Kijevā pie Augstākās radas pirmdien izcēlušās sadursmes starp demonstrantiem, kas protestē pret konstitūcijas grozījumiem par varas decentralizāciju, un drošības spēkiem, kurās ievainoti desmitiem cilvēku. Varasiestādes vēsta, ka ievainojumus guvuši vismaz 100 kārtības sargi.

Iekšlietu ministrijas pārstāvis žurnālistiem pavēstīja, ka vienam no cietušajiem likumsargiem ir amputētas kājas.

Tajā pašā laikā ministrijas pārstāvis apgalvoja, ka starp protestētājiem ievainoto neesot.

Kā ziņots, Nacionālās gvardes preses dienests iepriekš pavēstīja, ka ievainojumus guvuši aptuveni 50 karavīri, no kuriem četri ir smagā stāvoklī.

Tikmēr Kijevas mērijas pārstāvis paziņojis, ka ievainoti 54 karavīri un divi žurnālisti.

Starp cietušajiem ir arī karavīri, kuri piedalās pretterorisma operācijā pret Ukrainas austrumos esošajām Krievijas apbruņotajām kaujinieku bandām.

Savukārt iekšlietu ministrija iepriekš paziņoja, ka cietuši arī vairāk nekā desmit miliči.

Protestētāji, kuru skaits sasniedza aptuveni 3000, miličus un Nacionālās gvardes karavīrus sākotnēji apmētāja ar dūmu svecēm, petardēm un Molotova kokteiļiem, bet pēc tam kārtības sargu virzienā kāds raidīja arī kaujas granātu.

Drošības spēki savukārt pielietoja asaru gāzi.

Visu Konstitūcijas laukumu klāja dūmi, ik pa brīdim bija dzirdamas eksplozijas.

Starp protestētājiem pamatā bija nacionālistiskās partijas «Svoboda» («Brīvība») atbalstītāji.

Partijas līderis Olehs Tjagniboks paziņojis, ka pirmdien parlamenta ēku esot aizstāvējuši tie paši miliči, kas to darījuši gāztā prezidenta Viktora Janukoviča laikā.

Šobrīd sadursmes pārsviedušās parlamenta ēkai blakus esošās viesnīcas «Kijeva» apkārtnē.

Iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs paziņojis, ka līdz šim aizturēti aptuveni 30 protestētāji, tostarp arī tas, kurš metis uz kārtības sargiem granātu.

Viņam atsavinātas vēl vairākas kaujas rokasgranātas.

Avakovs arī norādījis, ka «provokācijās» vainojami «Svoboda» aktīvisti.

Ukrainas Augstākā rada pirmdien ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā pieņēma rietumvalstu rosinātos konstitūcijas grozījumus, kas saskaņā ar februārī Minskā panākto vienošanos paredz lielāku autonomiju valsts reģioniem.

Šos grozījumus, pret kuriem kategoriski iebilst labējās partijas, atbalstījuši 265 no 450 Ukrainas parlamenta deputātiem.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko gatavojas nākt klajā ar uzrunu ukraiņu tautai, kurā viņš pievērsīsies gan parlamenta balsojumam, gan notikumiem ārpus parlamenta ēkas, tviterī paziņojis prezidenta preses sekretārs.

Lēma par varas decentralizāciju

Ukrainas parlaments - Augstākā rada - pirmdien pirmajā lasījumā apstiprināja Rietumvalstu prasītos konstitūcijas grozījumus, kas paredz lielāku autonomiju prokrievisko nemiernieku kontrolētajām teritorijām valsts austrumos.

Par likumprojekta pieņemšanu balsoja 265 no 368 Augstākās radas sēdei reģistrētajiem deputātiem.

Likumprojekta pieņemšanu pavadīja kaismīgas debates, kā arī protesti parlamenta ārpusē.

Grozījumi paredzēti Minskas vienošanās laikā

Konstitūcijas grozījumus paredz februārī parakstītā Minskas vienošanās, tādēļ Ukrainas prezidenta Petro Porošenko iesniegtajā grozījumu projektā ir norādīts, ka pašpārvalde atsevišķos Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos ir nosakāma ar atsevišķu likumu.

Otrajā balsojumā, lai pieņemtu grozījumus, tiem būs nepieciešams vismaz 300 parlamenta deputātu atbalsts.

Ukrainas konstitūcijas grozījumos par daļēju varas decentralizāciju piedāvāts mainīt administratīvi teritoriālo valsts iekārtu, bet Kijevas statusu noteikt atsevišķā likumā.

Pašlaik Ukrainas teritoriālo un administratīvo kārtību veido apgabali, rajoni, pilsētas, pilsētu rajoni, mazpilsētas un ciemi, bet grozījumu projekts paredz veidot kopienas, rajonus un reģionus. Dokumentā teikts, ka «Ukrainas teritorija ir sadalīta kopienās. Kopiena ir pirmā vienība Ukrainas administratīvi teritoriālās iekārtas sistēmā. Vairākas kopienas veido rajonu, Autonomā Krimas republika un apgabali ir Ukrainas reģioni.»

Grozījumu projekts arī paredz mainīt visu apgabalu nosaukumus, bet vietējās valsts administrācijas paredzēts likvidēt.

Paredzēts, ka kopienu vadīs un pārvaldīs vietējā padome, kuras pakļautībā atradīsies kopienas institūcijas. Ukrainas reģionos un rajonos paredzēts izveidot prefekta institūciju, kas būs centrālās varas izpildītājs. Prefekts būs atbildīgs Ukrainas prezidenta priekšā, bet atradīsies valdības kontrolē.

Konstitūcijas grozījumi arī paredz: ja gadījumā kopienas priekšsēdētājs vai padome rīkojas neatbilstoši valsts pamatlikumam, apdraud valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību vai rada draudus valsts drošībai, prezidentam ir tiesības vērsties Konstitucionālajā tiesā, apturēt pārkāpēju pilnvaras un iecelt valsts pilnvaroto pārstāvi.

Ja Konstitucionālā tiesa atzīst pārkāpumu, parlamentam pēc prezidenta ieteikuma ir tiesības pirms termiņa izbeigt kopienas priekšsēdētāja vai padomes pilnvaras un izsludināt ārkārtas vēlēšanas.

Foto: RIA-NOVOSTI/Scanpix

Plānots, ka pēc varas decentralizācijas kārtējās pašvaldību vēlēšanas notiks 2017. gada oktobra pēdējā svētdienā.

Konstitūcijas grozījumu izskatīšanas laikā pie Ukrainas parlamenta izcēlās sadursmes starp demonstrantiem un nacionālas gvardes pārstāvjiem.

Demonstranti meta uz tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem pudeles ar ūdeni un citus priekšmetus, bet nacionālās gvardes pārstāvji izmantoja gumijas stekus. Sadursmju laikā raidītas arī granātas ar asaru gāzi.

Vairāki cilvēki ir ievainoti, bet vismaz viens ir aizturēts.

Ukrainas Iekšlietu ministrijas Kijevas galvenā pārvalde paziņoja, ka vairāk nekā desmit milicijas un nacionālās gvardes darbinieku ir ievainoti sadursmēs.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams