Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien aicināja līdzšinējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) veidot nākamo valdību. Prezidents uzskata, ka ilgāka vilcināšanās var nopietni apdraudēt darbu pie nākamā gada valsts budžeta un citu nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, vienlaikus Bērziņš rosinot paplašināt koalīciju.

Papildināta 3.apakšnodaļa un pievienots video.

Aicina koalīciju paplašināt

"Ņemot vērā to, ka sākotnēji pieteiktais koalīcijas modelis ar ZRP un SC līdzdalību cieta neveiksmi, un atsevišķu partiju iezīmētās "sarkanās līnijas" ir kļuvušas par nepārvaramu šķērsli valstiskai pieejai nozīmīgu jautājumu risināšanā", prezidents tagad secinājis, ka ilgāka vilcināšanās valdības veidošanā var radīt nopietnu apdraudējumu darbam pie nākamā gada valsts budžeta un citu nozīmīgu lēmumu pieņemšanas.

Prezidenta skatījumā, šī brīža koalīcijas modelis esot vienīgais, kas pašlaik dodot reālu iespēju izveidot valdību, bet "šāds lēmums neliedz partijām rīkoties, lai piedāvāto modeli uzlabotu".

"Pirmais nopietnais pārbaudījums iespējamās koalīcijas darboties spējai būs balsojums par valsts budžetu 2012.gadam, kas nedrīkst kļūt par eksperimentu ar valsti un apdraudēt valsts starptautiskās saistības," Bērziņš norāda paziņojumā presei.

"Tā kā visas trīs reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošās puses ir apliecinājušas pilnu atbildību par topošo valdību, koalīcijas sastāvu un arī par sešiem ZRP atstājušajiem deputātiem, esmu pieņēmis lēmumu aicināt Valdi Dombrovski izveidot Ministru kabinetu," paziņo Valsts prezidents.

Par valdību balsos pēc pārbaudēm

Viņš gan vienlaikus uzsver, ka balsojums par valdības sastāvu Saeimā ir iespējams tikai tad, kad atbildīgās institūcijas būs sniegušas savus atzinumus par ministru amatu kandidātiem un prezidentam savlaicīgi būs iesniegts jaunās valdības deklarācijas projekts.

Pēc Valsts prezidenta ierosinājuma katras partijas izvirzītais ministra amata kandidāts sarunā ar Dombrovski, Zatleru un Dzintaru ticis vērtēts individuāli, prasot atbildības apliecinājumu no katras partijas pārstāvja. Valsts prezidents izteicis arī savu viedokli un šaubas par atsevišķu kandidātu piemērotību izvēlētajam amatam.

Sarunas gaitā Bērziņš izteicis priekšlikumu Dombrovskim veidot tādu Ministru kabineta sastāvu, kurā pēc premjera kandidāta individuālas izvēles darbam valdībā tiktu pieaicināti visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji. Valsts prezidents uzsvēris, ka iepriekš notikušajās sarunās visu politisko spēku pārstāvji apstiprinājuši savu piekrišanu strādāt Dombrovska vadītā valdībā.

Arī vakar un šodien Rīgas pilī notikušo sarunu gaitā partiju apvienības "Saskaņas centrs" un ZZS pārstāvji šādam modelim ir piekrituši.

Dombrovskis par nominēšanu uzzina no interneta

Valsts prezidenta kanceleja ilgi kavējās ar preses relīzes izplatīšanu, un oficiāla informācija par Bērziņa lēmumu bija atrodama tikai prezidenta mājaslapā internetā.

Pirmās ziņas par Dombrovska nominēšanu tika izplatītas sociālajā tīklā "Twitter". Šī ir pirmā reize, kad par šāda ranga amatpersonas izvirzīšanu publiski tiek paziņots šādā veidā.

Bērziņš rīkojumu par Dombrovska nominēšanu prezidenta amatam parakstījis īsi pēc plkst.16.25, informēja Bērziņa preses sekretāre Līga Krapāne.

Valsts prezidenta kancelejas paziņojums tviterī, ka Bērziņš nominē Dombrovski, tika publicēts apmēram 40 minūtes agrāk.

Valsts prezidenta kanceleja šovakar informēja, ka daļa mediju tehnisku iemeslu dēļ nav saņēmuši plkst.15.42 Valsts prezidenta Preses dienesta sūtīto e-pastu, kurā teikts, ka Bērziņš aicinājis līdzšinējo Ministru prezidentu Dombrovski veidot nākamo valdību.

Prezidenta kanceleja preses relīzi nosūtīja atkārtoti un atvainojās par sagādātajām neērtībām.

Dombrovskis premjera amatā jau kopš 2009. gada

Dombrovskis Ministru prezidenta pienākumus pilda kopš 2009.gada 12.marta. Viņš arī saglabāja savu amatu pēc 2010.gada Saeimas vēlēšanām. Ja Dombrovskim izdosies izveidot jauno valdību un parlaments to apstiprinās, viņš kļūs par pirmo premjeru, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.

Valdības veidošanas sarunas - sarežģītas

Valdības veidošanas sarunas gan noritējušas sarežģīti un sastapušās ar nopietnām grūtībām. Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām pagājušajā nedēļā Zatlera reformu partija (ZRP) un "Vienotība" bija nolēmusi veidot koalīciju ar nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju "Saskaņas centru" (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Šāds koalīcijas modelis valdībai garantētu 56 deputātu atbalstu.

ZRP pamet seši biedri

Tomēr svētdien, 16.oktobrī, seši ZRP biedri - Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs - paziņoja par izstāšanos no ZRP, tādējādi ZRP, "Vienotībai" un VL-TB/LNNK droši parlamentā ir tikai 50 balsis. No ZRP aizgājušie deputāti, kas parlamentā veido neatkarīgo deputātu grupu ir solījuši atbalstīt Dombrovska veidoto jauno valdību. Ar viņiem plānots slēgt sadarbības līgumu. Valsts prezidents Bērziņš koalīcijas veidotājiem gan iepriekš norādīja, ka ir skeptisks par šo sešu deputātu uzticamību un ka būtu nepieciešams pilnveidot koalīcijas modeli.

Zatleru izgāž

Arī pirmdien parlamentā notikušais balsojums par ZRP virzīto Saeimas priekšsēdētāja amata kandidātu Valdi Zatleru apliecināja, ka šādai koalīcijai ir nopietns pamats bažām par iespēju nodrošināt Saeimā vairākumu. Lai arī koalīciju veidojošās partijas bija solījušas atbalstīt Zatleru Saeimas priekšsēdētāja amatā, tomēr divās balsošanās kārtās viņš ievēlēts netika. Otrajā kārtā par viņu nobalsoja tikai 45 deputāti, pret balsoja 51 tautas kalps, bet pārējie biļeteni bija sabojāti un atzīti par nederīgiem.

Otrdien par Saeimas priekšsēdētāju tika ievēlēta "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa, tomēr arī viņa saņēma tikai 51 deputāta atbalstu.

Gribēja jau lūgt ZZS atbalstu

Dombrovskis iepriekš atzina, ka jaunveidojamā koalīcija izskatījusi iespēju papildu atbalstu parlamentā rast, pieaicinot zemkopības ministra amatā no ZZS Saeimā ievēlēto Jāni Dūklavu kā bezpartejisku kandidātu, taču ZRP "sarkano līniju" dēļ tas nav bijis iespējams.

SC līderis Nils Ušakovs iepriekš norādīja, ka SC neatbalstīs valdību, kurā nebūs SC ministru.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams