzīšanu no eirozonas, jo lielāko daļu savu ietaupījumu viņi ieguldījuši nekustamajos īpašumos, raksta ietekmīgais vācu žurnāls "Der Spiegel".

Lai gan 57 gadus vecais pensionārs Janis Foteins nešķiet pārlieku bagāts un dzīvo vienā no Atēnu strādnieku rajoniem, viņam pieder divi dzīvokļi - viens simts, bet otrs 130 kvadrātmetru liels. Tāpēc viņš ir sašutis par jauno nodokli, par kura ieviešanu valdība izlēma svētdien.

"Mēs tikpat labi varam nošauties," saka Foteins.

Jaunā nodokļa likme nākamo divu gadu laikā vidēji būs četri eiro par kvadrātmetru, un valdība cer ar tā palīdzību budžetā papildus ieņemt divus miljardus eiro, tādējādi pārliecinot eirozonu un Starptautisko Valūtas fondu (SVF), ka Atēnas pelnījušas finansiālās palīdzības otro kārtu.

Taču tādiem ļaudīm kā Foteins jaunais nodoklis būs kārtējā finansiālā nasta, kuru tie diez vai būs spējīgi panest. Bijušā veikala īpašnieka pensija nesen tika samazināta par 200 eiro, bet tuvāko dienu laikā viņš sagaida saņemt nodokļu aprēķinu par tūkstoti eiro.

Ņemot to vērā, viņam maz rūp tas, ka Angelas Merkeles vadītās Vācijas valdības pārstāvji sākuši atklāti runāt par iespējamo Grieķijas bankrotu vai pat par tās padzīšanu no eirozonas.

Patiesībā viņu nepavisam nesatrauktu atgriešanās pie drahmas.

"Jebkuram šeit ir bijusi slikta pieredze ar eiro," atzīst pensionārs, lai gan tas varbūt ir nedaudz pārspīlēts apgalvojums.

Taču daudziem grieķiem nekustamā īpašuma nodoklis sagādās daudz lielākas problēmas nekā iespējamā valūtas maiņa.

"Nevaru spriest par to, vai drahma būs labāka vai sliktāka," atzīst 40 gadus vecā Irida Tanopolusa, kurai pieder neliela ielas kafejnīca.

Viņa nedaudz kaunas atzīties, ka ir arī sešu dzīvokļu īpašniece. Vienu no tiem viņa nopirkusi kopā ar vīru, bet pārējie ir Tanopolusas pūra daļa. Visu dzīvokļu kopplatība sasniedz gandrīz 500 kvadrātmetrus, kas tagad tiks aplikta ar nodokli.

"Tas patiesi ir traģikomiski," atzīst mazā uzņēmēja, kurai ir ne tikai seši dzīvokļi, bet arī trīs darbavietas. Kopā ar vīru viņa vada arī kafejnīcai blakusesošo apģērbu veikalu, bet nedēļas nogales Tanopolusa pavada, drukājot dokumentus kādam advokātu kantorim.

Ierēķinot īres maksas, viņas mēneša ienākumi sastāda 4000 eiro, taču tas nav daudz ģimenei ar diviem bērniem pusaudžu gados, uzskata Tanopolusa, norādot, ka liekie dzīvokļi nepieciešami, lai uzturētu līdzšinējo dzīves standartu.

Līdzīgi rīkojušies daudzi grieķi. Pateicoties tam, ka drahma nebija konvertējama valūta, viņi savus ietaupījumus centās ieguldīt nekustamajos īpašumos, un šobrīd aptuveni 85% no grieķu līdzekļiem investēti mājās un dzīvokļos.

Ar to arī skaidrojams sašutums, ar kādu tika uzņemts negaidītais lēmums par jaunā nodokļa ieviešanu.

Kreisi orientētais laikraksts "Eleftherotypia" jaunievedumu jau nodēvējis par "briesmoņa nodokli", taču arī konservatīvā avīze "Eleftehros Typos" atzīst, ka tā dēļ "pilsoņi bankrotēs".

Tikmēr Grieķijas labi eļļotā protestu mašinērija jau sākusi darboties. Ietekmīgā Nekustamo īpašumu īpašnieku federācija paziņojusi, ka jauno nodokli pieņemtu tikai tad, ja netiktu ieviesti citi ārkārtas maksājumi. Savukārt arodbiedrība, kura pārstāv strādājošos valstij piederošajā enerģētikas uzņēmumā DEI, kam uzdots iekasēt jauno nodokli un atslēgt elektroenerģijas piegādi tiem īpašniekiem, kas atteiktos to maksāt, paziņojusi, ka bloķēs valdības ieceri, atsakoties piegādāt elektrības rēķinus.

Šie draudi ir vērā ņemami, jo faktiski visi DEI darbinieki sastāv arodbiedrībā.

Helēnai Dugni pieder 67 kvadrātmetrus liels dzīvoklis, kas atrodas vienā no Atēnu smalkajām priekšpilsētām, taču 28 gadus vecā radio producente, pateicoties ekonomiskajai krīzei, zaudējusi darbu.

"Es jūku prātā," izsaukusies Dugni, izdzirdot par jauno nodokli. Viņa ir neizpratnē, kā valdība cer to iekasēt no cilvēkiem, kas pēdējā laikā zaudējuši savus ienākumus.

"Man nav nekādu iekrājumu bankā, tāpēc" atgriešanās pie drahmas "man nerada problēmas," norāda Dugni.

Savukārt viņas māsai Marijai jaunais nodoklis sagādājis nepatīkamu pārsteigumu citu iemeslu dēļ.

35 gadus vecā inženiere strādā kādā celtniecības uzņēmumā, taču būvniecības nozari sagrāvusi krīze, un aptuveni 90% strādājošo celtniecībā jau ir atlaisti. Arī Marija tuvāko nedēļu laikā var zaudēt darbu, ja uzņēmums nesaņems kādu jaunu pasūtījumu. Taču šādu iespēju vēl mazticamāku padarījis jaunais nodoklis.

Valdības kritiķi norāda, ka jaunais nodoklis ir kārtējais apliecinājums, kādā bezizejā valsti dzen drakoniskā izdevumu samazināšana. Ekonomists Savass Robols, kurš ir ar arodbiedrībām saistītā ekonomisko pētījumu institūta INE zinātniskais direktors, norāda, ka laika posmā no 2009.gada līdz pat šim brīdim visi ekonomiskie indikatori ir pastāvīgi slīdējuši lejup.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) nokrities līdz 2005.gada līmenim, iedzīvotāju pirktspēja noslīdējusi līdz 2003.gada līmenim, investīciju apjoms rūpniecībā un ražošanas līdzekļos tik zems nav bijis kopš 1998 gada, bet bezdarbs sasniedzis līmeni, kāds pieredzēts tikai 1950.gadā, kad grieķi darba meklējumos masveidā izceļoja uz Vāciju, uzsvērts ikgadējā INE ziņojumā.

Robols norāda, ka desmitgadēm gandrīz 70% valsts ieņēmumu nodrošinājuši cilvēki, kas nodarbināti algotā darbā, un ka tieši strādājošie ir tie, kuriem jāuzņemas budžeta izdevumu samazināšanas radītās nastas galvenais slogs.

"Turpretī lielie uzņēmumi faktiski nemaksā neko. Citiem vārdiem, viņi izvairās no nodokļiem," uzskata ekonomists.

Taču arī vairums ierindas grieķu, domājams, apies jauno nodokli, vai nu izmantojot caurumus, kuru Grieķijas nodokļu sistēmā netrūkst, vai arī vienkārši to boikotējot.

Pensionārs Foteins jau ir izlēmis, ko darīt: "Es nemaksāšu. Lai viņi atslēdz man elektrību."

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams