Cilvēku, kuri gatavi kļūt par bērnu aizbildņiem, nav tik daudz, lai viņus atsijātu pēc formāliem kritērijiem! Šis ir viens no argumentiem, ar kuriem sabiedriskās organizācijas nostājas pret ieceri likumā ierobežot to cilvēku loku, kuriem ļauts kļūt par aizbildņiem. Saeimas Juridiskās komisijas šīsdienas sēdē, pretēji plānotajam, par šo pantu vēl netika lemts. Tomēr skaidrs, ka Tieslietu ministriju, kas grozījumus ierosinājusi, pretinieku argumenti pagaidām nav pārliecinājuši.

Operdziedātāja Evita Zālīte jau astoņus gadus ir četru bērnu aizbildne. Viņa ir kategoriski pret grozījumu likumā, kas plāno ierobežot cilvēku loku, kuri var kļūt par aizbildņiem. Iecerēts, ka turpmāk to drīkstēs tikai bērna radi vai pazīstami cilvēki.

«Es esmu pateicīga šim civillikumam, kāds tas ir šobrīd, ka varēju kļūt par aizbildni, neesot ne radinieks, ne draugs. Ja šos civillikuma grozījumus pieņemtu pirms tiem astoņiem gadiem, tad šodien es te nesēdētu un nestāstītu par to, ka tā tas ir noticis. Man vispār nebūtu tādas iespējas,» savās pārdomās dalās operdziedātāja Evita Zālīte.

Nostāju pret grozījumiem Evita dala ar citiem Alternatīvās bērnu aprūpes alianses biedriem. Viņi kopā devās uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdi, kur skatīja Civillikuma grozījumus. Pusotrā stundā līdz strīdīgajam punktam deputāti nenonāca un par to balsos nākamreiz. Tikmēr jau tagad skaidrs, ka Tieslietu ministrija

nedomā atkāpties no plāna turpmāk neļaut pie aizbildnības tikt bērnam nepazīstamiem cilvēkiem.

«Ja mēs uzticam svešam cilvēkam bērnu, lai viņš tālāk par viņu rūpētos, viņam jāpierāda šī patiesā interese un spēja. Un tāpēc ir šis audžuģimeņu institūts, un ir īpaša kārtība, kādā veidā var iegūt audžuģimenes statusu un pēc tam arī attiecīgi rūpēties par šo bērnu. Un šajā laikā, protams, izveidojas emocionālā saikne un arī rodas izpratne par to, vai šo aizbildnību var nodibināt, un tad var attiecīgi tālāk darboties,» skaidro Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Mediņa.

Grozījumu pretinieki iebilst - izvērtēt potenciālā aizbildņa atbilstību jāspēj bāriņtiesu speciālistiem.

Audžuģimene atšķirībā no aizbildniecības ir īslaicīgas aprūpes forma, kas nedod juridiskas tiesības bērnu aizstāvēt.

«Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, Dānijā – visiem «fosterparents» ir tiesiskas, juridiskas tiesības uz savu audžubērnu. Latvijā viņiem nav nekādu tiesību par neko, kā tikai ēdināt, guldināt un aizvest uz skolu,» salīdzina mācītājs, bērnu aizbildnis Juris Cālītis.

«Kādu nākotnē mēs redzam Latvijas sabiedrību? Liekas tāds nieks. Mēs mazliet izmainīsim Civillikumu! Es jums varu pateikt, ka nākotnē šis izmainītais Civillikums radīs vienaldzīgāku sabiedrību. Ja sabiedrība redzēs, cik grūti ir kļūt par aizbildni, tad

likums radīs vienu netikumu - nekļūt par aizbildni, jo tas būs grūti,»

ar nožēlu runā Evita Zālīte.

Uz 2013. gada 31.decembri Latvijā bija 4132 aizbildņi. Aptuveni ceturtā daļa no tiem nav bērna radinieki.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams