Pēc vakar publiskotajām fotogrāfijām, kurās bija redzami par seksuāliem pāridarījumiem aizturētie vīrieši, Valsts policijā šodien saņemta vērtīga papildu informācija par vēl citiem gadījumiem. Par nepilngadīgo iesaistīšanu seksuālās orģijās aizturētais Pušņakovs ir tikai viens no dzimumnoziedzniekiem, kuri, sodu izcietuši, atkal tiecas apmierināt savas tieksmes. Valsts probācijas dienests, kas strādā ar seksuālajiem varmākām pēc viņu atbrīvošanas no ieslodzījuma, uzsver – vienīgais efektīvais veids, kā cīnīties ar šādu noziegumu recidīvu, - mainīt dzimumnoziedznieku domāšanu, otrdien vēstīja LTV «Panorāma».

Aleksandrs Pušņakovs, kurš nu atrodas apcietinājumā par nepilngadīgo iesaistīšanu seksuālās orģijās, par līdzīgu noziegumu jau izcietis divus gadus ilgus cietumsodu. Varmāka, kurš, kā vēstījām jūnija sākumā, aizturēts aizdomās par 15gadīgas meitenes izvarošanu un mēģinājumu seksuālos sakaros iesaistīt vēl trīs mazākus bērnus, par pedofiliju iepriekš tiesāts pat trīs reizes. Bet no pērn policijas aizturētās sešu pedofilu grupas četri bija pavisam nesen pametuši cietumu pēc soda izciešanas par dzimumnoziegumiem pret bērniem. Tomēr uz kopējo ievērojami augsto pedofilijas gadījumu skaitu Latvijā recidīva līmenis nav augsts, norāda probācijas dienestā.

VPD Uzraudzības un probācijas programmu departamenta vadītāja Ilona Linde pastāstīja: «Mēs esam veikuši pētījumu attiecībā uz recidīvu rādītājiem šo personu grupā, un pētījums parādīja, ka recidīvs šo personu vidū nav liels – tikai analizēti dati par 406 gadījumiem, un 4,2% gadījumu personas bija izdarījušas jaunu, līdzīgu nodarījumu.»

Pētījumā gan iekļauti tikai tie dzimumnoziedznieki, kas pēc soda izciešanas nodoti probācijas dienesta uzraudzībā. No šī gada februāra dienestam ir tiesības pēc saviem ieskatiem noteikt no cietuma atbrīvotajiem pienākumu piedalīties programmā, tāpat kā aizliegumus tuvoties konkrētām personām vai uzturēties vietās, kur ir bērni. Pēdējo gan izkontrolēt ir tik pat kā neiespējami.

«Pats aizliegums nedos neko, tā ir kā ārējā barjera, lai probācijas klients jūt robežas. Ko viņš drīkst un ko viņš nedrīkst darīt. Un papildus viennozīmīgi ir jāstrādā ar šā probācijas klienta domāšanu,» uzsver Linde.

Darbā ar atbrīvotajiem dzimumnoziedzniekiem pirmais solis ir panākt, ka varmāka savu vainu atzīst. Pēc tam

ar īpašas terapijas palīdzību pedofiliem liek iejusties savu upuru ādā.

Nereti tas nozīmē atsaukt atmiņā paša piedzīvoto pagātnē.

«Kad man darīja pāri, nevienam par to nekas nebija, tam pāridarītājam nekas nebija, tātad rodas pārliecība, ka bērniem darīt pāri ir droši. Vai, piemēram, sievietes bieži saka «Nē», lai arī īstenībā vēlas kaut ko vairāk. Katram ir sava pārliecība, sava dzīves pieredze, savs stāsts, kura laikā ir izveidojušies šie te attaisnojumi, kas palīdz veikt noziedzīgus nodarījumus,» skaidro VPD speciāliste darbā ar dzimumnoziedzniekiem Sanita Jakuševa.

Ik gadu probācijas dienests strādā ar vairāk nekā 100 dzimumnoziedzniekiem. Un atzīst –

ir personas, kurām brīvības atņemšanas iestādē būtu vēlams atrasties ilgtermiņā.
Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams