Pāvests Francisks sestdien uzsāk deviņas dienas ilgu vizīti Kubā un ASV, turpinot savu iesaisti abu valstu attiecību atslābumā.

Pateicoties savai latīņamerikāņu izcelsmei, Francisks bijis vairāk piemērots nekā viņa priekšteči, lai pērn pildītu starpnieka lomu Kubas komunistiskā režīma līdera Raula Kastro un ASV prezidenta baraka Obamas saziņā.

Tas nesa augļus, kas ļāva abām valstīm šogad atjaunot diplomātiskās attiecības, kā arī mīkstināt dažus ceļošanas un tirdzniecības ierobežojumus, lai gan pirms pusgadsimta Vašingtonas ieviestais ekonomiskais embargo joprojām ir spēkā, jo to var atcelt vienīgi ar ASV Kongresa lēmumu.

«Mēs visi vēlamies izteikt Jums, Francisk, tik ļoti lielu pateicību par palīdzību izbeigt šo absurdo situāciju, ko tik ilgi nācies piedzīvot,» sarunā ar aģentūru «Reuters» izteicās 63 gadus vecais santehniķis Osmanijs Lopess, kas arī gatavs sestdien iziet Havanas ielās, lai sagaidītu katoļu baznīcas galvas kortežu, ierodamies no starptautiskās lidostas.

Lidostā Francisku sagaidīs Rauls Kastro, kas, tāpat kā viņa brālis un ilggadējais režīma vadonis Fidels Kastro, ir kristīts katolis un mācījies jezuītu skolā.

Šī būs jau trešā Svētā krēsla galvas vizīte Kubā pēdējo divu desmitgažu laikā.

Lai gan formāli Kubas totalitārais režīms ir ateistisks un pirmajos gados pēc komunistiskā apvērsuma katoļi tika pakļauti vajāšanām, attieksme pret baznīcu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados tika mīkstināta.

Rauls Kastro šogad pat pieļāva iespēju, ka pats varētu atgriezties baznīcas klēpī.

Saskaņā ar pašas baznīcas datiem 60% no 11 miljonus lielā Kubas iedzīvotāju kopskaita kristīti kā katoļi, taču baznīcu regulāri apmeklē tikai pieci procenti kubiešu.

Paredzēts, ka Francisks Kubā noturēs dievkalpojumus Havanā, Olginā un Santjago.

Otrdien katoļu baznīcas galva dosies uz ASV, kur viņam paredzēta tikšanās ar Obamu.

Viņš uzrunās arī abas Kongresa palātas un ANO Ģenerālo Asambleju.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams