Valsts kompānija «Latvijas Dzelzceļš» saņēmusi oficiālu informāciju no Krievijas, ka saistībā ar «sliktā stāvokli esošo sliežu ceļu uz Latviju» nākamo divu mēnešu laikā tiks veikti remontdarbi. Šajā laikā kravu caurlaide būs ļoti zema. Secinājumus no šāda Krievijas lēmuma katrs var izdarīt pats, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Aivars Strakšas.

Kravas Latvijas virzienā tiks vestas vēl 10 dienas.

Krievijas partneri pagaidām neesot informējuši, kuri sliežu posmi tiks remontēti. Taču patlaban netiekot padoti vilcieni un iekrautas kravas.

Gan LDz, gan Satiksmes ministrijas (SM) vadības pārstāvji došoties uz Maskavu skaidrot situāciju, jo patlaban neesot arī skaidrs, no kura laika jāsāk skaitīt divu mēnešu periods un cik nopietni tiks ietekmētas kravu plūsmas.

Zemāka ranga vadošie darbinieki Krievijas dzelzceļā esot informējuši, ka plūsma varētu tiks apturēta gandrīz 100%.

Līdz ar to šajā gadījumā nebūtu runa tikai par ogļu kravām.

LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas skaidroja, ka kravas, protams, tiks vestas pa citiem ceļiem. Viņš minēja, ka, piemēram, darbu sāks jauns Krievijas ostas Ustjlugas terminālis. Taču Strakšam neesot informācijas, kur Latvijai paredzētās kravas varētu iet. Viņš arī skaidroja, ka Krievijas dzelzceļa šefs Vladimirs Jakuņins esot atvaļinājumā un nekādi oficiāli lēmumi vēl nav pieņemti. Tāpat viņš norādīja, ka

pie Jakuņina esot piekļūt dažbrīd grūtāk nekā pie prezidenta, turklāt Strakšas neesot ar šo Krievijas amatpersonu personiski pazīstams.

LDz viceprezidents Ēriks Šmuksts skaidroja, ka šajā reizē Krievijas puse nav savlaicīgi informējusi LDz par paredzētajiem remontdarbiem, taču parasti tā netiekot darīts. Šodien viņam bijušas četras sarunas ar Krievijas dzelzceļa amatpersonām, taču lielāku skaidrību nav izdevies gūt. Jakuņina amata pienākumu izpildītājs nav apliecinājis, ka plūsma Latvijas virzienā tiks pilnībā pārtraukta. Patlaban neesot veikti aprēķini, kādas sekas divu mēnešu remonts LDz varētu radīt, taču

mēnesī tiekot pārvadāti apmēram četri miljoni tonnu.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks bija saņēmuši neoficiālu informāciju par iespējamu Krievijas ogļu un minerālmēslu kravu plūsmas apturēšanu caur Rīgas ostu.

Andris Ameriks savukārt pastāstīja, ka vakar pēcpusdienā ir saņemta neoficiāla informācija, ka Krievija varētu pārtraukt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu. Viņš atzina, ka gadījumā, ja šī informācija apstiprināsies, tas ļoti negatīvi ietekmēs Rīgas ostas darbu un Latvijas ekonomiku kopumā, jo

Krievijas ogļu kravas veido vairāk nekā trešdaļu no visām Rīgas ostā apkalpotajām kravām.

Pēc Amerika aplēsēm, ja Krievija pārtrauktu ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu, Latvijas ekonomika gadā zaudētu 130-140 miljonus eiro.

Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) iepriekš apstiprināja ziņas par neoficiālu informāciju saistībā ar Krievijas plāniem apturēt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu.

Tranzīta nozares eksperti neoficiālās sarunās atzina, ka Krievijas dzelzceļa iespējamais lēmums par ogļu un minerālmēslu kravu plūsmas pārtraukšanu, visticamāk, varētu būt saistīts ar valsts kompānijas «Latvijas Dzelzceļš» bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa aizturēšanu un atbrīvošanu no amata. Šādu iespēju neizslēdza arī satiksmes ministrs.

Tāpat vēstīts, Rīgas brīvostā šogad septiņos mēnešos pārkrāva 23,709 miljonus tonnu kravu, kas ir par 1% vairāk nekā pērn attiecīgajā laikā.

2014.gadā kopumā Rīgas ostā pārkrāva 41,08 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,8% vairāk nekā gadu iepriekš.

Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra un arī apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams