Kolektīvās iepirkšanās portālos gada laikā iedzīvotāji iztērējuši desmitiem miljonu eiro. Kādi ir populārākie piedāvājumi šajos portālos un cik pamatotas ir tajos reklamētās atlaides?

«Arī veselības pārbaudes var tiešām veikt, ultrasonogrāfijai ļoti labas atlaides, ārstu apmeklējumiem, zobu higiēnai, jā, ir vērts un izmantot.»

Inčukalnā dzīvojošā mājsaimniece

Zane sevi sauc par atkarīgu no kolektīvās iepirkšanās portāliem jau ceturto gadu.

Kamēr sešus mēnešus vecais dēlēns neprasa pastiprinātu uzmanību, Zane rūpīgi izpēta katru dienu vismaz trīs kuponu portālus.

«Tas ir taupības nolūkā, jo ir ģimene, ir vairākas personas, mēs tieši apmeklējam šos saitus cerībā atrast lētākus kultūras pasākumus, tās ir biļetes uz izklaidējošiem pasākumiem, ko mēs visvairāk izmantojam. Tur ir vairākas personas, līdz ar to laba cena. Piedāvājam visiem saviem draugiem, radiem, lai ietu kopā bariņā,» stāsta kolektīvās iepirkšanās portālu regulāra pircēja Zane Burda-Asniņa.

Zane ir viena no tiem desmitiem tūkstošu, kas kolektīvās iepirkšanās portālu apgrozījumam pērn palīdzēja sasniegt 26 miljonus eiro. Tas ir būtisks kāpums, salīdzinot ar gadu iepriekš - tad tie bija 17 miljoni eiro.

Paši portāli no katra pārdotā kupona patur līdz 15 vai 20%.

Kolektīvās iepirkšanās tirgū jauni spēlētāji vairs neienāk. Piedāvājums esot pārsātināts.


«Bija diezgan daudz portālu, kuri piedāvāja nekvalitatīvus pakalpojumus vai pat bija vispār kaut kādas mahinācijas. Mēs pamanām, ka tirgus ir stabilizējies, visi nopietnākie spēlētāji palikuši, turpina strādāt, un diezgan reti, ka jauns spēlētājs ienāk tirgū,» skaidro gudriem.lv projektu vadītājs Eduards Zolotuhins.

«Dienā mums ienāk lapā kaut kādi seši tūkstoši cilvēku dažādi.»

No kolektīvās iepirkšanās divdesmit portāliem tirgus līderi ir Cherry un Citylife, kas piecu gadu laikā pārdevuši preces un pakalpojumus pusmiljonam pircēju. Šogad februārī pārdoti 20 tūkstoši kuponu.

Antons Federenko, cherry.lv un citylife.lv mārketinga vadītājs: «Cilvēki dažādi iztērē, vidēji viens cilvēks, tāds aktīvs pircējs, veic trīs četrus pirkumus mēnesī, un katrā ļoti dažādi atstāj. Sākot ar pieci līdz desmit eiro un beidzot nopērk vairākus ceļojumus ģimenei, un var būt vairāki tūkstoši eiro.»

Un tieši ārzemju ceļojumi uz Turciju, Horvātiju un Bulgāriju ir vispopulārākais pirkums pilnīgi visos kolektīvās iepirkšanās portālos. Tajos cilvēki kopā pērn tērēja 10 miljonus eiro. Šajos portālos par lidojumu un nedēļu viesnīcā cena vidēji 300 eiro, un tas ir zemāk nekā pa tiešo no tūrisma aģentūrām.

Digitālā mārketinga eksperti vērtē, ka e-komercijas straujāku attīstību šobrīd bremzē preču piegādes gausums un augstās cenas.

«Ja es ienāku interneta veikalā, reklāmas vadīts, piemēram, ieraugu – ooo… akcijas smaržas, nopirkšu, bet tad es paskatos, ka piegāde ir divas dienas, 7 eiro. Impulsu pircējs, loģiski, tajā brīdī pirkumu nogriež un to neveic,» stāsta digitālā mārketinga eksperts Ansis Līpenītis.

Šis ir arī viens no iemesliem, kamdēļ kolektīvās iepirkšanās fane, Inčukalna mājsaimniece Zane ar preču pirkšanu portālos neaizraujas.

Viņa fokusējas tikai uz pakalpojumiem, bet arī tur bieži esot nācies saskarties, ka pakalpojumu sniedzējs uz kuponu pircējiem raugās ar šķību aci, salīdzinot ar klientiem, kuri maksā pilnu cenu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams