Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiļevs paziņojis, ka Krievijas anektētās Ukrainas Krimas pussalas blokāde var turpināties pat pusgadu, otrdien vēstīja Ukrainas ziņu aģentūra UNIAN.

«Esam gatavi gan mēnesim, gan pusgadam. Bez Krimas transporta blokādes mēs gatavojamies vēl uzstāt arī uz Krimas elektroapgādes atslēgšanu, uz vienošanos starp Ukrainu un Krieviju par elektroenerģijas piegādēm okupētajiem Donbasa un Krimas reģioniem atcelšanu. Krievija piegādā elektroenerģiju Donbasam, bet apmaiņā pret to Ukraina nodrošina Krimu. Mūsuprāt, tas ir pretrunā mūsu nacionālajām interesēm,» norādīja Džemiļevs Vācijas raidorganizācijai «Deutsche Welle».

Krimas tatāru līderis stāstīja par protesta akcijas dalībnieku prasībām Krievijas varas iestādēm un Ukrainas valdībai. Viņš teica, ka no Krievijas varas iestādēm protestējošie pieprasa visu Ukrainas politieslodzīto atbrīvošanu, izmeklēšanu par 22 Krimas tatāru slepkavībām Krimā Krievijas okupācijas laikā, visu demokrātisko brīvību atjaunošanu pussalā, aneksijas laika izlaupītā īpašuma atdošanu apmēram 40 Ukrainas uzņēmējiem, kā arī okupācijas karaspēka izvešanu.

«Mēs zinām, ka Krimas turēšana tāda depresīvā stāvoklī, kādā tā atrodas pašlaik, Krievijai ik gadu izmaksā un izmaksās 3-4 miljardus ASV dolāru (2,7-3,6 miljardus eiro). Mēs vēlamies, lai tas izmaksātu vēl vairāk, jo piegādāt pārtikas produktus un citas preces uz Krimu pa gaisu vai jūru ir vēl dārgāk,» uzsvēra Džemiļevs.

Viņš sacīja, ka no Ukrainas valdības protestētāji pieprasa Likuma par brīvo ekonomisko zonu Krimā atcelšanu, kas nozīmētu automātisku visu kravas automašīnu pārvadājumu aizliegumu pussalā. «Krimas tatāri ir pret to, ka Ukrainas pārtikas produkti un citas preces brīvi tiek ievestas Krimas teritorijā. -[Krimas tatāru parlaments] Medžliss uzstāj uz to, ka Ukraina nevar arī turpmāk atļaut kravas pārvadājumus, kas tiek veikti, pamatojoties uz Likumu par brīvo ekonomisko zonu Krimā, kas tika pieņemts pagājušā gada septembrī,» paskaidroja Krimas tatāru līderis.

Jau vēstīts, ka Krimas tatāri un aktīvisti 20.septembrī sāka beztermiņa akciju, kuras laikā tiek bloķēta pussala no Ukrainas kontinentālās daļas puses. Akcijas rezultātā Krimā netiek ielaistas kravas pārvadājumu automašīnas.

Akcijas koordinācijas padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka pār robežu bez šķēršļiem tiek laisti vienīgi gājēji un vieglās pasažieru automašīnas.

Neskatoties uz nonākšanu Maskavas kontrolē, Krimu ar Krieviju savieno vienīgi pārslogots prāmju maršruts un reģions ir atkarīgs no Ukrainas enerģijas un pārtikas piegādēs.

Krima ir pakļauta stingrām Rietumu sankcijām, kuru dēļ tā ir izslēgta no starptautiskās banku sistēmas un to ir pametušas Rietumu kompānijas.

Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu 2014.gada martā pēc starptautiski neatzīta referenduma reģionā par pievienošanos Krievijai. Krievija bija ievedusi Krimas pussalā tūkstošiem īpašo spēku karavīru pēc tam, kad tautas protestos Kijevā tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Tiek lēsts, ka pēc aneksijas Krimu ir pametuši 10 tūkstoši līdz 15 tūkstoši Krimas tatāru.

Lielākā daļa no 300 tūkstošu cilvēku veidotās Krimas tatāru kopienas asi iebilst pret Krievijas veikto Krimas aneksiju, ko Ukrainas centrālā valdība un Rietumvalstis nosoda kā nelikumīgu teritorijas sagrābšanu. Kopš aneksijas daudzi Krimas tatāru aktīvisti ir aizturēti un kopienas līderiem ir aizliegts ierasties reģionā.

Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču 18.gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944.gada 18.maijā aptuveni 200 000 Krimas tatāru lopu vagonos aizveda uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistu okupantiem. Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967.gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989.gadā.

ANO ir nosodījusi Krimas tatāru tiesību pārkāpumus, kas pastrādāti, kopš Krievija pagājušā gada martā anektēja Krimu, kas līdz tam ietilpa Ukrainā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams