Augsto dzīvokļu īres cenu dēļ cilvēki no reģioniem, ierodoties strādāt Rīgā, nereti dod priekšroku dzīvošanai hosteļos - par šādu tendenci svētdienas vakarā vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

Hostelī «Big Bed Hostel» Merķeļa ielā visas 120 gultas praktiski aizņemtas ar Latvijas iedzīvotājiem. Hosteļa vadība Vecrīgā atvērusi otru hosteli, kas būtu domāts ārvalstu tūristiem, taču drīz vien arī tajā 70% no visām gultām izķēruši Latvijas iedzīvotāji.

«Big Bed Hostel» un «Cheapy Hostel» menedžeris Ernests Rieksts raidījumam stāstīja, ka

pārsvarā hosteļos paliek cilvēki no Rēzeknes, Daugavpils, Liepājas, Ventspils, ir arī no Jelgavas, Ogres, Jēkabpils, Madonas.

Hosteļi ieguvuši nozīmīgu lomu bezdarbnieku skaita mazināšanā reģionos. Lai nebūtu jābrauc uz Angliju, Larisa no Vecumnieku novada Kurmenes nolēma meklēt darbu vispirms Rīgā. Atradusi darbu apavu veikalā, viņa secinājusi, ka mēnešalga nespēj tikt līdzi mājokļu īres cenām Rīgā. Larisa atzīst, ka Rīgas centrā dzīvesvietu vispār nav iespējams noīrēt. «Tāpēc ir jāizvēlas hostelis, kur ir tiešām zemas cenas. Jo ilgāk dzīvo, jo zemākas cenas,» stāstīja Larisa. Viņa hostelī Merķela ielā dzīvo jau mēnesi, dalot istabiņu ar vēl piecām iemītniecēm, un plāno šādi mitināties līdz decembrim.

Ilgtermiņa iemītniekiem par hosteli jāmaksā 70 eiro mēnesī.
Pat vienas istabas īrēšana dzīvoklī ir trīs reizes dārgāka nekā mitināšanās hosteļos.

«Man ir ērtāk noīrēt hostelī vietu nekā dzīvoklī istabu, jo arī istabas maksā 160-200 eiro. Nav lētas. Ir jāpelna vismaz seši septiņi simti, lai vari normāli dzīvot. Kaut gan tā nebūs normāla dzīvošana, tā būtu tikai iztikšana, jo visi komunālie, visi rēķini nāk klāt pie īres,» norādīja Larisa.

Arī hostelī sastaptais rēzeknietis Alberts uz Rīgu mucis no Latgales bezdarba. Tagad viņš ir viesmīlis un hostelī Rīgā dzīvo trešo mēnesi. Viņš dzīvošanu hostelī vērtē kā ērtu. «Nekādu problēmu ar kaimiņiem, mantas ir kur atstāt. Cenas ziņā tas ir izdevīgi. Nav daudz jāmaksā par to, ka tu patiesībā pilnu dzīvi arī nedzīvo,» secina Alberts. Cits hosteļa iemītnieks - Kaspars no Līvāniem - stāstījis, ka pavada hostelī četrus vakarus - pirmdien atbrauc un piektdien dodas mājās.

Savukārt Rihards no Gulbenes, kurš pašlaik strādā Brasas cietumā par uzraugu, atzina, ka dzīvokli noteikti meklēs, bet pagaidām ir jāsakrāj nauda skolai.

Ernests Rieksts raidījumam norādīja, ka pievienotās vērtības nodokļa likme naktsmītnēm ir 12%, bet, viņaprāt, hosteļiem to vajadzētu pat atcelt vai dotēt tos no valsts, jo hosteļi pilda sociālo funkciju cilvēkiem, kas brauc no reģioniem. «Es uzskatu, mēs diezgan, diezgan sildām Latvijas ekonomiku,» vērtēja Rieksts.

Hosteļu vadība spriež, ka no īres mājokļu tirgus galvaspilsētā ir izspiesti cilvēki ar zemiem ienākumiem, mazkvalificēto darbu veicēji un Latvijas reģionu ļaudis. Hosteļu pārstāvjus pārsteidz interneta sludinājumu portālos redzamās

dzīvokļu īres cenas, kas, neieskaitot pat komunālos pakalpojumus, būtiski pārsniedz minimālo algu un pat pusi no vidējās algas valstī.

Akūta problēma ar mājokļu pieejamību Rīgā sprādzienveidīgi parādījusies pirms diviem gadiem, un to hosteļu pārstāvji saista ar termiņuzturēšanās atļauju intensīvo izsniegšanu trešo valstu pilsoņiem.

Šo kā vienu no iemesliem augstajām dzīvokļu cenām pilsētā min arī nekustamo īpašumu eksperti. «Ārvalstu pircēji, pērkot tos dzīvokļus, kuri tika izīrēti, samazināja īres dzīvokļu piedāvājumu pilsētā. Līdz ar to, pieprasījumam paliekot nemainīgam, tas ir iemesls, kāpēc cenas varēja palielināties,» skaidroja «Rent in Riga» valdes loceklis Jānis Lipša. Pārējie īpašnieki turpina gaidīt bagātos ārvalstniekus un dzīvokļus neizīrē.

Savukārt no Liepājas atbraukušais Andrejs, kurš otro mēnesi mitinās hostelī, uzskata: Latvijas jaunieši ir spiesti dzīvot hosteļos arvien pieaugošā ārvalstu studentu skaita dēļ. Viņi bez problēmām ir spējīgi maksāt īres dzīvokļu augstās cenas, un namīpašnieki to apzinoties. «Tie dzīvokļi neadekvāti izskatās, ar neadekvātām cenām pārsvarā. Viņi prasa 250 plus komunālos, tur sanāk 400 eiro, bet

tas nav adekvāti manai algai. Un arī tas dzīvoklis nav tā vērts,»

secina Andrejs.

Nekustamo īpašumu kompānija «Rent in Riga» vērtējums par cenām zīmē drūmu ainu. Īres cenas šogad varētu samazināties mājokļiem tikai virs 450 eiro mēnesī bez komunālajiem maksājumiem, bet nekādas izmaiņas nebūs segmentā līdz 450 eiro.

Hosteļu lielākais mīnuss esot privātuma trūkums. Sava nosacītā personīgā telpa ir divus metrus garā un nepilnu metru platā gulta un stūrītis uz palodzes vai plauktiņā, kur nolikt higiēnas preces. Divstāvu gultu apakšējie iemītnieki cenšas norobežoties, aizklājot priekšā palagus vai dvieļus. Savukārt ieguvums ir īpašā komūnas sajūta, viens no kuras pamatiem ir savstarpējā uzticēšanās. Turklāt cilvēki dalās ar informāciju par darba iespējām pilsētā. Aktīva ir arī iekšējā ķēdes migrācija, kad hosteļos jau dzīvojošie pamudina laukos palikušos tomēr meklēt darbu Rīgā.

Latvijā īslaicīga dzīvošana hostelī no viena līdz vairākiem mēnešiem ir jaunums, bet visai populārs veids gadiem ilgi jau Londonā, Dublinā un Barselonā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams