Pēdējā laikā robežsargiem nākas strādāt arvien aktīvāk, lai novērstu nelikumīgu robežas šķērsošanu. Šogad aizturēti jau aptuveni 140 pārkāpēji, kas ir tikpat daudz, cik pērn visa gada laikā. Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars intervijā portālam TVNET stāstīja - lai tiktu galā ar nelegālo imigrāciju, robežsargi strādā intensīvāk un radošāk.

Valsts robežsardze ir viena no Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, tās galvenais uzdevums ir nodrošināt Latvijas austrumu jeb Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas neaizskaramību un nelegālās imigrācijas novēršanu. Šīs robežas garums ir 450 km, no kuriem aptuveni 280 km robežojas ar Krieviju, bet 170 – Baltkrieviju. Lielākā daļa robežas atrodas mežainās un purvainās, un grūti izejamās vietās, kas rada šķēršļus un izaicinājumus robežas sargāšanā.

FOTO: Valsts robežsardze

Kā izskatās uz robežas?

Lūgts raksturot austrumu robežu, Garbars norāda, ka cilvēkiem nevajadzētu būt problēmām pazīt robežu, atrodoties Latvijas-Baltkrievijas robežas tuvumā. Visa robeža ir iezīmēta ar speciālām robežzīmēm: «Ejot no Latvijas puses un ieraugot šādas zīmes, ir jāsaprot, ka aiz šīm zīmēm būs cita valsts.»

Pirms robežzīmēm ir izveidota robežjosla - no kokiem un krūmiem attīrīta zemes josla, kas atvieglo robežsargiem patrulēšanu. Valstu robežu neatdala nekāds žogs.

Latvijas robeža nekad nav būvēta kā Berlīnes mūris.

Tā ir veidota, balstoties uz ES noteiktiem principiem, un robežuzraudzības funkcija ir atturēt cilvēku no nelikumīgas robežas šķērsošanas, jo cilvēks zina, ka ir robeža un ka tā tiek uzraudzīta un apsargāta.

Nelikumīga robežas šķērsošana ir krimināli sodāms nodarījums, par ko draud arī brīvības atņemšana.

FOTO: Valsts robežsardze

Uzlabo robežu ar Krieviju

Arī Latvijas robeža ar Krieviju pēdējo gadu laikā kļūst arvien pamanāmāka un vieglāk patrulējama, jo jau trešo gadu notiek robežas demarkācija: robeža tiek iezīmēta dabā – tiek uzstādīti robežstabi. Cerams, ka nākamgad robežstabu uzstādīšanu pabeigs un tādējādi visa robeža būs marķēta ar zīmēm.

Nebūs iespējams nejauši ieiet Krievijā, jo no katra robežstaba varēs redzēt blakus stabu.

«Tas nozīmē, ka cilvēks, šķērsojot robežu pat starp robežstabiem, pagriežot galvu pa labi vai pa kreisi, tos ieraudzīs,» Garbars teica un piebilda, ka arī tajā vietā pie valsts robežas veidos robežjoslu.

Vairāki tūkstoši robežsargu

Robežsardzē dien vairāk nekā 2300 darbinieku, no kuriem aptuveni puse strādā austrumu robežas tuvumā. Robeža sadalīta 15 posmos, kuru garums ir 20-40 km. Katra posma apsardze uzticēta vienai robežsargu nodaļai, kas savus īpaši svarīgos posmus apskata ne retāk kā reizi 12 stundās. Desmit nodaļas izvietotas Krievijas robežas tuvumā, bet pārējās piecas – pie Baltkrievijas.

Robežas tuvumā izvietoti novērošanas torņi, kas aprīkoti ar dienas un nakts novērošanas tehniku.

«Mūsu rīcībā ir arī kustību sensori, ko varam izvietot riskantākajās vietās, kur varētu notikt biežākā robežšķērsošana,» Garbars sacīja, norādot, ka tehnika iegādāta pirms gandrīz desmit gadiem, kad Latvija vēlējās iestāties Šengenas savienībā. Robežsardzes attīstība un tehniskā pilnveidošanās notiek pamatā par ES naudu. Pie nākamā ES finansējuma Robežsardze varēs piekļūt tikai nākamgad, kad arī sāks aizstāt novecojušo tehniku.

FOTO: Valsts robežsardze

Pārkāpēji kļūst organizētāki

Pēdējo gadu laikā robežsargiem jāstrādā arvien aktīvāk, lai novērstu nelikumīgu robežas šķērsošanu. Šogad aizturēti jau aptuveni 140 pārkāpēji, kas ir tikpat daudz, cik pērn visa gada laikā.

«Pārkāpumu skaits nesamazinās. To skaits un raksturs liecina, ka vairs nav situācijas, kad cilvēks vienkārši dodas pāri robežai. Šodien vairums nelikumību ir organizēta cilvēku pārvietošana.»

Šogad jau aizturēti aptuveni 30 cilvēku, kas nodarbojas ar organizētu cilvēku pārvietošanu pāri robežai.

FOTO: Valsts robežsardze

Dominē vjetnamieši

Vairums pārkāpumu notiek, organizējot un transportējot trešo valstu pilsoņus caur Latviju uz ES valstīm. Latvija joprojām tiek izmantota kā tranzītvalsts. Kopš pagājušā gada Latvijā un tālāk ES vēlas nokļūt ļoti daudz vjetnamiešu.

Šogad jau aizturēts vairāk nekā 100 vjetnamiešu, kuri 8-14 cilvēku grupās mēģināja nokļūt Latvijā un vēlāk ES.

Aizturēto vidū ir ne tikai pieaugušie, bet arī ģimenes ar maziem bērniem.

Garbars norādīja, ka, neraugoties uz pārkāpumu rakstura un skaita izmaiņām, Robežsardzes darbinieku skaits, kā arī tehnikas apjoms un kvalitāte ir tāda pati kā pirms aptuveni 10 gadiem, kad gadā notika līdz 20 robežpārkāpumiem. Turklāt nelegālā imigrācija bija ļoti reta un neorganizēta. Šodien situācija ir krasi mainījusies. Tāpēc tiek domāts par robežsargu skaita palielinājumu un tehniskā nodrošinājuma sakārtošanu. Lai tiktu galā ar nelegālo imigrāciju, robežsargi strādā intensīvāk un radošāk. Tāpat notiek sadarbība ar citu valstu robežsargiem.

FOTO: Valsts robežsardze

Ar ko brauc robežsargi?

Runājot par Robežsardzes rīcībā esošajiem transportlīdzekļiem, Garbars stāstīja, ka pērn iestāde īstenoja ES finansētu projektu, kurā iegādājās robežsargu uzdevumu izpildei piemērotas jaunas apvidus automašīnas katrai robežsargu nodaļai, piemēram, apvidus automašīnas Nissan Partfinder un Toyota Hilux. Tāpat iegādāti speciāli pielāgoti vieglie transportlīdzekļi kinologu ar dienesta suņiem vajadzībām. Patlaban Robežsardzē strādā vairāk nekā 120 kinologu, kas darbojas ar dienesta suņiem.

Robežsargi savā darbā izmanto arī kvadriciklus. Tie vajadzīgi patrulēšanai, pārkāpēju vajāšanai, kā arī noder saimnieciskām vajadzībām, piemēram, lai atvestu kādu koku un salabotu laipiņu. Ziemā robežas sargāšanai noder sniega motocikli.

Vairums transportlīdzekļu Robežsardzē iegādāti pirms aptuveni desmit gadiem.

Kontrabandisti baidās no helikopteriem

Liels atspaids robežsargu darbā ir četriem helikopteriem – divi viendzinēja tiek izmantoti robežuzraudzībā, un divi divdzinēju helikopteri tiek izmantoti speciālos uzdevumos un sarežģītās situācijās. Tie palīdz gan ar valsts robežas stāvokļa vizuālu kontroli no gaisa, gan nelegālo imigrantu meklēšanā un robežsargu norīkojumu koordinēšanā, tos vajājot, gan cigarešu un dīzeļdegvielas kontrabandistu atrašanā.

Pirms vairākiem gadiem bija ļoti izplatīts, ka kontrabandas preces izmeta no braucošiem vilcieniem Zilupes un Kārsavas rajonā, bet, pateicoties intensīvai un operatīvai darbībai ar helikopteriem, tagad tādi gadījumi notiek ļoti reti. Protams, kontrabanda nav pilnībā izskausta, bet Garbars apgalvo, ka uz robežas šodien tā notiek daudz mazākos apjomos. Pamatā pāri «zaļajai» robežai cilvēki pārmet cigarešu kastes, tādējādi mēģinot izvairīties no kriminālatbildības par nelikumīgu robežas šķērsošanu.

Tāpat kontrabandas preces tiek pludinātas ar plostiem pa Daugavu.

Skaidrs, ka tādā veidā nevar pārvietot milzīgus kontrabandas apjomus.

Ar cigarešu un citu preču nelegālu pārvietošanu pāri austrumu robežai galvenokārt nodarbojas pierobežas rajonu iedzīvotāji, bet nelegālā cilvēku kustības organizēšanā iesaistīti dažādu valstu iedzīvotāji, piemēram, no Krievijas un Polijas.

Krievijas-Ukrainas faktors

Sarunas noslēgumā lūdzu Garbaru izteikties par Robežsardzes gatavību aizstāvēt valsti, ja, nedod Dievs, Krievija sāk rīkoties agresīvi pret Latviju.

Viņš min vairākas aktivitātes, kas tiek un tiks īstenotas, padarot robežu aizsargātāku. Piemēram, jārisina jautājums par ieroču savietojamību ar citām aizsardzības struktūrām – Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi. Aktivitātēm gan vajadzīgs finansējums no valsts.

Patlaban robežsargi izmanto ieročus – pistoles un Kalašņikova sistēmas triecienšautenes, kas ražotas Padomju Savienības laikā.

Taču ir plānots, ka nākotnē robežsargu ieroči būs analoģiski un tikpat labi un moderni, kādi tie ir Latvijas armijā dienošajiem karavīriem.

«Šodien esam izveidojuši efektīvu robežas uzraudzības sistēmu, tajā pašā laikā esošā situācija uz robežas, pārkāpumu tendences liecina par nepieciešamību paaugstināt Robežsardzes spējas rīkoties un izpildīt tai doto uzdevumu.

Neskatoties uz to, ka nav militāra apdraudējuma, kas varētu nākt no Krievijas vai Baltkrievijas puses, ir jāveic virkne pasākumu, lai robežsargs pēc iespējas ātrāk spētu konstatēt pārkāpumu (pats vai ar tehnisko līdzekļu palīdzību) un maksimāli ātri un efektīvi varētu reaģēt, veicot pārkāpēja aizturēšanu. Par to šodien nav šaubu,» Robežsardzes vadītājs rezumēja.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO