Bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata, apstiprināja komisijas locekle Inese Voika.

(Papildināts ar Dombrovska reakciju)

Kažociņš nosūtījis atlūguma vēstuli Ministru prezidentam.

Tajā Kažociņš norāda, ka Latvijā šāda rakstura sabiedriska komisija tiek veidota pirmo reizi, līdz ar to normatīvajos aktos nav nostiprināts process, kā izveidot neatkarīgu, publisku komisiju, lai izvērtētu nelaimes gadījumus.

Viņš atzīst, ka Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas veidošanas procesā tika pieļautas komunikācijas kļūdas
19

starp iesaistītajām pusēm, kas sabiedrībā radīja šaubas par komisijas patiesajiem mērķiem.

«Tāpat vēlos atzīt, ka pēc tam, kad sabiedriskās komisijas locekļi uzklausīja cietušo pārstāvju viedokli par palīdzības sniegšanu, es priekšlaicīgi uzrakstīju vēstuli, ar kuru vēlējos pievērst uzmanību iespējamiem trūkumiem palīdzības sniegšanā cietušajiem un viņu tuviniekiem. Vēstulē tika izmantoti nepārbaudīti fakti, par ko personīgi uzņemos pilnu atbildību,» uzsver Kažociņš.

Viņš arī pauž, ka iepriekšminētā rezultātā ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu.

«Atvainojos visiem, kuri ir nepamatoti aizvainoti šīs vēstules dēļ.

Uzskatu, ka bez sabiedrības atbalsta darbs komisijā man vairs nav iespējams.
19

Tādēļ vēlos Jūs informēt, ka atkāpjos no komisijas priekšsēdētāja amata, lai komisija varētu turpināt darbu,» teikts vēstulē.

Noslēgumā Kažociņš izsaka līdzjūtību Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un viņu tuviniekiem, apliecina cieņu palīdzības sniedzējiem un novēl komisijai veiksmi turpmākajā darbā.

Premjers pauž nožēlu

Vēlos paust nožēlu par Jāņa Kažociņa lēmumu iesniegt atlūgumu un atteikties no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas vadītāja amata, - šodien pēc iknedēļas tikšanās ar prezidentu žurnālistiem pauda demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Viņš sacīja, - ir skaidrs, ka ir pieļautas kļūdas komisijas darbā jau pašā sākumā. «Varbūt Kažociņš uzskatīja, ka tādā veidā šai komisijai viņa vadībā būtu grūti turpināt darbu un baudīt sabiedrības uzticību, kas ir nepieciešams šāda veida komisijai,» minēja Dombrovskis.

Komisijas nākotne vēl nav skaidra. Dombrovskis plāno tikties ar komisijas locekļiem, lai šo situāciju izrunātu un vienotos par tālāko risinājumu.

Komisijas tāme raisīja diskusijas

Jau ziņots, ka iepriekš izstrādātā komisijas izdevumu tāme sabiedrībā raisījusi diskusijas par komisijas izšķērdīgumu. Saskaņā ar minēto tāmi komisijai būtu jāpiešķir vairāk nekā 150 000 latu.

Komisijā piekritušas darboties bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte un uzņēmēja Baiba Rubesa, kā arī «Sabiedrības par atklātību - Delna» pārstāve Inese Voika, kura gan šonedēļ pārtraukusi pildīt «Delnas» padomes priekšsēdētājas pienākumus.

Komisijas uzdevums būs izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.

21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala «Maxima» jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO