Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» konsultanta «Prudentia» pakalpojumiem. Ministru kabinets sadarbību ar «Prudentia» sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu pret to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Tāpat pagaidām nav dots konkrēts termiņš, cik ilgā laikā būtu jāatrod stratēģiskais investors. Tomēr, kamēr tāds nav atrasts, ir jāmeklē īstermiņa risinājumi, kā nodrošināt kompānijas spēju darboties. Nemainīgs arī paliek uzstādījums, ka stratēģiskais investors ir jāatrod. Ozoliņš atklāja, ka sarunas notiek ar vairākiem ārvalstu investoriem, taču to identitāte nav atklājama. Viņš vien piebilda, ka potenciālie investori ir gan no Eiropas Savienības, gan arī no trešajām valstīm.

2011.gada nogalē noslēgtā «airBaltic» un «Prudentia» pakalpojumu līguma teksts, ko portāls «Pietiek.com» bija publiskojis, rāda, ka ik nedēļu uzņēmums no nacionālās aviokompānijas ir bijis tiesīgs saņemt 13 794 latus (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).

«Prudentia» pērn strādājusi ar 2,216 miljonu eiro apgrozījumu un 270 627 eiro peļņu, liecina «Firmas.lv» datubāze. Vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums sniedzis konsultācijas un sekmējis «airBaltic» privāto kredītsaistību restrukturizāciju aptuveni 75 miljonu eiro nominālvērtībā. Uzņēmums arī sekmējis un sniedzis konsultācijas maksātnespējīgās AS «Liepājas metalurgs» maksātnespējas administratoram Haraldam Velmeram par metalurģijas nozari un rūpnīcas aktīvu vērtēšanu un pārdošanu par 107 miljoniem eiro. «Prudentia Advisers» arī darbojusies citos projektos - sniegtas stratēģiskas konsultācijas vienam no vadošajiem Latvijas farmācijas vairumtirdzniecības nozares uzņēmumiem un konsultēti arī vairāki potenciālie investori par investīcijām Latvijas banku sektorā, teikts «Prudentia Advisers» vadības ziņojumā.

«Prudentia Advisers» pieder Reinim Martinsonam (46%), Kārlim Krastiņam (46%) un AS IBS «Prudentia» (8%).

Kā ziņots, jau iepriekš satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) skaidroja, ka plāno rosināt valdības sēdē lemt par atteikšanos no lidsabiedrības «airBaltic» finanšu konsultanta «Prudentia» pakalpojumiem.

«Prudentia» valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka «airBaltic» ir izdevies piesaistīt finanšu investoru no Vācijas, kas ir gatavs investēt lidsabiedrībā aptuveni 50 miljonus eiro. Esot parakstīts nodomu protokols. Investora vārdu vēl nevarot atklāt konfidencialitātes noteikumu dēļ. LTV vēsta, ka iespējamais investors iepriekš esot bijis saistīts gan ar sankcijām pakļauto Krievijas «Vņešekonom banku», gan citiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecināti rietumvalstu ierobežojumi. Kopumā plānots kompānijas kapitālā ieguldīt 120-130 miljonus eiro - gan no valsts kā akcionāra, gan no investora puses. Valsts varētu ieguldīt ap 80 miljoniem eiro.

Kā sacīja Krastiņš, ja SM neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai «airBaltic» netiks piesaistīts investors, uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par «Bombardier» lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju.

Tikmēr Matīss pēc šī paziņojuma medijiem skaidroja, ka potenciālais investors tiek pārbaudīts, un nekādu lēmumu vēl nav. Matīss arī uzsvēra, ka ir pāragri runāt par valsts iespējamiem papildu ieguldījumiem kompānijā. "Valsts "airBaltic" jau ir ieguldījusi 100 miljonus eiro. Jautājums - cik gatavs ir ieguldīt investors un kāda ir tālākā stratēģija?" sacīja ministrs. ""Prudentia" runā valdības vārdā un būtībā ar šo gadījumu šantažē valdību. Nākamajā valdības sēdē rosināšu pārskatīt sadarbības mandātu, jo kopš 2011.gada, kopš sākta sadarbība, šāds gadījums vēl nebija bijis, skaidroja ministrs.

Kā ziņots, SM jau 2012.gadā laikraksta «Financial Times» Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicēja sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem izteikt piedāvājumus par «airBaltic» akciju iegādi. Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā «airBaltic» līdz 50% mīnus vienu akciju. Savukārt «Prudentia» jau no 2010.gada sniedz konsultācijas valstij «airBaltic» jautājumos, arī par investora piesaisti.

2011.gada nogalē pēc AS «Latvijas Krājbanka» darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% «airBaltic» akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs BAS. Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bija kādreizējais «airBaltic» vadītājs Bertolts Fliks un «Taurus Asset Management Fund Limited». Līdz ar to patlaban Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams