Dārzeņu audzētāji Zemgalē sākuši iznīcināt pašu audzētos dārzeņus, tikmēr zemnieki tirgū tos pārdod jau zem pašizmaksas. Tās ir sekas pirms pusotras nedēļas Krievijas noteiktajam embargo, tāpēc jau tuvākajās dienās dārzeņu audzētāji kopā ar Zemnieku saeimu sāks sarunas ar visām lielākajām Latvijas komercbankām, lai grūtībās nonākušajām saimniecībām piešķirtu būtiskus atvieglojumus kredītu atmaksā.

Dārzeņu audzētāji Pūrē, Dobelē un Jelgavā šonedēļ sākuši iznīcināt savus dārzeņus, jo Krievijas embargo dēļ Latviju pārpludina lētā prece no Polijas un cenu karā mūsu zemnieki Zemgalē sākuši padoties, - tā LNT Ziņām stāsta kooperatīvā «Mūsmāju dārzeņi». Šā brīža dārzeņu pārdošanas

cenas vairumtirgošanā Latvijā jau sasniegušas izdzīvošanas līmeni, un par peļņu zemnieki šosezon vispār nerunā.
19

«Situācija ir diezgan kritiska, diezgan draudīga. Jau tagad tiek mesti ārā ziedkāposti un kabači, sezonas preces. Ir diezgan grūti tādā sezonas vidū plānot zaudējumus, bet tajā brīdī, kad prece jau tiek mesta ārā, var teikt, iemesta komposta kaudzē, tikai tādēļ, ka netiek pārdota, tas jau ir signāls, ka tā nav pārāk laba perspektīva konkrētajiem uzņēmumiem, un tas ir viņu tāds izdzīvošanas brīdis,» secina kooperatīva «Mūsmāju dārzeņi» valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa.

To apstiprina arī nakts tirgū Rīgā uzrunātie zemnieki no dažādiem Latvijas novadiem. Eiropas Savienībā dārzeņu un augļu pārprodukcijas dēļ Polija kā lielākais to audzētājs Krievijai domātās eksporta kravas tagad aktīvi cenšas realizēt Baltijas valstīs.

Pēdējās nedēļas laikā šeit nakts tirgū arvien vairāk parādījušies dārzeņi no Polijas ar izteikti zemāku cenu, un arī

uzpircēji liek Latvijas zemniekiem cenu laist zemē.
19

Tomātu un gurķu audzētāju saimniecība «Ezerlīči» no Baldones novada jau aprēķinājusi 30% zudumu no šajā laikā plānotā apgrozījuma.
Ineta Igoviņa, Baldones novads, z/s Ezerlīči: «Vienkārši šobrīd cena ir ļoti zema tomātiem. Kas tam par vainu, to es īsti nemāku pateikt. Vai tā poļu vai kā. Jā, man arī jānolaiž automātiski, es taču gribu pārdot, es taču nevaru turēt nez cik ilgi. Ja visā tirgū ir zema cena, tad visiem panesas uz leju. Ja kaut kur par piecdesmit centiem tirgo, es taču nevaru sev turēt eiro. Diezgan daudzi tirgo par piecdesmit centiem, bet nu kā var izaudzēt un par tādu cenu tirgot, to es nezinu.»

Pirmās negatīvās izmaiņas saimniecība sāka izjust jūlijā, uzreiz pēc tam, kad Krievija noteica embargo sākotnēji tikai Polijas un Ukrainas dārzeņiem un augļiem. Krievijai slēdzot savas robežas visas Eiropas Savienības pārtikas un lauksaimniecības preču ražotājiem, Latvijas zemnieku saimniecībām kļuvis jūtami grūtāk konkurēt ar importa precēm.

«Viņi mūs konkurē ārā un mūsu preci būtībā nepērk. Mums ne īpaši daudz to kilogramu, bet var teikt, piecos kā atbrauc, līdz vēlai naktij tirgojam un pat citreiz aizbraucam mājās un nevaram notirgot visu. Šodien bijām spiesti nolaist cenu no eiro līdz piecdesmit centiem, tāpēc ka vienkārši Polijas preci, Polijas ogas tirgo par eiro, un mūsējās nepērk, tad mēs savējās nolaidām līdz 50 centiem,» stāsta z/s Spriguļi, Slampes pagasta saimniece Inga Rancāne.

Krievijas sankciju skarto Latvijas lauksaimnieku atbalstam valdības vadītāja Laimdota Straujuma šonedēļ aicināja Latvijas iedzīvotājus kā vēl nekad iepriekš pirkt tikai Latvijā audzēto un ražoto.

«Pārsvarā es gribu pirkt Latvijas preci,

bet pateikšu atklāti, mūsu Latvijas prece ir ļoti dārga.
19

Pa veikaliem pastaigāju vakar un šodien, prece ir ļoti dārga. Zemnieki sūdzas, ka viņiem nav kur likt preci, es domāju, ka viņiem vajadzētu nākt arī mums pretī un bišķi palaist lētāk,» uzskata nakts tirgus apmeklētāja Mirdza.

Kā noskaidroja LNT Ziņas, dārzeņu audzētāji kopā ar Zemnieku Saeimu jaunnedēļ sāks sarunas ar visām lielākajām Latvijas komercbankām, lai grūtībās nonākušajām saimniecībām piešķirtu būtiskus atvieglojumus kredītu atmaksā.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO