Pagājušā gadsimta otrajā pusē jūlija vidus piekrastes ciemos smaržoja pēc kūpinātām zivīm, no jūras pie zvejniekiem iznāca pats Neptūns un zaļumballēs dancots līdz rīta gaismai - Latvijā ar vērienu svinēja Zvejnieku dienu. Tagad kalendārā rakstīts - Jūras svētku diena. Nedaudzie palikušie piekrastes zvejnieki saka, ka tie vairs nav viņu svētki - nav par ko priecāties, jo nozare iznīkst.

Bērzciemā zvejnieka sētā "Dieniņas" kūpina pašu nozvejotās zivis un gatavojas uzņemt tūristus, kuri jau laikus pieteikušies uz zivju degustēšanu. Ģimene šajā pavasarī saņēma kultūras zīmi "Latviskais mantojums" par centieniem popularizēt piekrastes zvejnieku tradīcijas. Cik ilgi tas vēl izdosies, zvejnieka ģimenē nav pārliecības.

Lēnā garā viss iet uz grunti. Jaunas laivas piereģistrēt nevar. Nav jau nekādas iespējas. Nobeigsies vecās laivas, vecie zvejnieki arī aizies un nozare kā tāda vienkārši iznīks," saka Bērzciema piekrastes zvejnieks Oskars Celkarts.

"Dieniņu" sētas kaimiņiene Vaira Vārpiņa uzsver: "Ar zvejniecības politiku Latvijā kaut kas nav kārtībā. Ja, piemēram, mūsu vectēvs iet jūrā, dēls no viņa it kā nomā laivu. Bet, ja vectēvam ir divi mazdēli, kuri arī ir izauguši un kuri arī vēlas iet jūrā, cik es saprotu, viņiem tādu iespēju nav - nopirkt savu laivu, piereģistrēt un iet jūrā."

Bērzciemā zvejniekiem ir senas saknes - jūrā gāja gan vectēvi, gan vecvectēvi. Jūra bija piekrastes ļaužu barotāja. Vietā, kur tagad ir aizaudzis krasts, reiz bija neliela zvejas osta, kur piestāja laivas. Tagad tas ir dabas liegums.

Oskars Celkarts zvejo ar vectēva laivu, jaunu gādāt nav ļauts: "Eiropā ir tādi likumi, ka jaunas jūras laivas nevar piereģistrēt. Cik to ir, tik ir."

Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija piekrita floti nepalielināt. Tikai veco laivu sagriežot, var iegādāties jaunu. Sagriešanai tiks sniegts Eiropas atbalsts.

Arī Salacgrīvas zvejnieks Rolands Ķirsis iet zvejā ar vectēva laivu. Viņš saka - mums attīstība ir liegta.

"Tagad no Kuivižiem līdz Saulkrastiem ir trīs zvejnieku kompānijas, kur ir piecas laivas. Kādreiz bija trīs brigādes Vitrupē, trīs Tūjā, piecas Salacgrīvā. Tas viss lēnām pazūd. Ja tas tā turpināsies, drīz nezvejosim vispār. Pieprasījums ir, un, pateicoties kuģu griešanai, zivju ir arvien vairāk. Tas, cik mēs nozvejojam piekrastes zvejā, uz visu līci ir varbūt viens procents no apjoma, ko varētu nozvejot ar kuģi," stāsta Rolands Ķirsis.

Kamēr Bērzciemā kāda laiva vēl būs, "Dieniņās" tūristiem būs iespēja zvejnieka sētās noskaņu un kūpinātu zivju garšu nobaudīt, arī Jūras svētkos.

"Pilsētnieks atbrauc uz Jūras svētkiem, viņš meklē zivi, bet lielākoties tur ir okeāna zivis. Tāpēc mums ir darba diena, kad 80% no mūsu piedāvājuma ir zivis, kas nāk tepat no mūsu jūras," saka Iveta Celkarte, zvejnieku sētas "Dieniņas" saimniece.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams