Vairāki valdības ministri jau gatavi, ka amats viņiem, visticamāk, būs jāatstāj. Aiziet nāksies pārsvarā tiem ministriem, kuri pieteikuši dažādas reformas un to dēļ arī iemantojuši ienaidniekus.

Sākot strādāt pašreizējai valdībai, ministru krēslos sēdās daudzi jauni un aktīvi politiķi, kas pieteica ambiciozas reformas. Beigas šim stāstam gan ir bēdīgas - tādi ministri kā Roberts Ķīlis un Edmunds Sprūdžs amatus jau pametuši, un šķiet, ka nākamajā Ministru kabinetā vairs neatradīsies vieta arī citiem jaunajiem reformatoriem.

Viņķele: ar savu aso izteiksmes veidu es neesmu vairojusi sev draugus

Droši var prognozēt, ka amatu nāksies pamest labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, kura panākusi pensionēšanās vecuma pieaugumu un karojusi ar koalīcijas partneriem par demogrāfijas jautājumiem. Viņķeles pēctecis, visticamāk, nāks no Zaļo un zemnieku savienības, bet ministre ir pārliecināta, ka iesāktie darbi turpināsies.

«Ne Augulis, ne Jurševska, ne pat Iveta Purne nevarētu izmainīt to, kas ir šobrīd jāpaveic LM. Valdība ir vēl pirms Ziemassvētkiem, pirms brīvdienām apstiprinājusi ļoti nopietnu reformu plānu labklājības nozarē,» uzsver labklājības ministre Ilze Viņķele.

Viņķele atzīst, ka, visticamāk, nonākusi uz diskvalificēto ministru soliņa

, jo savas vētrainās ministrēšanas laikā nokaitinājusi gan koalīcijas partnerus, gan savas partijas «Vienotība» biedrus.

«Acīmredzot pirmām kārtām - to gan es apzinos - ka ar savu aso izteiksmes veidu neesmu vairojusi sev draugus. Es domāju, tās labās iniciatīvas nekur nepazudīs, mēs tomēr esam ar šo kabinetu un kolēģiem Vilku, Pavļutu, Ķīli, Sprūdžu pienesuši vismaz mazliet citu elpu Latvijas politikas vidē. Par to man vismaz prieks,» secina Viņķele.

Pavļuts: neesmu dzirdējis, kāpēc kāds ar mani varētu būt neapmierināts

Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzīst, ka amats, iespējams, būs jāatstāj. Viņš pagaidām neprognozē, vai nākamais ekonomikas ministrs turpinās sāktos darbus saistībā ar gāzes tirgus atvēršanu, valsts uzņēmumu pārvaldes reformu, ātro kredītu ierobežošanu un būvniecības procesa uzlabošanu.

«Tādu skaidru motivāciju es neesmu dzirdējis par to, kāpēc kāds ar mani varētu būt neapmierināts. Mēs esam risinājuši virkni vēsturiski ielaistu jautājumu - gan atjaunojamās enerģijas un vispār enerģijas subsīdiju jomā, gan virknē citu jomu, kur šie resursi netika efektīvi lietoti, kur sabiedrībai tika uzpūstas kaut kādas izmaksas, kas bija nepamatotas un neadekvātas. Nu, šādi piemēri ir, līdz ar to man grūti spriest, kuras bija tās intereses, kuras šajā gadījumā ir aizķertas primāri,» domā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ja Reformu partijai izdosies saglabāt Ekonomikas ministriju,

iespējams, Pavļuta krēslu varētu ieņemt Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš pats gan norāda, ka vēlētos turpināt vadīt izglītības nozari. Tomēr ministrs apzinās, ka nākamajā valdībā viņa priekšteča Ķīļa pieteiktās izglītības reformas varētu vairs nebūt Reformu partijas prioritāte numur viens.

«Es, protams, arī ļoti augsti cienu un vērtēju savu kolēģu darbu, un līdz ar to ir diezgan skaidrs, ka notiek koalīcijas paplašināšana - pirmais. Un, ja RP partijas frakcijas deputātu frakcijas skaits ir samazinājies, tad nu pavisam skaidrs, ka par to būs jāmaksā arī ar ministru krēsliem, ka tas atbildības jomu skaits samazināsies. Tas ir pilnīgi normāli, un te nav uz ko apvainoties,» pārliecināts Vjačeslavs Dombrovskis.

Tāpat politikā salīdzinoši nesen ienākušo finanšu ministru Andri Vilku nomainīt nāks Saeimas veterāns Jānis Reirs. Jau agrāk bija zināms, ka ar daudziem Vilka lēmumiem nav apmierināta «Vienotības» spice, tomēr kā oficiālais iemesls pašreizējā finanšu ministra atstumšanai nosaukts Vilka paziņojums, ka nevēlas vairs startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās. Vilks šodien no žurnālistu jautājumiem izvairījās.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams